Saruna ar Zemessardzes 25. kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas kaprāli Uldi Lieldienu
Zemessardzei
jau kopš tās dibināšanas 1991. gada 23. augustā ir bijusi īpaša loma
Latvijas vēsturē. Par zemessargiem kļūst, patriotisku jūtu vadīti. Tas
ir aicinājums un izveidojas par dzīvesveidu. To apstiprina daudzi
zemessargi, arī Zemessardzes 25. kājnieku bataljona Kaujas atbalsta
rotas kaprālis Uldis Lieldiens.
– Tu Zemessardzē esi jau kopš tās pirmsākumiem. Kāds ir tavs ceļš uz Zemessardzi?
– Laikā, kad tika dibināta Zemessardze, par to plaši nerunāja, nebija reklāmas ar aicinājumu tajā stāties. Tie, kuriem bija interese, paši meklēja iespējas. Viss sākās jau barikāžu laikā, kad, patriotisma vadīts, devos uz Rīgu. Zemessardze tam visam bija tikai pareizs turpinājums. Laika gaitā Zemessardze ir kļuvusi par dzīvesveidu. Viss sākās ar robežu sargāšanu. Tagad, atskatoties uz pirmsākumiem, saprotu, ka tas bija liels risks. Uz maiņu bija viens ierocis. Nebija nedz ekipējuma, nedz atbilstoša aprīkojuma, nedz taktikas. Bet guvām vērtīgu pieredzi.
– Kā laika gaitā ir mainījies dienests Zemessardzē?
– Tāpat kā tagad, arī tajā laikā Zemessardzē stājās brīvprātīgi. Notika mācības, profesionāla pilnveidošanās. Bet pamazām viss ir mainījies un attīstījies. Zemessardze ir tikai guvusi lielāku nozīmību un sniedz plašākas iespējas. Ar nepieciešamo tiekam nodrošināti, apmācības norisinās gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs, līdz ar to apgūstam dažādu valstu taktiku. Pirmsākumos paši gādājām apģērbu, pielāgojām formas, bet šobrīd viss tiek nodrošināts – sākot no apģērba un apaviem, līdz pat guļammaisiem, higiēnas piederumiem un citam nepieciešamajam aprīkojumam.
Attīstās tehnoloģijas, ir jāpārzina to pielietojums. Mācībās ir iespējams iepazīties ar jaunumiem un apgūt to lietošanu. Piemēram, droni, termovīzeri, nakts redzamības ierīces. Ir jāpārzina arī pretinieku taktikas.
Sākotnēji par dienestu Zemessardzē netika saņemta karavīra alga, šobrīd tā ir viena no motivējošām lietām, kas piesaista jaunos zemessargus. Protams, ir bijušas krīzes situācijas, kad nebija līdzekļu, lai atbalstītu Zemessardzi, bet vienmēr bija zemessargi, kuri nāca un darbojās.
– Šobrīd virzies pa karjeras kāpnēm, esi kaprālis un instruktors, bet pēc laika būsi jau seržants.
– Militārā joma mani vienmēr ir interesējusi, pat aizrāvusi. Man kā komandējošā sastāva pārstāvim nepieciešamas lielākas zināšanas un augstākas prasmes, lai mācībās to varētu mācīt citiem zemessargiem. Prasīt no viņiem to, ko pats nezinu un neesmu pamēģinājis, nevaru. Es kā komandieris vispirms parūpēšos, lai apmācību laikā mani zemessargi būtu paēduši, justos labi. Zemessardzē ļoti nozīmīga ir komanda. Nekad nebūs tā, ka vājākais posms tiks pamests. Motivēšu darboties, iedrošināšu. Zemessargi nepārtraukti tiek motivēti, ieinteresēti apgūt jaunas zināšanas, celt kvalifikāciju, attīstīties aizsardzības, militārajā jomā.
Lai iegūtu augstākas pakāpes, zemessargam ir nepieciešama vēlme un apņēmība. Ja arī kaut kas nesanāk, nedrīkst padoties, atkāpties no mērķa. Pēc kaprāļa nākamā pakāpe ir seržants. Šobrīd izeju kursus, kuri sastāv no sešiem blokiem, lai iegūtu šo pakāpi.
– Kādas ir iespējas, ko paver Zemessardze?
– Zemessardze sniedz daudz iespēju. Viena no tām – iepazīties ar jauniem cilvēkiem, atrast domubiedrus. Veidojas plašāks redzesloks, tiek gūta pieredze, kas noder ne tikai Zemessardzē, bet bieži vien arī ikdienā.
Zemessardzes 25. kājnieku bataljonam ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Madonas novada pašvaldību un Valsts policiju, līdz ar to rūpējamies par kārtību pasākumos novadā, piedalāmies pazudušu cilvēku meklēšanā, dažādās parādēs. Uzskatu, ka darbs tiek veikts profesionāli, tiek novērstas konfliktsituācijas.
Lieliska iespēja ir apmācības – gan tepat Latvijā, gan ārzemēs. Ir iespēja gūt jaunas prasmes.
Zemessargs tiek nodrošināts ar apģērbu, mācību laikā tiek organizēta ēdināšana.
Zemessardze ir kļuvusi ļoti profesionāla un arī noslogota, jo regulāri notiek mācības, tiekam aicināti uz pasākumiem. Ļoti bieži pasākumos pieejams interaktīvs Zemessardzes stends, iepazīstinot iedzīvotājus ar jaunākajām tehnoloģijām un ieročiem. Labprāt dodamies arī uz skolām, lai par Zemessardzi stāstītu jauniešiem un aicinātu viņus iesaistīties. Tiek organizēti rotas saliedētības pasākumi, kuros iesaistās arī ģimenes locekļi. Gada izskaņā tiek pasniegti apbalvojumi arī par personiskajiem sasniegumiem.
Forma sniedz respektu, bet tā ir jānēsā ar cieņu un atbildību.
Ikvienam zemessargam ir sava loma Zemessardzē. Tas, ka viņš, piemēram, nevar vairs skriet, nenozīmē, ka viņš ir kļuvis nederīgs. Bataljonos ir nepieciešami gan šoferi, gan pavāri, mediķi, un ir pieejami citi amati. Katram ir sava īstā vieta un pienākumi, amats, kuru spēj veikt. Ir plašs klāsts. Manuprāt, izvēloties Zemessardzi, cilvēks ir tikai ieguvējs.
Zemessargi ir aktīvi cilvēki, kas iesaistās visdažādākajos pasākumos. Tikko norisinājās Zemessardzes 28. sporta spēles. Sīvā cīņā starp 27 komandām 25. bataljons kopvērtējumā izcīnīja 1. vietu. Tāpat norisinās arī pasaules mēroga sacensības. Bet jau 17. augustā „Lāčplēšos" notiks rotas saliedēšanas pasākums ar sportiskām aktivitātēm. Būs dažādas disciplīnas ar humora piedevu. Galvenais, lai pasākums ir aizraujošs un interesants ne tikai pašiem zemessargiem, bet arī viņu ģimenēm. Pozitīvi cilvēki cits citu uzlādē.
– Vai jaunieši ir pietiekami ieinteresēti savu nākotni saistīt ar militāro karjeru, iesaistās Zemessardzē?
– Viena no motivācijām ir karavīra alga, kas nenoliedzami motivē Zemessardzē iesaistīties arī jauniešus. Bet, manuprāt, ļoti nozīmīgi un lietderīgi būtu skolās ieviest aizsardzības mācību. Daudzās skolās tā būs, jau uzsākot jauno mācību gadu. Tā ir nepieciešama, lai jaunieši apgūtu disciplīnu, kārtību, cieņu un mīlestību pret savu zemi. Diemžēl lielai daļai mūsu jaunatnes šis ir svešs jēdziens. Jauniešiem tomēr ir ļoti plašas iespējas. Piemēram, pēc vidusskolas absolvēšanas jaunieši iestājas Zemessardzē. Ir iespēja pārbaudīt savas spējas, atbilstību militārajai karjerai. Pēc pamatkursa apmācības daudzi jaunieši ir devušies tālāk uz militārajām mācībām.
– Zemessardzē neesi viens pats, bet vairākus gadus tur darbojas arī tava sieva.
– Jā, Ieviņa Zemessardzē ir nu jau piekto gadu. Laika gaitā radīju interesi arī viņai, un viņa nolēma iestāties. Tā kā viņa ir ļoti sportiska, iesaistās dažādās aktivitātēs, piemēram, "Noskriet ziemu"," Stirnu buks" un citās, arī Zemessardzē var trenēt šīs iemaņas un prasmes, attīstīt izturību. Tāpat aizrauj arī apmācības un to sniegtās iespējas, zināšanas, jaunas prasmes.
Arī dēlu Jāni, kam tūlīt būs vienpadsmit gadu, cenšamies iesaistīt Zemessardzes pasākumos. Ņemu līdzi uz parādēm, piedalāmies sacensībās. Viņam ir interese par to. Domāju, ka nākotnē iesaistīsies Jaunsardzē, apgūs pamatprasmes, un tad turpinājums noteikti būs Zemessardze. Viņam ir tā iespēja, ka mēs ar sievu jau esam iesaistījušies, līdz ar to radām interesi gan aktīvi darbojoties, gan vienkārši apmeklējot pasākumus.
31.07.2019.