Arī Liezēres puses ļaudis laika griežos ir piedzīvojuši dažādas pārmaiņas, savu tagadējo teritoriju un vietu Latvijas kartē iegūstot dažādu reformu, apvienošanu un reorganizāciju rezultātā. Lai gan pašreizējā pagasta teritorija ir liela, iedzīvotāju blīvums ir mazs. Lielākās apdzīvotās vietas ir Liezēres ciems un Ozolu ciems.
Liezēres pagastu vada jaunākais pārvaldes vadītājs ne tikai Madonas novadā, bet, ļoti iespējams, pat visā valstī. Viņam bija tikai 28 gadi, kad, izturot konkursu, 2018. gada 20. martā tika iecelts šajā amatā. Artūrs Vāvere Liezēres pagastā dzīvo kopš divu gadu vecuma. Pirms stāšanās jaunajā amatā vadījis pagasta īpašuma uzturēšanas nodaļu. Redzējis, kā dzīvi pagastā vada iepriekšējais pārvaldes vadītājs Viktors Abramovs, un guvis pieredzi, līdz ar to var turpināt viņa iesākto un arī šo to pamainīt.
– Pretendējot uz Liezēres pagasta pārvaldes vadītāja amatu un atklājot savu redzējumu, jūs kā vienu no pirmajiem darbiem minējāt ģimenes ārsta piesaisti.
– Īstenībā tas bija liels izaicinājums, redzot, kas ar ģimenes ārstu piesaisti notiek citos pagastos. Jauno speciālistu, kas varētu atvērt ģimenes ārstu prakšu vietas, trūkst visā valstī, jaunie speciālisti ir uz izķeršanu, bet mums sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu tas ir izdevies, un nu varam sev nedaudz uzsist uz pleca: ģimenes ārste Rita Pomere Ozolos pieņem kopš septembra.
Lai situācija valstī uzlabotos, iespējams, vajadzīgi grozījumi normatīvajos aktos. Kad pie mums iepriekšējā ģimenes ārste nolēma doties pensijā, viņas pacienti īslaicīgi tika piereģistrēti ģimenes ārstes praksē Madonā. Bet tad, kad darbu Liezēres pagastā uzsāka jaunā ģimenes ārste, viņai šie pacienti atpakaļ automātiski netika pārreģistrēti, līdz ar to, atverot praksi, viss ir jāsāk no jauna, taču alga jau ir atkarīga no pacientu skaita, kurus piesaistot kāds laiciņš tomēr paies. Manuprāt, šādos gadījumos pacienti būtu jāpiereģistrē atpakaļ, bet, ja kādu tas neapmierina, tad pacients pats pēc brīvas izvēles piereģistrējas citur.
Šo speciālistu lauku reģionos ir tik maz, ka pašvaldība, lai tos ieinteresētu, varētu pat telpas iznomāt bez maksas, bet tad arī šajā ziņā ir jāveic izmaiņas, jo patlaban tas nav atļauts, nomas maksa tiek aprēķināta pēc normatīvajos aktos noteiktās formulas. Trešā daļa ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā, un, ja mēs laukos nedosim nekādus bonusus, jaunie speciālisti ģimenes ārstu prakšu vietas atvērs lielajās pilsētās.
Joprojām spēkā ir iecere izvietot ģimenes ārsta praksi bijušajā ambulances ēkā Liezērē. Kad to sakārtosim, izvēle, protams, būs pašas ģimenes ārstes ziņā. Es kā pārvaldes vadītājs varu tikai piedāvāt ērtas telpas, bet arī tādā gadījumā droši vien vienosimies, ka kādu dienu ģimenes ārste klientus pieņems arī Ozolos, kur tas šobrīd notiek un kur arī ir šim mērķim atbilstošas sertificētas telpas, jo Ozolos atrodas skola, bērnudārzs, bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrs.
– Kā ir ar skolu, vai ir cerības to saglabāt?
– Tādas cerības ir, to veicinās arī deinstitucionalizācijas projekti, ko plāno Liezērē īstenot. Protams, gribētos, lai skolā mācītos vairāk skolēnu, bet pagaidām to ir pietiekami, lai tā pastāvētu. Ir gan grūti prognozēt, cik gadu vēl mums tas izdosies, tas būs atkarīgs no tā, cik būs izglītojamo.
– Liezēres pagastu veido vairāki ciemi. Vai pakalpojumu pieejamība koncentrējas pagasta centrā vai tiek aptverta lielāka teritorija?
– Pakalpojumus cenšamies nodrošināt lielākam iedzīvotāju skaitam, ņemot vērā arī iespējas, tas ne vienmēr ir atkarīgs tikai no mums. Pasta nodaļa darbojas Liezērē, tai nav pilns darba laiks, bet pasta pakalpojumi ir pieejami. Pasts vēlas mainīt telpas, un mēs domājam, kā šo vēlmi piepildīt. Kad sakārtosim bijušās Liezēres ambulances ēku, telpas varētu piešķirt tur.
Bibliotēka ir gan Liezērē, gan Ozolos, gan arī Kalnakrogā. Tās ir diezgan labi apmeklētas – iedzīvotāji joprojām lasa grāmatas, periodiskos preses izdevumus, izmanto internetu. Katrā ziņā tas ir iedzīvotāju pieprasīts pakalpojums.
Kursē arī sabiedriskais transports, bet, protams, cilvēkiem ir jāpieskaņojas autobusu kursēšanas grafikam gan uz pagasta centru, gan uz Madonu un citām vietām, tāpat atpakaļ uz mājām. Ja kāds lūdz palīdzēt, mēs nekad neatsakām, mēģinām apvienot braucienus un izpalīdzēt saviem iedzīvotājiem.
Diemžēl sabiedriskā transporta reisu skaits nepalielināsies, drīzāk nākotnē varētu pat samazināties, un arī tas ir jāapzinās. Bet patlaban sabiedriskā transporta pieejamība, ņemot vērā braucēju skaitu, ir apmierinoša.
Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka, ja pakalpojumus grib saņemt dzīvesvietā, tie ir jāizmanto: jāizvēlas ģimenes ārsts, savi bērni jāsūta dzīvesvietai tuvākajā skolā un bērnudārzā, jāizmanto sabiedriskais transports un citi sniegtie pakalpojumi pagastā.
– Kādas ieceres, projektus tuvākajā laikā esat iecerējuši īstenot?
– Esam izstrādājuši sporta zāles rekonstrukcijas projektu, noslēdzies arī iepirkums, bet finansējuma trūkuma dēļ nekas tālāk nenotiek. Ceram uz pašvaldības nākamā gada budžetu. Līdzekļi būs nepieciešami arī Liezēres bijušās ambulances iekštelpu sakārtošanai, kur jāveic visi iekšdarbi un jāizbūvē komunikācijas. Pagaidām tā ir tikai siltināta un ļoti skaisti izskatās no ārpuses.
Būs jāīsteno arī bērnudārza projekta 2. kārtas sadaļa par iekšējām inženierkomunikācijām, bet no ārpuses siltināšanas darbi tiks šoruden pabeigti.
– Kādas ir jūsu domas par gaidāmo reformu, un vai katrā pagastā ir vajadzīgs savs pārvaldes vadītājs?
– Ir nedaudz žēl, ka kopš iepriekšējās reformas ir pagājuši 10 gadu un mēs atkal esam nonākuši pie tām pašām robežām, kur jau reiz esam bijuši, un tā šurpu turpu svaidāmies.
No otras puses, neviens jau toreiz nevarēja zināt, kā īsti būs, kamēr nebija izmēģināts praksē, un arī situācija mainās. Piemēram, katru gadu iedzīvotāju skaits Madonas novadā samazinās par aptuveni 400, tas nozīmē, ka dažu gadu laikā viens pagasts paliek neapdzīvots.
Viennozīmīgi arī nevaru pateikt, vai tik tiešām katrā pagastā ir vajadzīgs savs pagastvecis. Tā izjūta ir tāda, ka iedzīvotāji savu pagasta pārvaldes vadītāju grib redzēt svētkos, tikties tad, kad risināma kāda konkrēta problēma vai, īstenojot kādu lielāku projektu vai ieceri, nepieciešams pagasta pārvaldes vadītāja atbalsts.
Iedzīvotāji pagasta pārvaldi apmeklē bieži – maksā komunālos pakalpojumus, iesniedz iesniegumus, bet es nevarētu teikt, ka arī konkrēti pie manis kā pie pārvaldes vadītāja nāktu tikpat daudz, vairāk pie manis griežas ar konkrētām problēmām, tāpat ja vēlas izmantot kādu pagasta pārvaldes piedāvāto pakalpojumu.
Taču vienmēr esmu teicis, ka pie manis var nākt, var vienmēr arī zvanīt, katrā ziņā esmu atvērts un sasniedzams.
Mana pārliecība – dzīve jau visu noliek savās vietās. Madonas novadā ir divi vadītāji, kuri vada divu pagastu pārvaldes, – Edgars Lācis Bērzaunes un Mārcienas pagastā, kā arī Aigars Šķēls – Barkavas un Ošupes pagastā. Vēl divi uz laiku ir pārvalžu vadītāju p. i. – Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Jankovskis – arī Sarkaņos, bet es – arī Vestienas pagastā. Pēc pieredzes šajos pagastos lielā mērā varēs spriest, vai ir apvienojama divu pagastu vadīšana, jo skaidrs, ka šādos gadījumos darba apjoms nesamazinās, bet par to, cik lielā mērā tas palielinās, var diskutēt.
Pieņemu, ka domes deputāti novada griezumā labāk saredz katra pagasta aktualitātes un finansējumu sadala tā, lai veicinātu attīstību visos pagastos. Turklāt, ar loģisku piedāvājumu „klauvējot pie domes durvīm", ir iespējams saņemt arī atbalstu.
– Vai ir kāda iecere vai sapnis, ko, vadot Liezēres pagastu, gribētu piepildīt?
– Ļoti vēlētos, lai pagastā ienāktu uzņēmēji un radītu jaunas darbavietas. Es zinu, cik cilvēku vidēji kādreiz kolhozā apstrādāja vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tagad to ir iespējams paveikt pat ar desmit reižu mazāku cilvēku skaitu, jo ir pieejama nesalīdzināmi modernāka tehnika ar daudz lielākām iespējām. Ja pagastā tiktu radītas jaunas darbavietas, aktualizētos jautājums par dzīvojamo fondu, bet tās jau būtu patīkamas rūpes. Galvenais – lai cilvēkiem būtu darbs. Tad te būs arī kas dzīvo. Un tādā gadījumā arī pagasts pastāvēs un neizzudīs no Latvijas kartes.
AGRA VECKALNIŅA foto
30.10.2019.