Sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā līdz 11. augustam Madonas muzeja izstāžu zālēs aplūkojama franču mākslinieka Silvēra Žarosona (Silvere Jarrosson) personālizstāde.
Izstādes ietvaros Madonas muzeja izstāžu zālēs 1. augustā notika Francijas kultūras pēcpusdiena. Tā vienlaikus bija tikšanās ar Francijas Institūta Latvijā direktoru Žilu Bonviālu (Gilles BoNnevialle) un iespēja vērot Silvēra Žarosona mākslas performanci.
Izstādes atklāšanā piedalījās Madonas novada pašvaldības pārstāvji, muzeja darbinieki, vietējā sabiedrība.
Francijas Institūta Latvijā direktors Žils Bonviāls atklāja, ka viņam esošā amata ietvaros šī ir beidzamā oficiālā vizīte Latvijas pilsētās. Pēc četru gadu pieredzes Latvijā viņš ir iemīlējis mūsu zemi un solīja atgriezties Latvijā, tai skaitā Madonā, arī turpmāk. Kaut Madona salīdzinoši nav liela pilsēta, vērā ņemama sadarbība Institūtam bijusi tieši ar mūsu pilsētu, kur kopš 2007. gada īstenoti četrdesmit projekti.
Arī Madonas muzeja direktore Līvija Zepa apstiprināja, ka sadarbība ar Francijas Institūtu Latvijā bijusi daudzu gadu garumā. Tā muzejā attīstījusies vairākos virzienos: bijušas dažnedažādas izstādes, koncerti, bez tam sadarbība iezīmējusies vēsturiskās atmiņas saglabāšanas jomā. Grāmata "Sibīrijas vēstules uz bērza tāss", kurā ietverti desmit reālu cilvēku – bērza tāss vēstuļu autoru, tostarp madonietes Elzas Serdānes, dzīvesstāsti, izdota vairākās valodās. Pateicoties sadarbībai ar Francijas Institūtu Latvijā, tā lasāma arī franču valodā.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs izteica prieku par jaunā franču mākslinieka viesošanos Madonā, uzsvēra, ka Silvērs Žarosons strādā inovatīvi un moderni, un nestandarta domāšana vienmēr bijusi vērtība, jo tās skats vērsts nākotnē.
Silvēram Žarosonam ir tikai 26 gadi, bet šķiet, ka viņš jau piedzīvojis vairākas dzīves. Dzimis Parīzē, no mazotnes Silvērs apguvis klasiskās dejas mākslu. Brīdī, kad viņš uzsāka spīdošu profesionālo karjeru Parīzes Operā, astoņpadsmit gadu vecais mākslinieks piedzīvoja smagu traumu. Stingri nolēmis nepadoties liktenim, kas gandrīz bija lēmis viņam dzīvi ar kustību traucējumiem, Silvērs uzsāka dabaszinību studijas un pārtapa vienlaicīgi arī par tēlotājmākslinieku. Viņš attīstīja un joprojām darbojas pats savā autortehnikā, kurā apvienojas visas viņa daudzpusīgās aizraušanās. Kustībai tajā atvēlēta īpaša loma. Dažu gadu laikā S. Žarosons kā mākslinieks sasniedz tādu brieduma pakāpi, ka viņu sāk ievērot mākslas jomas profesionāļi un kolekcionāri. Viņa darbi jau daudzas reizes izstādīti personālizstādēs vai grupu izstādēs ne tikai Francijā, bet arī ārpus tās (Itālijā, Vācijā, ASV, Ķīnā, Honkongā, Makao u. c.). Mākslinieks vairākas reizes ieguvis iespēju piedalīties rezidenču programmās, 2018. gadā S. Žarosons kļuva par Kloda Monē fonda balvas laureātu.
Pagājušā gada rudenī Latvijas Mākslas akadēmija un Francijas Institūts Latvijā piedāvāja izstādi dialogu starp jauno un talantīgo franču mākslinieku Silvēru Žarosonu un trim latviešu māksliniekiem: Reini Bērziņu, Ansi Rozentālu un Jāni Noviku. Izstāde, kas apvienoja šo četru mākslinieku daiļradi ar vienojošo pamata tēmu – kustība, tika rīkota, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi. Šā gada pavasarī visu mākslinieku instalācijas bija aplūkojamas Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". Arī tur Silvēra Žarosona Francijā uzgleznotie 16 lielformāta audekli bija izstādīti organiskā apļa kompozīcijā un sabalsojās ar Anša Rozentāla metafiziskajām pārdomām par ūdens un gaisa tēmu, Jāņa Novika koka instalācijām un Reiņa Bērziņa tēlniecības objektiem.
Madonas muzejā varam skatīt tikai franču mākslinieka unikālos darbus, turklāt to izvietojums nav vis apļa veidā, bet atgādina lielu okeāna vilni.
„Bioloģiskas struktūras izveidošana nav radīšana, tā ir atklāšana" – Žaka Mono vārdus citēja franču mākslinieks. – Šīs izstādes tapšanā es iedvesmojos no matērijas atklāšanas procesa. Izmantoju metodi, kas tuva "action painting", lai atainotu abstrakta organisma attālumu un izrāvienus – gleznas. Brīdī, kad glezniecību pakļauju kustībai, kad to izpludinu, sajaucu un izklāju, atklājas šo abu organisko audumu ciešās attiecības. Mani darbi ir radīti, lai skatītāji pievērstu uzmanību bioloģiskās daudzveidības trauslumam un tās aizsardzības nepieciešamībai, – vēstīja Silvērs Žarosons.
Jāuzsver, ka pēc tikšanās Madonā mākslinieks devās uz Grašu Bērnu ciematu, kur improvizētu meistarklasi sniedza turienes bērniem un skolotājiem.
06.08.2019.