8. novembrī, tieši 100 gadu pēc Latvijas brīvības cīņām, uz kinoekrāniem visā Latvijā, tai skaitā Madonā, nonāks režisora Dzintara Dreiberga vēsturiskā kara drāma "Dvēseļu putenis".
Vēsturiskā kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem ved 100 gadu senā pagātnē. Lai iejustos tēlā, galveno lomu tēlotājiem bija svarīgi precīzi izprast savu tēlu likteni, apjaust strēlnieku ikdienu uz dzīvības un nāves robežas.
Ziemassvētku kauju filmēšana norisinājās -17 grādu salā un ilga 13 stundu.
Filmas tapšanā, īpaši masu skatos, iesaistījās daudz brīvprātīgo, rekordliels skaits Latvijas kino vēsturē – pavisam 2000 dalībnieku no 31 pilsētas. Vecākais dalībnieks bija 90 gadu vecs kungs, bet jaunākie – četrus mēnešus veci dvīnīši. Tāpat kā strēlniekos, ar aizrautību brīvprātīgo masu skatu dalībnieku rindās stājās visdažādākie ļaudis: studenti, zemessargi, uzņēmēji, sportisti, juristi, finansisti. Ļoti lielu atsaucību filmēties izrādīja sievietes. Savukārt Cēsu kauju uzņemšanā piedalījās jauni puiši 12-16 gadu vecumā.
Tā kā filmā attēlotajā laikmetā tetovējumu nebija, bet Renāra Zeltiņa (filmā atveido Spilvu) muguru un rokas klāj tetovējumi, lai tos nomaskētu, grima meistaru komanda strādāja piecas stundas no vietas. Savukārt tiem puišiem, kuriem ir caurdurtas ausis, caurumus ausīs aizklāja ar grima silikonu.
Ziemassvētku kauju laikā pirms kameras ieslēgšanas "kritušajiem" tika uzpūsts mākslīgais sniegs. Lai uz siltās sejas tas nekustu, vispirms ādu noklāja ar speciālu kukurūzas pārslu maisījumu. Lai panāktu sasalušas ādas efektu kritušajiem kaujiniekiem, grima māksliniekiem vajadzēja apmēram 3 litrus olu baltuma, bet kritušo un ievainoto savainojumiem – ap 15 litriem mākslīgo asiņu.
Ainai, kurā Miķelsons (aktieris Jēkabs Reinis) skaļi lasa uzsaukumu doties strēlniekos, visā Latvijā tika meklēta govs, kurai būtu iespējams nostāties uz muguras. 20. gadsimta sākumā Latvijas saimniecībās bija izplatītas Latvijas zilās govis, tāpēc filmas veidotāji izvēlējās tieši šo šķirni. Starp citu, šī pati govs ir filmējusies arī filmā "Bille", kur tās mugurā jāj Artūrs Skrastiņš.
"Dvēseļu puteņa" vajadzībām tika izveidoti seši dažādi ierakumi, divas lauku saimniecības, bēgļu nometne un treniņnometne; filmēšana notika autentiskās cīņu vietās. Visvairāk filmas epizožu uzņemtas kinopilsētiņā "Cinevilla", bet kopā filmēšana notikusi vismaz 15 dažādās vietās. Ierakumi, kas izveidoti Ādažu poligonā, dažādos rakursos kalpoja vairāku kauju ainu filmēšanai. To nostiprināšanai bija vajadzīgi 1000 smilšu maisi.
Astoņi vēsturnieki filmas tapšanas gaitā konsultēja uzņemšanas grupu par vēsturiskajiem notikumiem, tērpiem, ieročiem, rekvizītiem, armijas reglamentu, tuvcīņām un citām detaļām. Savukārt filmas sarežģītāko kaujas ainu uzņemšanā, kas saistītas ar degšanu vai īstu durkļu izmantošanu, piedalījās 10 profesionāli kaskadieri, kas apmācīja aktierus un papildus sagatavoja 10 brīvprātīgos masu skatu dalībniekus.
Materiālu sagatavoja
INESE ELSIŅA
06.11.2019.