Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdē 23. jūlijā kā informatīvais jautājums tika izskatīts vides monitora, kas atrodas Saieta laukumā, uzturēšana. Madonas novada pašvaldības domes deputātu vidū šis jautājums raisīja nelielas diskusijas, jo dažiem deputātiem bija atšķirīgs skatījums konkrētajā jautājumā.
Madonas novada pašvaldības informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Edgars Veips sēdes laikā informēja, ka 2018. un 2019. gadā iztērēti 40 000 eiro monitora uzturēšanai.
– Šīs izmaksas veidojas no moduļu iegādes un maiņas. Pavisam ir nomainīti 42 moduļi. Saieta laukuma monitors sastāv no 192 moduļiem. Ir arī izņemti moduļi no ekrāna „Smeceres silā", kas sastāv no 80 moduļiem, bet šis monitors ir funkcionējis stabilāk. „Smeceres sila" monitora uzturēšanai esam iztērējuši aptuveni 1000 eiro. Šis monitors funkcionē diezgan labi, tāpēc pirmais ieteikums būtu ņemt nost Saieta laukuma monitoru, lai moduļus varētu izmantot „Smeceres sila" monitoram. No tehnoloģiskā skatījuma šie moduļi ir vienādi. Otrs ieteikums – varētu iegādāties arī jaunas tehnoloģijas. Esmu veicis tirgus izpēti un secinājis, ka vajadzētu monitoru ar labāku izšķirtspēju, jaunāku programmatūru, kā arī ekrāns varētu būt košāks, – pauda Edgars Veips.
Savu nostāju šajā jautājumā vispirms izteica Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs: – Monitoram ekrānu vajag, lai arī tas nefunkcionē tik labi, kā gribētos. Turklāt tas sniedz dzīvīgumu Saieta laukumā un kalpo kā informācijas avots reklāmai, pasākumiem. Tas šķiet vizuāli pievilcīgs pasākumu laikā – īpaši Jaunajā gadā tas dod citu noskaņu. Tumšajā periodā ekrāns ir izteikti vajadzīgs. Tas, ka monitors sevi nav attaisnojis, ir pilnīgi skaidrs, jo remonts prasa ilgu laiku, kā arī izmaksas ir dārgas. Saieta laukuma ekrāna monitoru var izmantot kā donoru „Smeceres sila" ekrānam. Tas, manuprāt, ir labs risinājums. Pēc manām domām, Saieta laukuma ekrāns informē, sniedz labu noskaņu un citu skatu centrālajam laukumam. Es noteikti būtu par šādu risinājumu – kvalitatīvs monitors būtu jāpērk, un to jau sākotnēji vajadzētu pareizi uzstādīt. Būtu jānoskaidro precīzas izmaksas.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos Ivars Miķelsons piekrita Agra Lungeviča viedoklim: – Es arī esmu par to, ka viens monitors ir jāizmanto par donoru, jo tas šķiet loģiski, ka koncentrējamies uz to, kas labāk strādā – viens paliek par pamatmonitoru, otrs par donoru. Turklāt monitors ir jāizvēlas pietiekami moderns, šie monitori tika iegādāti projekta iepirkuma rezultātā, bet diemžēl tie nebija šiem laikiem atbilstoši. Varbūt problēmas tādā veidā arī radās. Mani tikai samulsināja jaunā monitora skatīšanās attālums – 8 m. Vecākam monitoram bija ne tuvāk par 16 m, kas nozīmē to, ka, lai labāk redzētu, bija jāpaiet tālāk. Jautājums – vai cilvēkiem būs jānomēra šie metri?
Citādāku skatījumu jautājumā pauda deputāte Antra Gotlaufa: – Ja es pareizi saprotu, cena ir no 30 000 līdz 40 000 eiro. Mums ir iesāktas labas lietas – vides objektu konkursi bija, bija arī citi labi darbi. Tas mums kaut kā ir apstājies. Madonai ir arī savs identitātes zīmols. Mans priekšlikums būtu sākumā ar šīm lietām kaut ko darīt un monitoru iegādāties pēc tam. Es nebūtu gatava 40 000 eiro piešķirt tagad un uzreiz balsot. Pēdējos gadus tiešām – cepuri nost – monitors ir darbojies, bet gribētos Madonai kaut ko paliekošu, jo tehnoloģijas ātri noveco. Jādomā, vai šī ir vajadzība numur viens.
Savukārt deputāts Andrejs Ceļapīters ierosināja apsvērt iespēju par cita veida tehnoloģiju iegādi.
– Man šķiet, ka vajadzētu paskatīties arī citas tehnoloģijas, piemēram, projicēšanas tehnoloģijas uz māju sienām. Tās nav tik dārgas, bet ir pietiekami efektīvas. Kādu pilsētas svētku ietvaros bija atbraukusi firma un rādījusi gaismas šovu uz mājām. Varbūt laukumu varētu papildināt ar jaunu novitāti. Bet tā gan ir taisnība, ka laukums ir pieradis pie šīs tehnoloģijas. Noņemot to, būs zināms iztrūkums un nebūs pieejamas funkcijas, ko monitors sniedz. Bet monitora uzturēšana izmaksā tiešām dārgi, – atzina Andrejs Ceļapīters.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts piekrita, ka monitors ir jāmaina. Lielāka problēma, pēc viņa domām, esot tā, ka šie moduļi ir bieži jāmaina, jo tie iziet no ierindas. Turklāt, ja monitoram parādīšoties melni caurumi, tas nebūšot glīti, līdz ar to tāpat būs nepieciešamība pieņemt lēmumu par vecā monitora noņemšanu un jaunā monitora likšanu vietā.
Pēc Āra Vilšķērsta komentāra Agris Lungevičs piebilda: – Jāskatās tehnoloģiju piedāvājums. Skaidrs ir tas, ka šo informācijas avotu, vides objektu vajag. Runājot par vides objektiem, ko Antra Gotlaufa iepriekš minēja, darbs notiek, finansējums ir, tikai pagaidām darbs neiet tik ātri uz priekšu, kā domājām. Skatīsimies – ja nevarēsim šogad šo visu īstenot, tad varēsim iekļaut nākamā gada budžetā. Jāmeklē risinājumi, kā vislabāk izdarīt visu. Kad būs pateiktas precīzas cenas, tad jau varēsim domāt tālāk. Tad arī sapratīsim, vai to varam šobrīd vai vēlāk izdarīt.
Deputāts Gunārs Ikaunieks piekrita vairākumam, ka monitors ir jāmaina, jo uzturēšanas izmaksas esot ļoti lielas, kā arī uzsvēra, ka uzreiz ir jāmeklē kvalitatīvs modelis.
Savu skatījumu klātesošajiem darīja zināmu arī deputāts Gatis Teilis: – Es piekrītu, ka ir jāmeklē risinājums. Monitors Saieta laukumu tiešām padara dzīvīgāku. Piemēram, esmu redzējis, ka jaunieši brauc ar mašīnām uz stāvlaukumu un vēro informāciju, kas parādās uz šī monitora. Varbūt pēc vairākiem gadiem var domāt par vēl kāda ekrāna iegādi. Pozitīvais piemērs, ko esmu ievērojis – iebraucot Jēkabpilī ir šāda veida ekrāns. Varbūt mēs varētu šīs vides reklāmas mazāk drukāt, tādā veidā samazinot izmaksas un laižot informāciju uz monitora.
Diskusijas noslēgumā Agris Lungevičs rezumēja, ka ir jāturpina meklēt labāko veidu, kā šo problēmu varētu risināt.
30.07.2019.