– Man vispirms gribētos sacīt vienu vārdu: Pateicība. Pateicība Dievam par šo dienu, par dievkalpojumu, par Svēto sakramentu, ko saņemsim, par svētkiem, par šo dievnamu, kuram šodien svinam jubileju, un par zvanu, kas atkal aicina cilvēkus uz dievnamu, – par visu – pateicība, – aizvadītajā svētdienā, iesākot sprediķi Lazdonas baznīcas 215 gadu jubilejas un baznīcas zvana 95 gadu jubilejas dievkalpojumā, uzsvēra LELB Daugavpils diacēzes bīskaps Einārs Alpe, kas svētku dievkalpojumā kalpoja kopā ar Madonas draudzes mācītāju Rolandu Pētersonu un Lubānas un Cesvaines draudzes mācītāju Reini Bikši.
– Pateicība, ka mums ir Dieva tuvums, ka Viņš pats tik ļoti vēlas būt ar mums visiem kopā, ja mēs viņa tuvumu meklējam un pēc tā ilgojamies, ja mēs Viņa tuvumā kā Viņa bērni esam vienmēr. No attāluma viss izskatās citādāk. No attāluma viss izskatās vienkāršāk. No attāluma lidmašīnas un baznīcas izskatās tik niecīgas un horizonts šķiet tik tuvu. No attāluma viss izskatās abstrakti, nekonkrēti. Tuvumā viss ir daudz atklātāks, daudz detalizētāks. No attāluma cilvēki neatšķiras viens no otra, tuvumā tik viegli pamanīt cilvēka individualitāti, – salīdzinājumos runāja bīskaps, liekot saprast, cik mums katram svarīgs ir Dieva tuvums, jo Viņš taču redz mūsu visapslēptāko sirds stūrīti.
Einārs Alpe citēja arī psalmu, kas ņemts par motīvu jaunajam Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes bukletam; „Viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas!": – Mēs varam tikai lūgt, lai Dievs dod, ka mums šī diena visiem kopā tiešām kļūst atkal par tādu, par kuru mēs varam sacīt, ka šī diena ir labāka par tūkstoš citām.
Par to, lai šī diena tāda patiešām izdotos, bija rūpējušies daudzi jo daudzi draudzes locekļi – gan ar savu darbu, gan līdzekļiem. Viņiem visiem dievkalpojuma noslēgumā pateicās Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece Ērika Pomere. Savukārt lielajā lūgšanā, kuru noturēja draudzes mācītājs Rolands Pētersons un kas, šķiet, aizkustināja ik sirdi, tika pieminēti gan visi līdzšinējie un tagadējie draudzes kalpotāji, gan ikviens no mums. Rolands Pētersons tika sirsnīgi sveikts arī aizvadītajā 35 gadu jubilejā.
Pēc dievkalpojuma tapa kopbilde pie jaunās Lazdonas evaņģēliski luteriskās baznīcas plāksnes, kam sekoja Cēsu baptistu draudzes zvanu ansambļa koncerts. Pēc tam kopā ar Cesvaines un Lubānas draudžu pārstāvjiem tika svinēta sadraudzība baznīcas dārzā.
Baznīcas jubilejas tēma skarta arī Gana slejā augusta „Vēstulē Draudzei", kurā draudzes mācītājs Rolands Pētersons pateicas ikvienam, ar ko nācies būt kopā, piedzīvojot svētīgus ticības brīžus, un uz pusgadu – līdz februārim atvadās no kalpošanas draudzē – ģimenes apstākļu dēļ (ģimenē gaidāms bērniņš) un savas izaugsmes vārdā: „Mēs ar gavilēm cits citu varam sveikt baznīcas jubilejā – 215 Dieva žēlastības gadi. Kas mēs būtu baznīca bez Dieva Vārda un cilvēkiem? Gluži kā sirds bez asinsrites. Un tomēr Dieva Gars to ir uzturējis, un ticīgie cauri gadu gadiem ir pulcējušies , lai teiktu Dieva varenos darbus Jēzū Kristū. Lai Dievs dod mums katram šīs baznīcas draudzes loceklim teikt sevi par izredzētiem, pulcējoties un kalpojot Lazdonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā cauri laikiem. Lai Tas Kungs mūs bagātīgi svētī, ka varam nodot tālākām paaudzēm šo pērli, ko Dievs licis Madonas klēpī. Mūžības nostūrītis laikā, kas nes milzīgu garīgu spēku. Sveicu Jūs svētkos! Patiesi!"
AGRA VECKALNIŅA foto
16.08.2019.