Ģimenes ārstu sistēma Latvijā izveidojās 90. gados, kaut ar grūtībām, tā attīstās. Regulāri notiek valsts institūciju un ģimenes ārstu konflikti, kas galvenokārt skar finanšu problēmas. Statistika liecina, ka Vidzemē patlaban strādā 187 ģimenes ārsti. Madonas rajonā šobrīd nav brīvas ģimenes ārsta prakses. Barkavas pagastā REINIS RUDZĀTS savu ģimenes ārsta praksi izveidojis bijušās ambulances vietā un jau deviņus gadus to veiksmīgi vada.
Oficiāli Reinis Rudzāts ir ģimenes ārsts, bet, tiekoties ar dakteri un runājot ar viņu, man radās pārliecība, ka savā būtībā viņš kļuvis par īstu lauku ārstu.
Būtībā Reiņa Rudzāta saknes rodamas Latgalē – viņa vectēvs kādreiz dzīvojis Preiļu rajona Rožupē. Viņa bērnība un jaunība gan pagājusi Ogrē, kur iegūta vidējā izglītība.
– Kā kļuvāt par ārstu? Tas bija apzināts lēmums vai varbūt nejaušība?
– Tā bija pārdomāta lieta, mazliet apvīta ar jaunības romantiku. Mani uzskati par ārsta sūtību gan kopš tiem laikiem ir ievērojami mainījušies, jo uzkrāta pietiekami liela ģimenes ārsta pieredze. Iespējams, ka manu toreizējo izvēli ietekmēja arī tas, ka mamma strādāja par medicīnas māsu. Medicīnas akadēmijā izturēju konkursu. Tiesa, toreiz – 1990. gadā – konkurss par tiesībām studēt šajā prestižajā augstskolā nebija tik liels kā agrāk.
Esmu pateicīgs toreizējiem pasniedzējiem, viņu prasīgumam. Atceros, piemēram, profesoru Ilmāru Lazovski, kas bija prasīgs, bet arī ļoti cilvēcīgs pasniedzējs. Studenti pret viņu izturējās ar lielu cieņu.
Sešos gados ieguvu ārsta diplomu, bet tas nenozīmēja, ka nu jau varēju patstāvīgi strādāt. Vēl trīs gadi pagāja rezidentūrā, divi – Rīgā pieredzējušu speciālistu vadībā. Trešo gadu strādāju Madonā pieredzējušās ģimenes ārstes Annas Višņovas praksē. Te man ļāva pilnīgi patstāvīgi strādāt, izmeklēt pacientus. Par to dakterei liels paldies.
Man, ģimenes ārstam, arī tagad ir jāmācās. Medicīna attīstās, nāk klāt jaunas zāles. Ik pēc pieciem gadiem man jāmācās speciālos kursos, jānoliek eksāmeni un jāatjauno ģimenes ārsta sertifikāts.
– Tagad esat barkavietis, kļuvis par savējo. Kā pats jūtaties?
– Jā, jau devīto gadu strādāju Barkavā. Te ir mana pirmā darbavieta. Ģimenes ārsta praksi esmu izveidojis pats un pamazām visu pilnveidoju. Man ir ļoti labs ārsta palīgs – Janīna Eriņa. Viņa ir ļoti zinoša, ar lielu pieredzi. Ar Janīnu ir prieks kopā strādāt.
Lielu daļu barkaviešu es pazīstu, vismaz tos, kas biežāk ierodas uz pieņemšanu. Tas ir labi, jo man savi pacienti ir jāiepazīst, tad ir vieglāk strādāt. Cilvēki ir dažādi – vieni atklāti stāsta par savām vainām, otri ir kautrīgāki, nevēlas runāt par savām problēmām, bet es esmu ģimenes ārsts, un man jāzina viss par slimnieku.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 29.03.2008.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
AGRA VECKALNIŅA foto