Vestienas pamatskolā no 22. līdz 28. jūlijam norisinājās nometne „Drošsirdis". Mācīties par ugunsdrošību, pirmo palīdzību, orientēšanos mežā, drošu saskarsmi ar suņiem, kā arī daudzas citas savai drošībai svarīgas prasmes šogad apņēmās 42 bērni.
Nometnes „Drošsirdis" organizētājs Alens Dzenis sarunas sākumā pastāstīja, ka šogad nometnē lielākā daļa bērnu bija no Rīgas, daļa no Latgales un Zemgales. „Drošsirdis" šogad tika organizēts jau ceturto gadu pēc kārtas, turklāt tajā piedalījās arī bērni no sociālās korekcijas izglītības iestādes „Naukšēni".
– Šiem bērniem ir sodāmības vai cita veida pārkāpumi. Nometnes programma sadalīta trīs daļās: pirmkārt, tās ir fiziskās aktivitātes, sākot ar rīta rosmi, sportiskajām nodarbībām, rotaļām, otrkārt, radošās darbnīcas, kur nometnes dalībnieki daudz ko veido, rada, sadraudzējas, rāda priekšnesumus, un, treškārt, nodarbības saistībā ar drošību, – pauda Alens Dzenis.
Katrai dienai nometnē – cita tēma. Pirmdien bērni ar speciālistiem runājuši par elektrodrošību, otrdien apguvuši ugunsdrošības prasmes, trešdienas tēma bijusi medicīna, ceturtdien bērnus apciemojuši pārstāvji no policijas, piektdien nometnē runājuši par drošību internetā, bet vēlāk dalībnieki devušies arī pārgājienā un apguvuši orientēšanās prasmes mežā. Savukārt sestdien bērni kopā ar speciālistiem pārrunājuši par drošu saskarsmi ar suņiem, kā arī organizējuši priekšnesumu vakaru, kur tika izspēlētas dažādas etīdes saistībā ar drošību un visu, ko nometnes laikā bija apguvuši. Priekšnesumu vakars bija lieliska iespēja nopelnīt daudz žetonu, tāpēc bērni ļoti centās. Pēdējā nometnes dienā bērnus sagaidīja sportiskas aktivitātes, sacensības.
– Speciālists bērnam īsā laikā iedod pašu svarīgāko. Mazliet no teorijas, sausie treniņi, ja sanāk, pieliekam klāt arī izspēli. Sausie treniņi ir nelielas apmācības. Piemēram, jāizspēlē situācija – nepieciešamība zvanīt uz 112, lai ziņotu par ugunsgrēku, – stāstīja nometnes organizators.
Arī man nometnes vadītājs sarunas laikā piedāvāja iespēju piedalīties sausajā treniņā. Godīgi – ar otro reizi es uzdevumu neveicu pat tuvu ideālam, bet tas ir rādītājs, ka šādām situācijām ir jātrenējas, lai nelaimes situācijā neapjuktu. Sauso treniņu saistībā ar drošību bērniem neesot trūcis. Alens Dzenis akcentēja, ka būtiski esot šīs zināšanas atkārtot, lai situācijā, kad būs cietušie un cilvēki, kas apkārt kliedz, kad dominēs uztraukums un nervozitāte, tomēr zinātu, kā rīkoties.
– Tas nav priekšnoteikums, bet tas liecina, ka mēs visi savā jomā esam saistīti gan ar bērniem, gan paši saskārušies, pieredzējuši attiecīgās dzīves situācijas. Nometni cenšos veidot tādu, kādu es gribētu sev, savam bērnam, – krāsainu, garšīgu, pozitīvu, kuras laikā var iegūt draugus, zināšanas, atpūsties, sportot. Nesaku, ka ir viegli, jo diena bērniem sākas pulksten 7, turklāt programma ir intensīva un piesātināta. Ir grūti, sāp kājas, un vēl šis tas, bet man šķiet, ka ar nometni ir līdzīgi kā ar skolu: kad nometne ir intensīva, to atceras labāk nekā tad, ja bērniem iedod bumbu un liek pa pļavu skriet, – atzina Alens Dzenis.
Vaicāts par idejas rašanos organizēt šāda veida nometni, organizators skaidroja: – Septiņus gadus strādāju Kalsnavas pagastā par iecirkņa inspektoru un pamatskolā katru gadu rīkoju drošības dienas. Mēs bērniem mācīšanās procesu centāmies padarīt interesantāku, lai viņi to ugunsdzēsēju mašīnas šļūteni atceras caur emocijām, caur darbošanos, turklāt daudz efektīvāk, nekā sēžot un skatoties garlaicīgu prezentāciju. Tā šī ideja pārtapa nometnē. Pats izdomāju, kādu nometni vēlos, un, ja bērns šo nometni iztur, vecāki var lepoties.
Alens Dzenis atklāja, ka mazāk bērnu braucot uz nometni no otra Latvijas gala, jo vecāki tomēr rēķinoties ar papildu izmaksām, kā, piemēram, ceļa izdevumi: – Nometne nav lēta, piekrītu, bet labas lietas lēti nemaksā. Ir piesaistīti speciālisti, kuri dalās savā pieredzē – tas kaut ko maksā. Bērns atbrauc uz nometni, un viņam ir nodrošināta gan ēdināšana, gan gultasvieta, kā arī tiek izstrādāta programma. Man neviens finansiāli nekad nav palīdzējis, līdz ar to viss, kas notiek nometnē, ir vecāku finansēts. Pa četriem gadiem mēs, manuprāt, esam ievērojami attīstījušies un turpināsim to darīt arī tālāk. Vestienas skola, pagasts mums ir nācis pretī – nometnes norises vieta, manuprāt, ir ļoti fantastiska. Tepat Kāla ezers, daba un skola.
Nometnes vadītājs, balstoties uz savu pieredzi, atzina, ka drošība ir ļoti svarīga tēma, tomēr bieži vien bērniem par to netiek pietiekami daudz stāstīts ne skolā, ne ģimenē.
– It kā svarīga tēma, bet tai pašā laikā netiek ieguldīts nopietns darbs, lai bērnu izglītotu. Bērns, kas atbrauc uz nometni, visu mācās. Vai viņš vienā gadā to iemācās? Visticamāk, ka ne, bet ir bērni, kuri jau trešo, ceturto gadu brauc uz nometni. Pēc kādiem pieciem gadiem viņam jau izveidosies tāda konkrēta uzvedība, ka viņš nelaimes situācijā sāks atcerēties, kā rīkoties, – skaidroja Alens Dzenis.
Organizators uzsvēra, ka, pēc viņa domām, apmācība bērniem kopā ar pedagogiem esot jāiet tādā mazliet dinamiskākā un piesaistošā veidā, jo bērns nevarot nosēdēt, koncentrēties tik ilgi kā pieaugušais.
Sarunas laikā Alens Dzenis labprāt minēja dažādus piemērus: – Nometnes sākumā, kad runa bija par elektrodrošību, parādījām skarbu, bet patiesu videofilmu, kur bērns ir ielīdis transformatorā un sevi pamatīgi savainojis. Tajā brīdī pat lielākie brašuļi apklusa. Mēs nometnē viņus uztveram kā trauciņus, kuros mēģinām likt labas lietas. Cik vien nedēļas laikā varam, iemācām pašsaprotamas lietas, piemēram, nelikt elkoņus uz galda, palaist meitenes pa priekšu, sakārtot gultu, tāpat – ko nozīmē tolerance, līdzcietība, un daudz ko citu.
Taujāts, ar ko šis gads atšķiras no iepriekšējiem, nometnes vadītājs norādīja, ka katru gadu bērni esot citādāki. Šis gads atšķiras arī ar to, ka viena dalībniece visiem mācījusi līdzcietību. Vēl viņš vēlējās piebilst, ka nometne nav domāta tikai zēniem, bet arī meitenēm, neraugoties uz to, ka tā ir diezgan intensīva, piesātināta, jo ikvienam bērnam jāprot būt patstāvīgam, jāspēj izturēt slodzi.
Turpinot runāt par jaunumiem nometnē, Alens Dzenis atzina, ka dalībnieku skaits šogad esot bijis lielāks. Nometnē tika izveidota arī jauna specializācija – drošība internetā, kas, ne tikai pēc nometnes vadītāja, bet arī nometnes vecāku domām, ir jautājums, par kuru būtu jārunā.
– Uzrunājām vecākus, kas piekrita, ka mūsu speciālists painteresējas, kādi ir bērnu profili dažādās sociālajās vietnēs. Tas būs sava veida eksperiments. Mūsu gadījumā tas ir viltus profils, kas centīsies sadraudzēties un mēģinās iegūt kādu informāciju no bērniem. Beigās mēs nerunāsim, piemēram, par datu aizsardzības pārkāpumu, bet, nenorādot konkrētu bērnu gadījumu, tiks izskaidrota attiecīgā situācija, – nometnes ietvaros norādīja Alens Dzenis.
Nometnes vadītājs atzina, ka viņš priecātos, ja valsts mērogā būtu tāda stunda kā drošība, par ko varētu runāt visa gada garumā.
– Manuprāt, ja valsts mērogā padziļināti strādātu jautājumos par drošību, cietušo skaits, piemēram, ceļu satiksmē būtu mazāks. Mēs bērniem mācām domāt, nevis ielejam informāciju ar karotīti mutē. Piemēram, šogad nesanāca, bet citus gadus bērniem ir pateikts – uz ielas bumbu nespēlējam. Starpbrīdī paņemam bumbu un sākam spēlēt. Tikai viens bērns pacēla roku: „Audzinātāj, uz ielas spēlēties nedrīkst!" Ej, protams, uz tās ielas, spēlē bumbu, ja vēlies, bet tas, kurš pasaka „nedrīkst", saņem žetonu un ir ieguvējs, – atzīmēja Alens Dzenis.
Nometnes organizators informēja, ka nometnē darbojas žetonu sistēma – par labiem darbiem, uzvedību visas dienas garumā bērniem audzinātāji liekot plusžetonus, savukārt pretējas rīcības gadījumā varot tikt pie mīnusa. Nedēļas noslēgumā viens dalībnieks, kurš sakrāja visvairāk žetonu, saņēma balvu – skrejriteni, līdz ar to dalībnieku starpā varējis manīt nelielu sacensību.
Vaicāts par iecienītākajām bērnu aktivitātēm, Alens Dzenis atzina, ka tādu ir daudz: – Galvenais rādītājs ir bērna patiesās emocijas. Viņiem ļoti patīk tās pašas paslēpes. Ja aktivitātei pieliekam klāt motivāciju, viss izdodas. Protams, jāmāca bērniem arī zaudēt, bet tas īsti vēl neizdodas.
Ārpus Vestienas muižas telpām varēja manīt un pārliecināties, ka bērni patiešām ir diezgan aizņemti, tomēr daži atrada nedaudz laika un piekrita sarunai. Dalībnieki atzina, ka viņiem ļoti patīk sports.
Arī Patrīcija, kura neilgi pirms sarunas uzvarēja ašajās skriešanas sacensībās, atzina, ka ļoti liela nozīme nometnē ir sportam: – Esmu priecīga par tikko nopelnīto žetonu. Man patīk skriet un rāpties kokos. Skrienot uz ātrumu, gandrīz aizķēros, bet bija forši.
30.07.2019.