Zemessardze ir izaicinājums ikvienam pilnveidot sevi, iegūstot jaunas zināšanas, kopīgi darbojoties vienotā komandā Latvijā un ārpus tās robežām. Ļoti būtiskas ir apmācības, to laikā tiek gūtas jaunas prasmes un zināšanas.
Saskaņā ar apmācību plānu Zemessardzes 25. kājnieku bataljonā aktīvi tiek organizēta bataljona karavīru un zemessargu apmācība. Tā tiek organizēta vairākos posmos: Zemessargu pamatapmācība (bataljona zemessargi); speciālistu apmācība (atbilstoši ieņemamajam amatam, piemēram, ložmetējnieks, sakarnieks, sanitārs utt.); kolektīvā apmācība (nozīmētajās vienībās, objektu apsardzes un aizsardzības funkciju nodrošināšana rotas un vada līmenī); bataljona štāba apmācība (bataljona karavīru un zemessargu apmācība militārā lēmuma pieņemšanas procesā). Ja zemessargi vēlas pilnveidoties un iegūt augstāku dienesta pakāpi, viņi var mācīties instruktoru kursos. Ir iespēja mācīties arī kopā ar mūsu sabiedroto spēku karavīriem.
Mācības notiek uz lauka, mežā, telpās, un tās nodrošina gan teorētisko, gan fizisko iemaņu treniņu augstā militārajā līmenī. To biežums var būt atšķirīgs katrā bataljonā, bet parasti zemessargam jārēķinās, ka gada laikā uz mācībām jāierodas vismaz piecas dienas. Aktīvākie zemessargi uz mācībām ierodas 1-2 reizes mēnesī. Jāuzsver, ka mācības notiek brīvdienās.
Bataljons sadarbojas un sniedz atbalstu sabiedrībai, vietējām pašvaldībām, kā arī valsts un civilajām institūcijām, tādējādi sekmējot bataljona uzdevumu izpildi.
– Mācībās ļoti nozīmīga ir apvidus dažādība. Uzskatu, ka vairāk jāapgūst teritorija, kurā paši dzīvojam, jo, ja būs X stunda, gūtās iemaņas palīdzēs labāk un veiksmīgāk aizsargāt savu novadu, pilsētu, – pārliecināts ir Zemessardzes 25. kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas komandieris kapteinis Edgars Līcītis. Apmācību klāsts ir ļoti plašs. Laiku pa laikam mācības norit arī tepat Mārcienā, bijušajā kara bāzes teritorijā. Nesen tur norisinājās Zemessardzes inženierspeciālistu apmācību nometne, ko organizēja Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons, un mācību mērķis bija pilnveidot zemessargu praktiskās iemaņas. Šo mācību ietvaros tika organizēti divi kursi – spridzinātāju pamatkurss un kaujas prettanku mīnas uzstādīšana, kurā tika integrēti arī Zemessardzes 25. bataljona kājnieki.
Zemessardzes 25. kājnieku bataljona apgādes nodaļas vecākais speciālists kaprālis Ādolfs Grīns labprāt dalās pieredzē par apmācībām un to nozīmi Zemessardzē: – Šā gada sākumā apguvu Ogres inženiertehniskā bataljona spridzinātāju kursu un ieguvu spridzinātāja sertifikātu kaujas atbalsta mācību centrā Ādažos. Apmācību nometne, kas risinājās Mārcienā, bija kaujas spēju uzturēšana, praktiskā spridzināšana. Kursa laikā apguvām spridzināšanas pamatprincipus, drošību, dažādus spridzināšanas veidus. Mācības ir nozīmīgas, jo tiek celta kvalifikācija, gūtas jaunas iemaņas. Pats Zemessardzē esmu jau kopš 2011. gada, un tajā iestājos patriotisma vadīts. Man bija tā pozitīvā pieredze, jo arī abi vecvectēvi ir bijuši saistīti ar pēdējiem diviem lielajiem militārajiem konfliktiem – Pirmo un Otro pasaules karu. No paaudzes paaudzē nav zudusi interese par savas dzimtenes aizsargāšanu. Mācību laikā tiek gūtas prasmes, lai, ja atkal būs nepieciešams, arī zemessargi varētu iesaistīties savas tēvzemes aizsargāšanā.
31.07.2019.