Aizvadītajā ceturtdienā Ministru kabinetā reģionālās preses pārstāvji tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, lai pārrunātu valsts budžeta veidošanas jautājumus, kā arī citas aktualitātes.
Pašlaik viena no galvenajām aktualitātēm valdībā ir 2020. gada budžets. Kā pastāstīja Krišjānis Kariņš, tiek skatīti tuvākie trīs gadi.
– Politiski esam vienojušies par galvenajiem virzieniem, bet patlaban norit precizēšana. Piemēram, ja kaut kur tiek novirzīti 500 tūkstoši eiro, tad precizējam, kurā budžeta līmenī šie līdzekļi tiks novirzīti. 2020. gadā netiks celti iedzīvotāju nodokļi, bet tiks palielināts neapliekamais minimums līdz 300 eiro. Tas samazinās nodokļu slogu tiem, kuriem ir viszemāk apmaksātā alga. Šoreiz nodokļi tiek skatīti atsevišķi no kopējā valsts budžeta. Pēc budžeta pieņemšanas procesa mēs skatīsimies nodokļu sistēmu kopumā un spriedīsim, kādus uzlabojumus varētu veikt. Tie stātos spēkā no 2021. gada. Līdz pavasarim valdības līmenī būtu jāvienojas, kādas izmaiņas jāpieņem, lai Saeimā līdz jūnija beigām, kad beidzas pavasara sesija, likumi tiktu pieņemti un tie stātos spēkā. Tad būtu zināms, kādas izmaiņas būtu ar 2021. gadu. Galvenais mērķis – padarīt nodokļu sistēmu vienkāršāku un saprotamāku. Lai strādājošie vienlīdzīgi iemaksātu nodokļu sistēmā sociālo nodokli, kas skar veselības nozari un pensijas, un iedzīvotāju ienākuma nodokli, – norādīja Ministru prezidents.
Šogad ir iespēja palielināt finansējumu valdības galvenajām prioritātēm, kurām ir rasti papildu līdzekļi.
– Pirmkārt, tā ir administratīvi teritoriālā reforma. Finansējums ir, lai īstenotu šo reformu. Otrkārt, ir novirzīts papildu finansējums veselības aprūpei. Treškārt, papildu līdzekļi ir ne tikai skolotāju algu palielināšanai, bet arī zinātnei. Tikko otrajā lasījumā Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Pasta likumā, ar kuriem plānots nodrošināt abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus 2020. gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši līdz šim. Šis, manuprāt, bija ļoti nozīmīgi presei, īpaši reģionālajiem laikrakstiem.
Valdībai ir jānodrošina iespēja, ka prese var turpināt savu darbību. Rast risinājumu mediju ilgtspējīgai izdzīvošanai ir prioritāšu augšgalā, – pārliecināts ir Krišjānis Kariņš.
Šobrīd lielākās izmaksas, kas nav ierēķinātas ne nākamā, ne aiznākamā gada budžetā, ir ceļu satiksme. Pēdējos gados galvenokārt līdzekļi ir ieguldīti, lai sakārtotu valsts galvenās maģistrāles, bet nav padomāts par reģionālajiem ceļiem. Ir pašvaldības, kurās ceļi ir kritiskā stāvoklī. Tāpat būtu jāpārskata arī pabalstu nepieciešamība un kam tie tiek piešķirti. Valstī pabalstu klāsts ir gana plašs. Svarīgi ir zināt, cik tie ir efektīvi.
Administratīvi teritoriālā reforma
2019. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šim mērķim piešķirti 500 000 eiro. Savukārt 2020.-2021. gadam atbalstīts prioritārais pasākums „Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana", kas paredz: 2020. gadam – 1 118 528 eiro, tai skaitā pašvaldībām 892 500 eiro – novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei (apvienošanās projekts) 367 500 eiro un Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem 525 000 eiro. Bet 2021. gadam: pašvaldībām 8207 500 eiro – novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei (apvienošanās projekts) 157 500 eiro un Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem 525 000 eiro, bet vienreizējā dotācija pašvaldībām, kuras veic ATR, 7 525 000 eiro.
– Iepriekš pašvaldībām, kuras apvienojās uz brīvprātības principa, bija iegūstamas naudas summas, bet šī reforma vairs nav balstīta uz tāda principa. Neviena reforma nenotiek tikai kādu iegribu dēļ. Tiek vērtēts un izskatīts, lai visas sistēmas darbotos efektīvi. Piemēram, Izglītības ministrijas budžets ir 9% no visām pārējām nozarēm. Tas ir viens no proporcionāli visaugstākajiem ieguldījumiem izglītības jomā Eiropas līmenī. Diemžēl valstī izglītība nav efektīvi izmantota. Izglītības ministrija ir izanalizējusi, ka no vairāk nekā 500 vidusskolām mūsu valstī, balstoties uz iedzīvotāju un bērnu skaitu, pietiktu ar 100 vidusskolām. Ja vēlamies īstenot izglītības satura reformu, kas nozīmētu, ka katram bērnam vidusskolā, kas ietu šo pirmsakadēmisko izglītību, būtu arī plašāka izvēles iespēja padziļināti apgūt kādu priekšmetu, piemēram, matemātiku, bioloģiju vai citu, nepieciešams attiecīgs skolēnu skaits, kas var attaisnot un uzturēt specializētos pedagogus. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc ir nepieciešama arī administratīvi teritoriālā reforma. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai skolas, kas ir pietiekami spēcīgas un labas, kļūst vēl spēcīgākas. Bet bērniem, kuri apmeklē mazākas vidusskolas, varētu rast iespēju un nogādāt uz skolām novada centrā, kur ir lielākās skolas. Savukārt pamatskolas nodrošināt tuvāk mājām. Tāpat ir jāņem vērā vairāki aspekti – vai ceļa stāvoklis ir atbilstošs un tas ir izbraucams dažādos gadalaikos, vai ir transports, ar ko bērni tiks nogādāti izglītības iestādēs. Ar šīm reformām būtu iespējams racionālāk izmantot līdzekļus, kas ir šobrīd pieejami. Viens no galvenajiem uzdevumiem, ko valdība uzdod ministrijām un pašvaldībām, – skaidri definēt, kas ir valsts kopējā budžeta atbildība un kas pašvaldības budžeta atbildība. Uz valsti ir jāskatās kopumā un jāredz tās nākotne. Ir jābūt racionālam skatam visās jomās. Vairāk vai mazāk, bet ceļi ir sakārtoti lielajās pilsētās un nelielā attālumā ap tām. Tur ir vairāk un plašākas iespējas arī darba jautājumos. Ir sakārtota infrastruktūra. Lauki paliek tukšāki. Lauku depopulācija ir problēma visā Eiropā. Viens no reformas mērķiem ir attīstīt arī lauku novadus. Ir svarīgi zināt, kā valsts var nodrošināt attīstību, – pauda Krišjānis Kariņš.
Jautāts, vai ir kādi riski, kas ietekmētu turpmāko administratīvi teritoriālās reformas virzību, Krišjānis Kariņš sacīja: – Pēdējā valdības sēdē, kas norisinājās aizvadītajā otrdienā, tika apstiprināts reģionālās attīstības ministra Jura Pūces virzītais process. Plānots, ka novembrī valdībā varētu izskatīt likumu un likumprocesā tiks precizēts, kur, cik un kādas būs pašvaldības. Mazās pašvaldības uzskata, ka ar teritoriālo reformu tām tiek atņemta identitāte. Bet tāds nav galvenais mērķis. Ar reformu vēlamies sakārtot pašvaldības sniegtos pakalpojumus. Pašvaldība, kurā ir maz iedzīvotāju, diemžēl nespēs sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi vai skolu tīklojumu.
Demogrāfija
Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajai informācijai, demogrāfijas pasākumiem 2019. gadā ir atvēlēti budžeta līdzekļi 181 miljona eiro apjomā, bet 2020. gada budžeta projektā paredzēti 185,9 miljoni eiro.
– Valsts regulāri domā, kā atbalstīt ģimenes. Ik gadu dažās programmās, kas tiek ieviestas, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, tiek ieguldīti aptuveni 170 miljoni eiro. Tas ietver gan pabalstus, gan dažādas atlaides, atbalsta programmas. Demogrāfijai nākamā gada budžetā paredzēts pieaugums vēl par 7 miljoniem eiro. Pieprasījums no Pašvaldību savienības ir, ka šī būtu summa, kas būtu izmantojama kredītgarantijām tieši bērnudārzu būvniecībā. Pašlaik ir rezervēta nauda (704. resors), kas nozīmē, ka nauda budžetā ir paredzēta mērķim – daudzbērnu ģimeņu mājokļiem. Šobrīd gan nav mehānisma, kā šos līdzekļus pareizāk izmantot, nav normatīvo aktu, – atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. – Lai iedzīvotāju skaits nesamazinātos, ir uzmanība jāvelta tam, kā aizbraukušos ieinteresēt atgriezties. Manā skatījumā, visefektīvākā demogrāfijas remigrācijas politika ir nodrošināt ekonomikas izaugsmi. Arī katra reforma – vai tā būtu teritoriālā, izglītības vai veselības – ir tendēta, lai veicinātu labākus dzīves apstākļus, lai vairāk mūsu valsts iedzīvotāju atgrieztos dzimtenē un mazāk dotos uz citām valstīm.
24.09.2019.