Deviņpadsmitajā gadsimtā tika veikta viena no vērienīgākajām Zemes uzmērīšanām – Strūves ģeodēziskā loka punktu uzmērīšana, kas Latvijas teritorijā norisinājās no 1816. līdz 1826. gadam.
UNESCO mājaslapas sadaļā „Latvijas dārgumi" pieejamā informācija (http://latvijasdargumi.unesco.lv/lv/informacija-par-objektu/starptautiski-atziti-objekti/struves-geodeziskais-loks/) liecina, ka astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve un kara topogrāfs Karls Frīdrihs Tenners, veicot ģeodēziskos uzmērījumus, apstiprināja Īzaka Ņūtona teoriju, ka Zemei nav precīza lodes forma, bet ka tā ir saplacināta polu virzienā. Pierādījumam bija nepieciešami 39 gadi. To laikā ar speciāli šai ekspedīcijai pielāgotu aprīkojumu veica uzmērījumus no Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes līdz pat Donavas grīvai pie Melnās jūras, uz Zemes virsmas atzīmējot ģeodēziskos punktus, kas mūsdienās atrodami 10 valstīs: Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Moldovā. Latvijas punkti ir īpaši, jo abi izcilie ģeodēzisti – F. G. V. Strūve un K. F. Tenners – tikai šeit darbojās kopīgi, veicot uzmērījumus, turklāt izmantojot divas dažādas mērvienību sistēmas.
F. G. V. Strūve izmantoja tuazes (1 tuaze = 1,949 m), bet K. F. Tenners – asis (1 ass = 2,1336 m). Latvijas teritorija bija abu zinātnieku darbības robežšķirtne. F. G. V. Strūve mērīja no Ziemeļiem līdz Jēkabpilij, kur viņa darbu pārņēma K. F. Tenners, dodoties uz Lietuvas pusi.
2005. gadā Strūves ģeodēziskais loks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla, sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko uzmērījumu sistēma un izcila sava laika zinātnes vēstures un tehnikas attīstības liecība. Šajā sarakstā kopumā iekļauti 34 Strūves ģeodēziskā loka punkti no 10 pasaules valstīm. Tas ir viens no nedaudziem kultūrvēstures objektiem, ko nav iespējams identificēt pēc nacionālās kultūras pazīmēm.
Latvijā atrodas divi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautie punkti: Jēkabpilī un Ziestu kalnā, Ērgļu novadā.
Madonas novada fonds kopā ar vietējām rīcības grupām Mittetulundusühing PAIK (Igaunija), Lokalt ledd utveckling Tornedalen 2020 (Zviedrija) un Leader Outokaira Tuottahman sadarbībā ar Lapzemes Lietišķo zinātņu universitāti (Lapin ammattikorkeakoulu) no Somijas īsteno starpvalstu sadarbības projektu „Strūves maršrutu tīkls".
Projekta „tēvs" Aivar Niinemägi ne tikai ir ievilcis mūs šajā projektā, bet arī pamatīgi „saslimdinājis" ar Strūves ģeodēzisko loku. Mēs meklējam, pētām, lasām un darām to visu ar aizrautību. Pateicoties projektam, izveidojusies vesela Strūves grupa –
Elita Ūdre, Liene Opincāne, Ilze Daugiallo, Mārcis Feldbergs, Ilze Feldberga no Ērgļiem, Sanita Soma no Madonas, Laura Smudze no Cesvaines, Larisa Freija un Danuta Kiopa no Gaiziņkalna, Jogita Baune un Ilze Bardziņa no Madonas novada fonda.
Šis projekts noslēdzās ar konferenci Latvijā.
21. augustā devāmies uz Strūves ģeodēziskā loka (SĢL) punktu Sestu-kalns (Ziestu kalns). Pēc tam Sausnējas novadpētniecības muzejā notika konference, kurā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktors Ivars Liepiņš, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca, RTU asoc. prof. Jānis Kaminskis un projekta sadarbības partneri stāstīja par Strūves ģeodēziskā loka zinātnisko, izglītojošo un vēsturisko nozīmi, tā izmantošanas iespējām tūrismā un starpvalstu sadarbībā. Ļoti interesanti ir salīdzināt skatījumu uz Strūves ģeodēzisko loku agrāk un mūsdienās, kad runājam jau par 3D modelēšanas tehnoloģijām. Projekta partneri dalījās ar ieguvumiem projekta īstenošanas gaitā. Eila Seppänen stāstīja par studentu darbu Lapzemes Lietišķo zinātņu universitātē ar SĢL kā tūrisma objektu. Liivika Harjo, kas ir Voiveres dzirnavu saimniece, – par personīgo iesaisti SĢL popularizēšanā, jo UNESCO punkts ir viņas mājas pagalmā, viņa ir atjaunojusi gan dzirnavas, gan, piesaistot vairākus LEADER projektus, atjaunots SĢL punkts, tāpēc viņai svarīgākie jautājumi ir vides sakārtošana un darbs ar bērniem. Ylva Ylinenpää Sannemalm runāja par zviedru pieredzi, izstrādājot pie Tornio upes esošo punktu grafiskās zīmes un logotipu, kas veltīts SĢL.
Sausnējas muzejā interesentiem bija iespēja izkalt piemiņas monētu „Sestu-kalns" un iepazīt mūsu izveidoto interaktīvo stendu „Strūves ģeodēziskais loks", kas īpaši saistošs būs vēstures cienītājiem, lai ko jaunu izzinātu par Strūves ģeodēzisko loku un abiem izcilajiem zinātniekiem – F. G. V. Strūvi un K. F. Tenneru. Monētu kaltuves un interaktīvie stendi uzstādīti Cesvaines tūrisma centrā, „Gaiziņa skapī" viesu namā „GaiziņStars" un Sausnējas pagasta vēstures muzejā „Līdumi". Viena monētu kaltuve sev vietu atradusi radošās atpūtas pagalmā „Tiltiņi" Sausnējas pagastā. Monētām ir atšķirīgs aversa (monētas priekšpuses) dizains, bet vienāds reversa (monētas aizmugures) dizains. Aversā attēlots „Sestu-kalns" (Sausnējas muzeja un „Tiltiņu" kaltuvē), „Gaissa-kalns" („Gaiziņa skapī") un „Nessaule-kalns (Cesvaines TIC). Reversā redzams Strūves ģeodēziskais loks pasaules kartē.
Pēc konferences apmeklējām SĢL punktu „Gaissa-kalns" (Gaiziņš), devāmies pārgājienā ar vides gidu, ieskatījāmies „Gaiziņa skapī", kalām piemiņas monētas.
22. augustā devāmies uz SĢL punktu „Nessaule-kalns" (Nesaules kalns).
Par Nesaules kalnu ir īpašs stāsts. Reti kurš zina, ka tas ir sestais augstākais Latvijas kalns, 284,2 m vjl. Vēl retāk zināms ir fakts, ka F. G. V. Strūve šeit veicis SĢL uzmērījumus. Te atrodas dabas liegums, tāpēc līdz šim kalns un SĢL punkts nebija pieejams plašākam interesentu lokam, to apmeklēja vien entuziasti un daži zinātāji. Šobrīd sadarbībā ar „Latvijas valsts mežiem" un Dabas aizsardzības pārvaldi esam iztīrījuši taku uz šo vietu. LVM Ziemeļlatgales reģiona Madonas iecirkņa mežkopis Vilnis Otvars kopā ar mums izstaigāja Nesaules kalnu, iezīmējot takas vietu, un ļoti interesanti stāstīja par mežu, vēsturi, šo vietu, sniedzot personīgu ieguldījumu Nesaules kalna atjaunošanā. Takas tīrīšanas darbus paveica Valdis Medinieks ar savu darbinieku. Paldies Cesvaines novada domei par ceļa izpļaušanu un palīdzību norāžu uzstādīšanā.
Nenovērtējams ir Latvijas geotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) ieguldījums šī punkta atjaunošanā, gan daloties ar informāciju, gan veicot sagatavošanas darbus punkta atjaunošanai. Ivars Liepiņš un Jānis Sakne vairākkārt kopā ar Madonas novada fondu devās uz Nesaules kalnu, lai kopīgi meklētu vēsturiskās liecības un rastu risinājumus, kā punktu padarīt pieejamu un interesantu iedzīvotājiem.
10. augustā Zemessardzes 25. kājnieku bataljona (komandieris Edgars Līcītis) vīri uz globālās pozicionēšanas tīkla G1 punkta kupicas stūra novietoja krustakmeni un pilonu – vēsturiskās liecības par Krievijas militāro ģeodēzistu 1904. gadā veiktajiem triangulācijas mērījumiem Nesaules kalnā. LĢIA, izpētot visus pieejamos arhīva materiālus, atskaites un veicot aprēķinus, secinājusi, ka krustakmens ar uzrakstu „1904" un tam blakus esošais betona pilons iepriekš atradies pašreizējā G1 punkta vietā (padomju laikā – triangulācijas punkts), kur tagad pierakts norādītājstabs. Ticamākais, ka, 1969. gadā ierīkojot triangulācijas punktu Nesaule, ir iznīcināts 1904. gada punkts un nomests turpat blakus.
22. augustā svinīgi tika atklāts SĢL punkts „Nessaule-kalns". Pasākumā piedalījās un uzrunu teica Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Staķis, LĢIA direktors pulkvedis Mārtiņš Liberts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca, Madonas novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs, Cesvaines novada pašvaldības vadītājs Vilnis Špats.
Pēc tam devāmies uz Cesvaines Tūrisma centru, kur varēja izkalt piemiņas monētu „Nessaule-kalns".
Savukārt 23. augustā pulksten 9 ceļš no Ērgļu viesnīcas veda pa tūrisma maršrutu „No Strūves līdz GPS", kura veikšanas laikā LĢIA darbinieki veica demonstrējumus triangulācijā, nivelēšanā un GPS. Tas ir projekta ietvaros izstrādāts ģeodēzisko mērījumu punktu apskates maršruts, kas iekļauts mūsu izveidotajā bukletā „Strūves ģeodēziskais loks". Šajā izglītojošajā materiālā interesentiem piedāvāti vēl divi ceļojuma maršruti: Ērgļi-Vestiena-Gaiziņš-Madona-Cesvaine un Cesvaine-Kārzdaba-Lautere-Jumurda-Ērgļi, iekļaujot informāciju par trim Vidzemes augstienes vēsturiskajiem Strūves ģeodēziskā loka punktiem, aicinot ceļotājus iztēloties 200 gadu senus notikumus, saistītus ar astronomiskiem un ģeodēziskiem mērījumiem, un iepazīt šodienas kultūrtelpu Ērgļu, Madonas un Cesvaines apkārtnē.
Madonas novada fonds izsaka pateicību visiem projekta dalībniekiem, jo īpaši – Strūves grupai!
30.08.2019.