21. septembrī R. Blaumaņa muzejā „Braki" notika sirsnīgs pasākums – Olgas Dundures grāmatu „Vakarsaules stāsti" un „Manai bērnībai bija pureņu acis" atvēršanas svētki.
Kā atzīst autore: „Dzīve sākas tikai pēc sešdesmit." Aizejot pensijā, Olgas rokās nonāca dators, viņa apguva šī aparāta gudrības un sāka rakstīt un rakstīt, bet paralēli arī daudz fotografēja – dažādus dabasskatus.
2012. gadā iznāca viņas pirmā grāmata „Saule sēja sudrabiņu", kurā apkopotas latviešu tautasdziesmas un katrā lapā līdzās – Olgas fotografētie dabasskati. Visvairāk no savām mājām – „Jaunzemiem". Savukārt 2019. gadā klajā nāca divas viņas grāmatas. „Vakarsaules stāstos" ir apcerējumi, tēlojumi, stāsti, pasakas, teikas un dzeja, ko skaisti papildina autores fotogrāfijas. Grāmatā „Manai bērnībai bija pureņu acis" savīti bērnības atmiņu stāsti par dzimto Dagdas pagastu un saviem tuvajiem cilvēkiem. Vecmāmiņai Helēnai Punculei nācās piedzīvot 18 dzemdības, bet izdzīvoja tikai septiņi bērni, no tiem Olgas mamma Antoņina, kas jau agrā bērnībā iemācījās strādāt un kalpot pie svešiem ļaudīm. Antoņina Latgalē iepazinās ar savu nākamo dzīvesdraugu Aloizu, tā izveidojās Kromānu ģimene, kurā uzauga divas meitas – Emīlija un Olga. Bērnībā tika piedzīvotas kara šausmas, kad visa iedzīve sadega un palika vien pirtiņa, tēva izsūtīšana uz Sibīriju, pēckara grūtības un kolhozu laiki, trūkums un nabadzība, darbīgie skolas gadi un ilgas pēc gaišākas un skaistākas dzīves. Savus vecākus Olga mīlēja un cienīja, mammas vārds bija likums, tēvu gaidīja atgriežamies no Sibīrijas, lai ģimenē iestātos stabilitāte un drošība. Grāmatā ir atklāti lauku darbi un ikdiena, arī bērnības blēņas un palaidnības, skaudrā ikdiena savīta ar krāsu dzīpariņiem. Olga nevienu nenosoda, nevienam neko nepārmet, bet raksta, kā bija, lai mūsdienu paaudze saprastu, kas bija grūti, kas ir nabadzība un reizēm arī bads. Grāmata ir laba vēstures liecība par mūsu Latvijas vēsturi laika posmā no 20. gadsimta sākuma līdz pat 1960. gadiem.
Grāmatu svētku pasākumu vadīja „Braku" muzeja vadītāja Zinta Saulīte, dziedāja tautas mūzikas kopa „Pulgosnieši", autore runāja par izjūtām, to, kā dzima ideja rakstīt un vai tas ir viegli vai grūti. „Brakos" kuplā pulkā bija ieradušās Olgas domubiedrenes no klubiņa „Sievietes sievietes gados". Viņas ir portāla „draugiem.lv" grupa, kuras vieno vadītāja Viktorija Brokāne. Olgas domubiedrenes ir viņas balsts un drošība, palīgi un sirdsdraugi – īpaši tad, ja gadi aiz muguras, kājas vairs neklausa un nekur tālu no mājas aiziet nevar, tad var jauki „parunāties" internetā.
Svētki aizritēja sirsnīgā atmosfērā – ar laba vēlējumiem Olgai, ar skaistiem rudens ziediem, kas sagūla autores rokās, ar mīļām dāvaniņām. Tālāk jau sarunas, smiekli un prieki pie bagātīgi klāta galda ar pašu sarūpētiem kārumiem. Ārā ik pa laikam lija, bet „Braku" saimes istabā bija jauki un omulīgi – cilvēcīga harmonija un silta, nedaudz sprakšķoša krāsns.
Lai grāmatu autorei veselība, spēks un darboties griba – uzrakstīt atkal ko jaunu un interesantu!
01.10.2019.