13. septembrī valdība vienojās par 2020. gada budžetu, tā prioritātēm un pārdali, pašvaldību budžetus padarot knapākus vēl par 20 miljoniem.
Salīdzinājumā ar likumprojektu, kas tika virzīts uz Ministru kabineta (MK) sēdi pirms nedēļas, kad samazinājums pašvaldību budžetiem 2020. gadā tika plānots par 70,9 miljoniem mazāks nekā 2019. gadā, piektdien, sēdi sākot, tas bija pieaudzis līdz 80,7 miljoniem (jau noņemot pusi no brīvpusdienām nepieciešamā finansējuma). Tā kā valdība nolēma, ka pašvaldībām būs jāfinansē brīvpusdienas 1.-4. klašu bērniem 50% apmērā, deficīts pašvaldību budžetu pusē pieaug līdz 90,5 miljoniem eiro (otra puse no brīvpusdienām nepieciešamajiem 19,6 miljoniem). Tādējādi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākotnēji brīvpusdienu nodrošināšanai ierēķinātos gandrīz 20 miljonus varēs tērēt citām vajadzībām.
Tā kā MK sēdē tika lemts tikai par 50% finansējumu no valsts puses, turklāt jau pirms tam pašvaldību budžetiem atņemot 80,7 miljonus eiro, pastāv iespēja, ka pašvaldības šo jauno uzspiesto pienākumu nevarēs izpildīt. Gandrīz 70% no fiskālās telpas pieauguma tiek iegūti uz pašvaldību budžetu rēķina, kas pašvaldību budžetiem kopumā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā.
„Pieaugums pašvaldību budžetos 2020. gadā tiek plānots ievērojami mazāks par nodokļu ieņēmumu pieauguma apmēru valsts budžetā, tāpēc nevaram piekrist, ka papildu funkcija tiek uzkrauta uz pašvaldību pleciem. Aicinām valdību vispirms izpildīt spēkā esošos normatīvos aktus un tikai tad meklēt jaunas prioritātes," pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. „Paņemt 9,8 miljonus eiro no vēl aizvadītajā nedēļā plānotajām speciālajām dotācijām pašvaldībām un piešķirt tos Izglītības un zinātnes ministrijai, kas savukārt šo naudu plāno tērēt brīvpusdienu nodrošināšanai, ir augstākajā mērā nepieņemami," skaidroja LPS priekšsēdis. „Kopā saskaitot, vienalga, viss jāsedz mums, un IZM dos to naudu, kura pienākas pašvaldībām," IZM rīcību kritizēja G. Kaminskis.
17.09.2019.