Noteikti lielākā daļa madoniešu, Madonas novada iedzīvotāju jau ir lietas kursā, ka 2015. gadā jaunietis no Cesvaines Kristiāns Lancmanis dibināja savu uzņēmumu SIA „Simple+", kas ražo augstas kvalitātes aizsargmaisus tērpiem. Uzņēmums ir attīstījies, līdz ar to ir mainīts brenda jeb zīmola nosaukums, izstrādāta identitāte, tāpēc lūdzām Kristiānu Lancmani padalīties savā pieredzē, kā arī vaicājām par uzņēmuma attīstību.
– Ideja uzņēmumam radās 11. klasē, kad vēlējāmies dibināt konkurētspējīgu skolēnu mācību uzņēmumu (SMU). Doma bija uzvarēt Latvijas konkursā un pēc tam braukt uz Eiropu pārstāvēt mūsu valsti. Jau no sākuma vēlējāmies iet uz maksimumu, lai būtu labākie savā nozarē. Sākotnēji bija doma, ka ražosim no metāla pārvietojamus drēbju pakaramos, uz kā uzlikt vairākus tērpus, lai nav jānes – vienkārši velc tos uz riteņiem! Mums palīdzēja uztaisīt prototipu, tad sapratām, ka tās būs ļoti lielas izmaksas. To ideju atlikām malā, bet kā rezerves variants mums bija ideja par tērpu aizsargmaisu ražošanu – kad tērpu uzliek uz metāla pakaramā, tam pārvelk pāri maisu, lai nebojātos apģērbs. Izveidojām prototipus, sapratām, kas ir jāuzlabo. Ļoti daudz laika ieguldījām, lai nonāktu līdz gala produktam. Braucām uz tirdziņiem, runājām ar cilvēkiem, prasījām viedokli, testējām maisus, audumus, materiālus, mēģinājām atrast, kur lētāk varētu sašūt, kur ātrāk var visu izdarīt. Bija liela taustīšanās tumsā, un 11. klasē to visu bija ļoti grūti izdarīt. Īpaši, ja esi no Madonas un tev ir savs uzņēmums, ir liela nepieciešamība atrasties Rīgā – dažādas darīšanas, piegādātāji, biznesa partneri. Protams, tai brīdī -7 gados – nebija naudas mašīnai, nemaz nerunājot par tiesību nolikšanu. Sākumā bija ļoti grūti to visu noorganizēt. Sanāks, nesanāks –
par to vienkārši nedomājām, tikai gājām uz priekšu, – stāstīja jaunais uzņēmējs.
Aizsargmaisi tiek ražoti tepat Latvijā, tāpēc uzņēmums sevi pozicionē kā augstas kvalitātes.
– Ir aizsargmaisi, audumi, ko masveidā ražo Ķīnā. Arī mēs izvēlamies kvalitatīvu audumu no Bangladešas, bet tas tiešām ir audums, nevis plēve, kas vienkārši nelaiž mitrumu cauri. Ražošana tiek ļoti rūpīgi pārraudzīta. Katrs maiss tiek trīs reizes pārbaudīts, vai atbilst kvalitātei. Jau sākotnēji koncentrējamies sagatavot maksimāli labu produktu, lai klients ir apmierināts. Galvenais mūsu moto ir visu laiku turēt kvalitāti augstā līmenī, – skaidroja Kristiāns Lancmanis.
"Simple+" izstrādā identitāti
Vaicāts par uzņēmuma nosaukuma maiņu, vadītājs informēja, ka nosaukums joprojām ir SIA „Simple+", bet brenda jeb zīmola nosaukums tagad ir „Lancman bags".
– Iepriekš nebija identitātes kā tādas. „Simple+" ir nosaukums, ko mēs izdomājām pāris stundas pirms skolēnu mācību uzņēmuma reģistrācijas iesniegšanas termiņa. Mums nebija vienota mārketinga materiāla, vienota zīmola stila, fonta, krāsas. Tāpēc tagad bija doma visu izveidot vienotu. Profesionāļi, kas veidoja šo zīmolu, stāstīja, ka viena no labākajām uzņēmuma nosaukuma opcijām ir zīmola vadītāja uzvārds. Tā pieredze nāk no slaveniem brendiem, tāpēc arī nolēmu likt savu uzvārdu, jo es principā to izveidoju. Jaunais zīmols izveidots tāpēc, lai tas izskanētu starptautiski un cilvēki to uzreiz atpazītu, kā arī to ir viegli pielāgot dažādām valodām. Bet „Simple+" paliek, jo mēs esam nosaukuši pašu pirmo produktu par „Lancman Simple" un pārejos par „Lancman Simple+", „Lancman Business". Nosaukumu „Simple+" vēlamies saglabāt, jo ar to viss sākās, – atzina uzņēmējs.
Nepārtraukti attīstās
Sarunas laikā Kristiāns Lancmanis pauda, ka ir salīdzinoši grūti novērtēt, kā šo gadu laikā uzņēmumam ir gājis.
– Ņemot vērā to, ka uzņēmumā tagad esmu viens pats, tikai sadarbībai piesaistīti cilvēki, tas ir ļoti veiksmīgi attīstījies, savā ziņā pat necerēti veiksmīgi. Turklāt, ņemot vērā faktu, ka studēju Stocholm School of Economics in Riga, kas principā ir spēcīgākā biznesa un ekonomikas augstskola Ziemeļeiropā, tad apvienot biznesa vadīšanu ar mācīšanos, kas bieži vien bija 13 stundas dienā, noteikti nebija viegli, – skaidroja „Lancman bags" vadītājs.
Turpinot sarunu par attīstību, Kristiāns Lancmanis pauda, ka tagad ir tas punkts, kad ir nomainīts pilnīgi viss korporatīvais tēls – uzņēmums nonācis nākamajā attīstības posmā. Tagad viss dizainiskais iet vienkopus ar uzņēmuma tēlu, ideju un ir atstrādāti visi mārketinga materiāli kopumā.
Kristiāns Lancmanis piebilda: – Viss tiek veidots tā, lai atainotu uzņēmuma kvalitāti. Mēs arī cenšamies iekļūt Igaunijas tirgū, dabūt pēc iespējas vairāk kolektīvos pasūtījumus. Skatāmies šobrīd uz Lietuvas tirgu, esam atvērti Eiropai un pārējai pasaulei. Esam starptautiski – klienti produktu var pasūtīt no jebkuras pasaules vietas.
Uzņēmumam ar laiku esot doma piesaistīt vēl darbiniekus, ja viss izdosies, kā cerēts.
Klienti no visas pasaules
Kristiāns Lancmanis skaidroja, ka uzņēmums principā sadaloties divās daļās – viena daļa ir kolektīvie pasūtījumi, otra – individuāli klienti.
– Mājaslapa līdz šim bija vairāk uz tēlu, informatīvo pusi fokusēta, ne īsti pasūtīšanu, jo nebija integrētas tādas lietas kā maksāšana, tiešā sūtīšana uz dažādām pasaules valstīm. Viss bija lielākoties latviešu valodā, angliskā versija nebija līdz galam nostrādāta, līdz ar to mēs fokusējāmies uz Latvijas tirgu. Principā 80-90% no apgrozījuma tāpat nāk no Latvijas deju kolektīviem, koriem, individuālajiem klientiem. Pārējie nāk no 13 ārvalstīm: ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet arī no Beļģijas, Anglijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, pat no Amerikas un Austrālijas, kā arī no citām, – pauda uzņēmuma līderis.
Šobrīd uzņēmumam esot arī klienti no Igaunijas. Pēc viesošanās Igaunijas Dziesmu svētkos, uzņēmējs sapratis, ka igauņiem arī ir pieprasījums pēc šāda produkta.
Turpinot stāstīt par jaunumiem uzņēmuma attīstībā, Kristiāns Lancmanis apgalvoja, ka turpinās iet ar lielu jaudu uz priekšu, cik vien tas iespējams: – Tad redzēsim, kur tas aizvedīs. Pagaidām – cerīgi. Ja Igaunijā aizies tik labi, kā tas notika ar Latviju, tad nākamā būs Lietuva, pēc tam Vācija, Austrija. Un, protams, paralēli individuālie klienti, kolektīvi. Galvenā doma ir iekarot vairākas pasaules valstis, censties izaugt, un tad var domāt par citiem attīstības soļiem.
Absolvē augstskolu
Uzņēmuma vadītājs šovasar absolvēja augstskolu, kas viņa dzīvē esot liels panākums.
– Stocholm School of Economics in Riga augstskolā studēt, es teiktu, ir privilēģija. Lai tiktu šajā augstskolā, sevi ir jāpierāda dažādos iestājeksāmenos, kas noteikti nav viegli un gluži nepietiek ar skolas zināšanām. Lai tiktu augstskolā, es katru pirmdienu braucu uz kursiem pie spēcīga profesora, kas sagatavoja mani tieši iestājeksāmeniem. Iemācīja domāt ātrāk, rēķināt citādāk, izprast atšķirīgo. Tas tiešām palīdzēja. Mans mērķis bija spiest, tēmēt tikai uz vienu augstskolu. Es tikšu iekšā un viss, man nebija citu variantu, kaut gan tajā brīdī man trīs augstskolas piedāvāja apmaksātas studiju vietas. Es riskēju, izvēloties skolu, kur man jāmaksā pilna mācību maksa, bet tā bija lieliska izvēle. Varbūt reizēm pietrūka tieši praktiskās puses, uzņēmēja gēna, bet tas, cik daudz es varēju ielikt savā biznesā un, protams, pats pilnveidoties, ir neiedomājami. Tie bija trīs spēcīgi gadi, lai deviņpadsmitgadīgs džeks saprastu lietas, ko ikdienā dara labi, profesionāli finanšu analītiķi, – ar lepnumu atzina Kristiāns Lancmanis.
Uzņēmējs studēšanai pagaidām likšot mieru, bet, ja viņš nolemšot studēt maģistru, tad to noteikti nedarīšot papīra dēļ: – Ja to darīšu, tad tikai tādēļ, lai iegūtu kontaktus, zināšanas, un studēšu kādā spēcīgā Eiropas vai pasaules augstskolā.
Jābūt mērķim un neatlaidībai
Jaunais uzņēmējs neslēpa, ka šobrīd, domājot par SMU, viņš saredz nelielu problēmu, par kuru ar jauniešiem noteikti vajadzētu runāt.
– Manuprāt, liela problēma, ka jaunieši vidusskolā saistībā ar uzņēmumiem nedomā pietiekami plaši. Viņos nav vēlmes sasniegt kaut ko ļoti spēcīgu biznesā. Viņi vairāk domā – uztaisīšu biznesiņu skolā, varbūt dabūšu labu atzīmi ekonomikā, aizbraukšu uz tirdziņiem, uzvarēšu kādā konkursā. Pareizi? Okey, forši, bet viņi nedomā ar šādu skatījumu: es uztaisīšu, uzvarēšu, attīstīšu tālāk, uzvarēšu arī nākamajā gadā, un tad pēc kādiem pieciem gadiem man jau būs bizness, kas spēcīgi konkurēs. Pēc augstskolas tas nozīmē, ka es varēšu pelnīt labu kapitālu, lai uzturētu sevi. Te jaunieši apmulst, varbūt pat neuzdrīkstas, nemēģina iet uz maksimumu, ko mēs darījām. Tas ir ļoti liels sasniegums arī no Ivetas Vabules puses, kura Madonas biznesa inkubatorā ir ikvienam pieejama. Ja jauniešiem gribas attīstīt SMU, ja ir ideja, vēlme cīnīties, tad viņa ir īstais cilvēks, kas spēs palīdzēt, motivēs. Tas arī ir rezultāts, ka mēs dabūjām 2. vietu Eiropā starp 37 dalībvalstīm.
Kristiāns Lancmanis arī uzsvēra un atgādināja, cik svarīgi biznesā ir censties, mēģināt un cīnīties.
– Pat ja sapratīšu, ka man kā uzņēmējam darbības virziens vairs nepatīk, iešu citur. Bet līdzi nāks pieredze, kļūdīšanās, norūdīšanās mācību procesa laikā. Es varu būt ļoti pateicīgs par to cik daudz reizes esmu kļūdījies, kas nozīmē to, ka esmu daudz iemācījies. Ar katru pieņemto lēmumu savā uzņēmumā, pareizu vai nepareizu, es mācos. Kaut vai neizdosies, tā pieredze būs milzīga, nenovērtējama. To nekur citur kā tikai un vienīgi savā biznesā nevar uzkrāt.
26.07.2019.