Dabas parādības, dažnedažādi saviesīgi pasākumi, cilvēku emocijas ir tikai daļa no lietām, ko fotogrāfa profesijas pārstāvjiem savā ikdienā nākas izjust, redzēt un, protams, arī iemūžināt. Šāda veida misiju, varētu teikt, savā dzīvē ir uzņēmies arī cesvainietis EDMUNDS MITENIEKS, kas pirms gada pārcēlās uz dzīvi Valmierā.
Fotogrāfs uz jautājumu par izvēli pievērsties fotografēšanai atbildēja ar nelielu fragmentu no sava pieteikuma fotomākslinieku izstādei „Sajūti Valmieru": – Pienāk reiz dzīvē brīži, kad mainās visa tava iepriekšējā dzīve, mainās prioritātes un vērtību skala. Ar mani tas notika pirms sešiem gadiem, kad pēc tuva cilvēka zaudēšanas man atvērās acis. Es pasauli ieraudzīju citām acīm, un tad es to sāku iemūžināt, lai varētu arī citiem parādīt. Jo tik daudzi cilvēki ikdienas steigā neredz, kas notiek viņiem apkārt. Ir arī cilvēki, kam dažādu iemeslu dēļ nav iespējas klātienē baudīt dabas skaistumu. Ar prieku baudu dabas dažādību un ar prieku dalos arī ar citiem!
Fotografēšana – neatņemama dzīves sastāvdaļa
Pēc Edmunda Mitenieka sacītā varēja labi noprast, ka visvairāk viņam patīk fotografēt dabu sev apkārt: – Man patīk fotografēt dažādas stihijas, parādības – ziemeļblāzmas, zibens šautras, dažādas varavīksnes, tai skaitā arī miglas varavīksni. Manā galerijā ir varavīksne pilnmēness gaismā. Protams, ir fotografēti arī neskaitāmi saulrieti, saullēkti un dzīvnieki savā dabiskajā vidē. Vēl man ļoti patīk nakts foto ar saviem ēnu zīmējumiem. Ar savām bildēm dalos sociālo tīklu vietnēs, lai tās priecētu arī citus.
Sarunas laikā cesvainietis atzina, ka, pateicoties dažāda veida sadarbībai, viņa bildes tiek publicētas arī grāmatās, žurnālos, kalendāros, uz apsveikuma kartītēm un pat uz sērkociņu kastītēm.
– Fotografēšana aizņem lielāko daļu mana brīvā laika, un tas man patīk. Papildus iepriekš minētajam man vēl patīk fotografēt cilvēkus – iemūžināt dažādus viņu dzīves mirkļus, emocijas, savstarpējās attiecības. Pēdējos gados diezgan bieži man sanāk bildēt tieši pasākumus, būt klāt cilvēku īpašajos mirkļos, kas man saistās ar lielu atbildību. Patīk strādāt ar jautriem, atvērtiem, atraktīviem cilvēkiem. Mēs īstenībā esam tik dažādi! – papildināja Edmunds Mitenieks.
Fotogrāfs pēc profesijas oficiāli skaitoties patentmaksas maksātājs, bet fotografēšana esot viņa otrs darbs. Edmundam Miteniekam svarīgi esot, lai rezultāts jebkurā gadījumā būtu kvalitatīvs un baudāms.
Ceļš aizvedis uz Valmieru
Skatoties Edmunda Mitenieka profilu sociālo tīklu vietnē Facebook, ne vienā vien uzņēmumā var manīt kādu skatu no nemiera pilsētas Valmieras. Tāpēc ar interesi fotogrāfam vaicāju, kādi ceļi viņu no Cesvaines ir aizveduši līdz Valmierai. Edmunds atklāja: – Dažādu lietu un sakritību rezultātā gandrīz jau gadu dzīvoju Valmierā. Pilsētā, kuru jau gadu saucu par savām mājām. Kad iepazinu pilsētu, sākumā tā man šķita ļoti sveša un negribēja mani pieņemt. Līdz kādā rītā, iedams gar Gauju, sapratu, ka kaut kas ir mainījies, un es nespēju noticēt savām acīm… Putni dziedāja, dzīvnieki rosījās, pār Gauju vēlās miglas vāli. Un tas viss Valmierā! Pilsētā, kuru sākumā nespēju pieņemt, kurā vienuviet sadzīvo cilvēks ar savu radīto infrastruktūru un Gauja ar savu neskartās dabas daudzveidību.
Fotogrāfs piebilda, ka Valmierā esot ļoti daudz skaistu vietu, ko iepazīt un, protams, arī bildēt.
– Kādreiz domāju, ka Valmiera ir ļoti liela pilsēta, bet īstenībā tā ir diezgan neliela. Ar taksi braucot un iztērējot divus eiro, var aizbraukt no centra līdz pat otram Valmieras galam, – stāstīja Edmunds Mitenieks.
Cesvainietis vērtēja, ka Valmierā vide esot diezgan droša un sakopta, kā arī pilsētā dzīvojot daudz pozitīvi domājošu, radošu cilvēku. Fotogrāfs neslēpa, ka vietējie iedzīvotāji Valmierā viņu jau esot pamanījuši.
– Grūti jau nepamanīt, ņemot vērā to bilžu daudzumu, ko ievietoju savās sociālo tīklu vietnēs, – ar smaidu sacīja Edmunds Mitenieks.
Piedalās fotomākslinieku izstādē
Fotogrāfs atzina, ka, pateicoties Valmieras vietējiem iedzīvotājiem, radusies viņa un citu Valmieras fotomākslinieku izstāde „Sajūti Valmieru": – Šī ir mana otrā izstāde gada laikā. Pirmā bija kopā ar fotogrāfiem no klubiņa „Valmieras atspulgi", kur mani ļoti draudzīgi uzņēma.
Izstāde „Sajūti Valmieru" būšot apskatāma līdz 29. augustam Valmieras Kultūras centrā. Tajā pavisam esot redzamas četru fotogrāfu fotomirkļos iemūžinātas sajūtas par Valmieru. Edmunds Mitenieks savās fotogrāfijās, kas aplūkojamas izstādē, iemūžinājis Dzirnavu ezeriņu nakts noskaņās, tiltu pār Gauju un citas Valmierā ievērojamas vietas.
Cesvaine vienmēr sirdī
Klausoties Edmunda Mitenieka stāstītajā, varēja noprast, ka Valmiera viņam ir tik tuva un pazīstama kļuvusi, tāpēc vēlējos fotogrāfam vaicāt – vai viņš ir plānojis atgriezties uz dzīvi Cesvainē.
Uz to fotogrāfs pārliecinoši atbildēja: – Protams! Cesvaine vienmēr ir bijusi un būs man sirdī, lai arī kur es dzīvotu. Es Cesvainē mācījos un uzaugu. Arī dzīvojot te, Valmierā, es popularizēju tās vārdu. Un, kad pienāks laiks, es atgriezīšos. Ir man vēlme radīt savu biznesu – neko lielu, bet lai pietiek visa!
Fotogrāfs savu mīlestību pret Cesvaini paudis arī vienā no saviem dzejoļiem ar nosaukumu „Pilsēta mana":
Ir vieta, kur atgriezties gribas vienmēr, tur, kur viss sākās un pamest to žēl,
Kur bērnības takas un jaunības laiks, tika zinības smeltas un jautri pavadīts laiks.
Gribu pastāstīt par pilsētu savu, kur tagadne mijās ar pagātnes garu, –
Par seno pili un tās parku, par tās dīķiem un vecās pils arku.
Man patīk vērot Cesvaines dabu, sakoptu, tīru no gada uz gadu.
Sauli, kas iespīd Cesvaines torņos, iekrāso pilsētu dažādos toņos.
Par vēju, kas pār jumtiem klejo, saulei norietot, ēnās dejo.
Par mēnesi, kas, savu gaismu lejot, liekas, ka pils dīķī iet zvejot.
Daudz par savu pilsētu stāstīt varu un to ar patiesu lepnumu daru.
Edmunda Mitenieka mērķis kā fotogrāfam esot radīt pēc iespējas vairāk skaistuma un palīdzēt to saskatīt citiem: – Mēs nevaram mainīt pasauli. Tikai mainoties pašiem, pasaule mainīsies mums līdzi.
02.08.2019.