Līdz 3. augustam Madonā ar iedvesmojošiem koncertiem un meistarklasēm jaunajiem mūziķiem rit 22. Latviešu mūzikas svētki.
Klasiskā un laikmetīgā mūzika izvēlēto skaņražu daudzkrāsainībā pabaro apmeklētāju ilgas. Lieliskie Jānis Mediņš, Tālivaldis Ķeniņš, Lūcija Garūta, Pēteris Plakidis, Andris Dzenītis un vēl citi komponisti caur uzrakstīto partitūru rindām ik vakaru saviļņo klausītāju sirdis.
Svētku dažādais piedāvājums ikvienam
Topošajiem mūziķiem un komponistiem šie svētki ir arī iespēja slīpēt prasmes pie izciliem meistariem. Kā jaunas tradīcijas aizsākums otrdienas vakarā izskanēja koncerts, ko sniedza meistarklašu vadītāji: Agnese Egliņa (klavieres), Vita Rozēna-Gaļicka (flauta), Rasa Kumsāre (vijole), Juris Kļaviņš (čells) un Hanss Bloks (trompete).
Koncertos uzstājās arī pianists Reinis Zariņš, klavierkvartets "Quadra", pianists Aldis Liepiņš, baritons Armands Siliņš, mecosoprāns Ieva Parša.
Neatņemama svētku sastāvdaļa ir Vidzemes jauno talantu atbalsta fonda un Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas organizētā nometne "Daba pilna mūzikas". Noslēguma koncertā Madonas pilsētas kultūras namā, ko dzirdēsim rīt, 3. augustā, pulksten 15, savus spēkus atklās šīs nometnes dalībnieki, mūzikas skolu audzēkņi.
Laikmetu sarunas kopā ar "Quadra"
29. jūlija vakarā kamermūzikas koncertā spēlēja klavierkvartets "Quadra" jeb Arvīds Zvagulis (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells) un Rihards Plešanovs (klavieres).
Pie koncerta ieguvumiem gribas pakavēties ilgāk, jo šai vakarā varēja gūt ne vien emocionālu, bet arī intelektuālu piepildījumu. Kā koncerta virsotne zaigoja Imanta Zemzara svīta no mūzikas Karola Vojtilas lugai "Mūsu Dieva brālis". Komponists to sarakstījis Latvijas Radioteātra iestudējumam, kas izveidots pēc svētā pāvesta Jāņa Pāvila II sarakstītās lugas. Kā zināms, Jānis Pāvils II (Karols Juzefs Vojtila) jaunībā bija aktieris, dramaturgs un ļoti apdāvināts valodnieks.
"Mūsu Dieva brālis" ir dziļš, visaptverošs stāsts par cilvēku, kurš gribēja pasauli padarīt labāku, nevis cīnoties un lejot asinis, bet caur mīlestību un līdzcietību pret citiem cilvēkiem. Par lugas sižetu kalpo Polijas sacelšanās (1863-1864) dalībnieka, talantīgā gleznotāja Ādama Hmeļovska biogrāfija. Pasaule viņu iepazina kā svēto brāli Albertu – mūku, kurš nesavtīgi sevi veltīja, palīdzot slimniekiem un trūkumcietējiem. Luga vēsta par diviem aicinājumiem vienā cilvēkā: kalpot mākslai un sevi piepildot mīlestībā. Iemācīties pieņemt un mīlēt pat tos, kuri vainojami pasaules ļaunumā.
Brālis Alberts apliecināja, ka ikvienam cilvēkam piemīt cieņa, kuru nepieciešams respektēt, kā arī izrādīt labestību pret visiem, jo cilvēks ir dievišķās līdzības attēls.
Imanta Zemzara komentārs
– Karola Vojtilas darbā mani uzrunāja reliģiski ētiskie jautājumi, piemēram, kam tad būt: revolūcijai, spēkpilnai agresijai vai tomēr žēlsirdībai, – Latviešu mūzikas svētku dalībniekiem un klātesošajiem teica komponists Imants Zemzaris.
– Ādams Hmeļovskis vispirms bija izcils poļu gleznotājs, ieguvis publikas slavu, bet reiz, nokāpdams bezpajumtnieku patversmē un redzot tur esošo cilvēku degradāciju, iznāca ārā kā cits cilvēks. Viņš izpārdeva savas gleznas, uzsāka vākt žēlastības dāvanas bezpajumtniekiem un izveidoja brāļu kopienu.
– Šai lugā mani "parāva" jautājums, ko sev var uzdot ikviens radošs cilvēks, proti, kāpēc es gleznoju, kāpēc komponēju, kāpēc rakstu – kāda ir mākslinieka sūtība, – turpināja komponists. – Manai svītai ir 5 daļas: "Mālers", "Patversme", "Apskaidrošanās", "Brāļi" un "Korālis". Gribu piebilst, ka Ādams Hmeļovskis pilnībā atteicās radīt mākslu tikai mākslas vai skaistuma dēļ. Ikvienam solim viņš kā nepieciešamību izvirzīja dziļāku sakņojumu.
AUTORES foto
02.08.2019.