16. oktobrī Madonas novada bibliotēkā pulcējās vietējie interesenti, lai paustu viedokli un virzītu priekšlikumus Latvijas sabiedrībai nozīmīga dokumenta – „Saliedētas sabiedrības pamatnostādnes" – sagatavošanā.
Vidzemes reģiona diskusiju organizēja Kultūras ministrija, un izstrādātās pamatnostādnes noteiks, kādi sabiedriskie procesi tiks veidoti Latvijā pēc 2021. gada. Ikviens Vidzemes iedzīvotājs aktivitātē varēja piedalīties, diskusijas laikā tapušie problēmu risinājumi tiks apkopoti un nodoti tālāk Kultūras ministrijai pamatnostādņu pilnveidošanai.
Klātesošie min savu redzējumu
Iepazīšanās raundā klātesošie vispirms nosauca viņuprāt aktuālās problēmas sabiedrības saliedēšanas jomā. Lauris Šķenders no Gulbenes novada pašvaldības minēja, ka problēmu saskata sabiedrības un lēmējvaras/izpildvaras diskusiju trūkumā par aktuālām tēmām. Sanita Soma no Madonas novada pašvaldības ieteica vērst uzmanību uz atšķirības samazināšanu starp Rīgu un provinci. Anita Aizstrauta, bērnu un jauniešu apvienības „Rīts" pārstāve, uzsvēra sadarbības trūkumu starp novada institūcijām; Laura Smudze, biedrības „Ozols un zīle" pārstāve – sociālo nevienlīdzību starp lauku/pilsētu bērniem dažādu iespēju jomā. Daiga Poča-Lapiņa, Madonas novada bibliotēkas pārstāve, akcentēja noslāņošanos: maznodrošinātie un pārtikušie, Danuta Kājiņa, „Mūžizglītības „Gretēs"" pārstāve – vidusslāņa stiprināšanas un paaudžu mijiedarbības vajadzību. Aija Špure, Madonas pilsētas kultūras nama pārstāve, kā problēmu izcēla indivīdu nevēlēšanos iedziļināties otra cilvēka pasaulē, Vita Eizentāle no Vestienas – pasivitāti un aizņemtību ar virtuālo pasauli, Elita Badūne no biedrības „Mēs saviem bērniem" – cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu sabiedrībā. Ivars Miķelsons, novada pašvaldības pārstāvis, kā atsvešinātības vairotājus minēja sociālos tīklus un interneta vidi. Iveta Bonštete, biedrības „Sarkaņu pagasta kultūrmantojums" pārstāve, vēstīja par cilvēku nevēlēšanos iesaistīties diskusijās, vājo līdzdalību. Juris Jātnieks, dabas vides plānošanas eksperts, pievērsa uzmanību faktam, ka jau 20 gadu valstī tiek realizēta apzināta centralizācijas politika, kas novedusi pie lauku iztukšošanās, zemākas atlīdzības laukos. Ērika Pomere, pedagoģe un evaņģēliski luteriskās draudzes pārstāve, uzsvēra, ka informācijas tehnoloģijas „neiet pareizajā virzienā", sabiedrība noveco, jūtams darbaspēka trūkums. Beāte Ozoliņa, „Grāmatu draugu biedrības" pārstāve, izcēla cieņas trūkumu pret latviešu valodu un tradīcijām; Kristaps un Katrīna no Madonas Valsts ģimnāzijas un jauniešu domes vēstīja par ieklausīšanās trūkumu, sociālo nevienlīdzību laukos/pilsētās. Līga Lieplapa, uzņēmēja un zinātniece, iebilda pret ziņotāju jeb stukaču likumu, kas neveicina saliedētību un drošību, bet atbalsta apmelotājus. Aivars Zariņš, folklorists, tulkotājs, aktīvs katoļu draudzes dalībnieks, aizstāvēja sociālos tīklus kā labu rīku, kas saliedē sabiedrību, palīdz komunicēt, viņš novērtēja mazo kopienu lomu, kas saliedē cilvēkus. Judīte Ezerkalne, deju kolektīva vadītāja, aicināja vērst uzmanību uz pašdarbības kolektīviem, kas piedalās Dziesmu un deju svētkos, darbojas pašdarbībā „par savu naudu". Inese Elsiņa, laikraksta „Stars" žurnāliste, iestājās par informatīvās telpas stiprināšanu, atbalstu reģionālajiem laikrakstiem, ar kuru palīdzību tiek stiprināta sabiedrība.
Vai tā nav „tvaika nolaišana"?
Pēc problēmu nosaukšanas klātesošie dalījās grupās un četrām izvirzītajām tēmām piedāvāja risinājumus. Pirms tam gan tika izteiktas šaubas par to, kāds būs diskusijas „sausais atlikums". Vai ministrija ieklausīsies tautas virzītajos priekšlikumos, vai tikšanās nav tikai „tvaika nolaišana"?
Kā atbilde izskanēja informācija, ka oktobrī notiek 15 līdzīgas diskusijas dažādās Latvijas vietās. Oktobra beigās Kultūras ministrijā tiks iesniegts to apkopojums. Iespējams, izstrādātais pamatnostādņu dokuments tiks papildināts ar jaunām idejām, kas savāktas no sabiedrības. Nākamā gada pavasarī noslīpētais dokuments ar reālu rīcības plānu un atbildīgajiem tiks iesniegts apstiprināšanai valdībā. – Un kas gan vairāk var pierādīt ministrijas ieklausīšanos sabiedrībā, ja jūsu idejas tiks ietvertas plānā un to īstenošanai piešķirs budžeta līdzekļus? – retoriski vēstīja sanāksmes vadītāja.
Kā mainīt līdzdalības trūkumu
Tikšanās noslēgumā dzirdējām grupu rezumējumu. Juris Jātnieks, apkopojot savas komandas darbu, atklāja: – Entuziasti ir izmiruši. Šī atziņa sasaucas ar publikāciju „Dienas Biznesā", ka jāaudzē līderība, mūsu sabiedrībā trūkst līderu. Dzīvojam ar neatkarības laika līderības uzkrājumu, jauni līderi nespēj izaugt, viņus nostumj malā. Zudusi ticība politiskajiem procesiem, jo tāpat „nekas nenotiek". Politiskie procesi sāk interesēt skolu jaunatni, bet bijuši gadījumi, kad skolas neatbalsta jauniešu iesaisti politiskajos treniņos, tas nav integrēts skolu dzīvē. Nevienlīdzības (nabadzības) dēļ cilvēki nespēj apmeklēt kultūras pasākumus, to Latvijā dažkārt ir par daudz. Kā risinājums tika minēts: pašvaldību līmenī vajadzīgas tematiskas diskusijas. Atklāt sasaisti, kā konkrētas politikas pieņemšana ietekmē skolēnu dzīvi. Jātrenē līderisms skolās un citās kopienās. Politiķiem jābūt atbildīgiem par pieņemtajiem lēmumiem un sagrautu kārtību. Nepieciešama finanšu neatkarība politiskajiem spēkiem no grupējumiem un sponsoriem. Lēmumu pieņēmējiem vajadzīga prasmju pārbaude. Ģimenes un izglītības loma.
Latviešu valodas un informatīvās telpas stiprināšana
Nākamās darba grupas viedokli atklāja Aivars Zariņš: – Eiropas politiskā virzība un globālie procesi Latvijas sabiedrību nostāda aizvien jaunā situācijā. Arvien vairāk nacionālā kultūra atveras jaunām strāvām un plaisām, kuras kontrolējam visai nosacīti. Tāpēc jāsaprot, kā varam stiprināt nacionālās intereses, vienlaikus nepazaudējot piederību Eiropas kultūrtelpai. Atslēgas vārds šai ziņā ir „identitāte", jo sabiedrības saliedētību veicina vienotība noteiktā identitātē, kas var būt lokāla (pilsētas, ciemata), nacionāla, valstiska, politiska, reliģiska. Lai to līdzsvarotu, jāveicina integrācija mazajās kopienās. Lai cilvēki var satikties, sarunāties klātbūtnē un arī tiešsaistē – internetā. Otrkārt, nepieciešama reģionālo mediju finansiāla stiprināšana, lai tie vēl spēcīgāk varētu veidot gan lokālo, gan nacionālo identitāti, runāt par sabiedrībai būtiskām problēmām. Mediju satura veidošana latviešu valodā (gan rakstošajā presē, gan audiovizuālajos līdzekļos) stiprinās vienotu kultūrtelpu valstī. Pierobežas mediju izaugsme valstiski patriotiska satura izkopšanā. Lai veidotu valodas un kultūras viendabību, nepieciešama pedagogu (sākot ar pirmsskolu) latviešu valodas prasmju stiprināšana. Lai ikviens cilvēks iespējami ērti var apgūt mūsu valsts valodu.
Saskarsmes un sadarbības veicināšana
Trešās darba grupas viedokļus par pilsoniskās sabiedrības līdzdalības izaicinājumiem apkopoja Danuta Kājiņa, minot, ka saskarsmes un sadarbības trūkums ģimenē un sabiedrībā veidojas tehnoloģiju pārmērīgas lietošanas dēļ. Digitālā vide kā laika zaglis. Redzams, ka digitālās prasmes nepārvalda vecākā paaudze, savukārt jauniešiem un pieaugušajiem to lietošanā trūkst kritiskās domāšanas. Anonīmie komentāri saasina konfliktus sociālajos tīklos, sociālie tīkli neveicina argumentētu diskusiju. Risinājumi? Medijpratības apguve jau no vecāku skoliņas laika. Medijpratība kā kurss arī pamatskolā. Mazo kopienu nozīme un paaudžu sadarbība (grāmatu lasīšana, tehnoloģiju apmācība) kā savstarpējās saskarsmes instruments. Jauno līderu skola neformālajā izglītībā, kas spēj izkonkurēt digitālo vidi. Ārpusskolas aktivitātēs vērst uzmanību skautu un gaidu kustībai; skola kā sarunu vieta, kur jaunieši vismaz vienu mācību stundu sarunājas, diskutē savā starpā. Skola bez telefona. Emocionālās inteliģences un kritiskās domāšanas veicināšana visās vecuma grupās.
22.10.2019.