Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

“Neparasti parastie madonieši”

AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA

Autors • 22.10.2019.

“Neparasti parastie madonieši”
Burtu lielums

Aizvadītajā sestdienā Madonas pilsētas kultūras namā jau ceturto reizi skatītāji tika aicināti iepazīt līdzcilvēkus, kuri strādā, darbojas un savā aizrautībā, dzīves uztverē šķiet dzīvesbagāti ar savu redzējumu uz lietām, kas notiek apkārt.

„Neparasti parastie madonieši" kā ik gadu priecēja ar dejām un dziesmām, dažādiem pārsteigumiem. Par pasākuma kopīgo atmosfēru rūpējās aktieris Rihards Lepers un, uzrunājot skatītājus, sacīja: – Madona ir īpaša vieta, jo no šīs vietas nāk īpaši un talantīgi cilvēki, ir pašiem savs Brīvības piemineklis, un tikai madonieši zina, kā sarakstīt dziesmu par jūru un kaiju labāk par tiem, kuri dzīvo pie jūras. Bet šis sestdienas vakars ir īpašs, jo uz skatuves kāps četri neparasti parastie madonieši.
Šoreiz ikvienam bija iespēja paraudzīties caur dažādu sfēru māk­slas acīm uz cilvēkiem, kā viņi izvērš savas ikdienas gaitas un iekļaujas ne tikai Madonas, bet arī Latvijas un pat pasaulīgajā ritējumā.
Pirmā uz skatuves kāpa bērnudārza vadītāja ar latviskas saimnieces būtību, saimniece ar lielo „S" – Silvija Čurkste.
Atbildot uz Riharda Lepera jautājumu, kā ir izdevies saglabāt sapni par palikšanu bērnudārzā, Silvija gan norādīja, ka jaunībā izvēlējās citu profesiju un strādāja par kultūras darbinieci.
– Laikā, kad Kusā tika izveidots bērnudārzs, mani uzaicināja strādāt par audzinātāju, un, kad atbrīvojās vadītājas vieta, ieņēmu to. Tā es jau ilgus gadus esmu ar bērniem. Ir jāaug ar viņiem kopā un jāmainās līdzi. Pateicoties kolēģēm bērnudārzā, tiku pieteikta šovā „Īstās latvju saimnieces". Katra pieredze ir vērtīga un jauns līmenis dzīvē, – caur jokiem stāstīja Silvija Čurkste.
Latvisko vēderprieku garšu māksliniece kopā ar pasākuma vadītāju gatavoja kādu gardu desertu, lai parādītu, ka nevajag daudz, lai radītu ātru, bet garšas kārpiņām patīkamu saldo ēdienu.
Nākamais uz skatuves tika aicināts profesionāls mākslinieks – ielu mākslas attīstītājs lielformātā Dainis Rudens.
Kā atcerējās Dainis, ar zīmēšanu viņš aizrāvies bērnudārzā, kad grupiņas biedrs zīmēja bruņrupučus nindzjas, un visi taču esot gribējuši būt kā „tas džeks".
– Savukārt skolas laikā, apmēram 4. klasē, es atkal gribēju būt „tas džeks" un aizrāvos ar hiphopu, breiku, jo tajā laikā tas kļuva populāri. Pusaudžu gados aizrāva grafiti māksla. Vēlējos pamēģināt to nopietnāk, un Madonā tapa Brīvības piemineklis, – atcerējās Dainis Rudens.
Dainis var lepoties ar grandioziem un lieliem darbiem daudzās Latvijas pilsētās, tos varēja redzēt arī pieteikuma video. Tāpat Daiņa darbus caurstrāvo latviskums.
– Man patīk darīt to, kas sajūsmina mani pašu. Tas man liekas ļoti spēcīgi un dod lielu pievienoto vērtību. Es to saucu par pozitīvo propagandu. Un to, kas sajūsmina mani, vēlos nest uz āru, tāpēc arī mani darbi ir tādi. Arī Madonā es redzu daudz iespēju, kur var kaut ko darīt. Lai gan šeit vēl neesmu paguvis radīt kādu lielu un skaistu darbu, domāju, ka kāda mana ideja tiks realizēta, – pārliecināti pauda Dainis Rudens.
Aicinot trešo neparasti parasto madonieti, Rihards Lepers raksturoja: – Viņas ikdiena skrien nerimstošos auļos, sākot ar rītu zirgu stallī, darba stundas grāmatvedes personā, ģimenes rūpes, brīvajā stundā gleznošanas prieks un atkal zirgi – tāda ir Agnese Briede. Bet kā mākslinieciska dvēsele var būt grāmatvede?
Uz to Agnese Briede bilda, ka tās ir šķietami nesavienojamas lietas. Lai gan ikdiena ir dikti aizņemta, tiek atrasts laiks visam, kas ir svarīgs.
Tāpat kā par grāmatvedību, arī par mīlestību pret zirgiem Agnese nebija spējusi iepriekš iedomāties, bet bērna prieks par reiz uzdāvinātu izjādi sakārtoja domas un ieceres citādāk. Un tā šobrīd Agnesei ir četri zirgi, bet, ja vieta ļautu, noteikti būtu vēl kāds. Tāpat Agnese Briede gan pasākuma vadītājam, gan skatītājiem ar humoru un pavisam nopietni pastāstīja par zirglietām un tās demonstrēja.
Savukārt ceturtais neparasti parastais madonietis, ar kuru iepazinās pasākuma apmeklētāji, bija neatkarīgais dizainers, kuram patīk skaidrība un labs joks, – Andris Tkačenko. Viņš uzskata, ka katra jauna diena ir iespēja piedzīvot kaut ko nebijušu, sava dzīvesprieka piepildījumu fotogrāfijā, mūzikā, dabā un cilvēciskās izjūtās.
Par pasākuma atmosfēru rūpējās mūsdienu deju grupa „Aliens", muzikālu priekšnesumu sniedza muzikālā apvienība „Ķekars" no Aronas pagasta, par videomontāžu parūpējās Kārlis Kumsārs, bet liels paldies tika teikts pasākuma „Neparasti parastie madonieši" organizatorei Inārai Cakulei.
Kā noslēgumā teica Rihards Lepers, tikai pateicoties īpašiem, parasti neparastiem cilvēkiem, var notikt labākas lietas gan pilsētā, gan novadā.


23.10.2019.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px