Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Cesvaine aicina uz ērģeļmūzikas koncertu

DAIGA MATROZE, Cesvaines muzeja speciāliste, ērģelniece

Autors • 22.07.2019.

Cesvaine aicina uz ērģeļmūzikas koncertu
Burtu lielums

27. jūlijā pulksten 18 Cesvaines pilsētas svētku ietvaros Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks koncerts „Vasaras romance", kurā ar savu virtuozo ērģeļspēli cesvainiešus un viesus iepriecinās ērģelnieks Aigars Reinis.

Rīgas iela Cesvainē

Rīgas iela Cesvainē atrodas mazpilsētas vēsturiskajā centrā un saglabājusi savu ainavisko pievilcību ar tiekšanos kalnā. Tā ļauj gājējiem izjust Vidzemes augstienes skaisto, bet sarežģīto reljefu. Te gadsimtu gaitā atradušās Cesvainei nozīmīgas ēkas un sabiedrības pulcēšanās vietas. Laika gaitā ielas ainavas autentiskums, kāds bija 20. gs. sākumā, ir mainījies. Saglabājušās tikai dažas vēsturiskās 19. un 20. gs. būvētās ēkas, tomēr tā joprojām ir viena no galvenajām ielām, kur atrodas veikali, aptieka, tirgus laukums un TV tornis.

Vēsturisks tirgus laukums un krogs

Rīgas iela sākas pie Sulupītes tilta. Ielas garumā ēkas mijas ar skvēriem, žogiem, privātmāju dārziem, krustojumiem, ābeļdārzu – vieta, kur 20. gs. sākumā atradās vēsturiskais tirgus laukums. Iela noslēdzas ar TV torni, kas atrodas vēsturiskajā Karātavu kalnā. Pašā Cesvaines centrā kādreiz atradās garākais krogs Latvijā, kartē atzīmēts 16. gs., bet 1765. gadā dokumentos tas minēts kā Šļākas krogs. 1924. gadā pēc arhitekta Augusta Raistera projekta pusi no kroga pārbūvē par kultūras biedrības namu. 1931. gadā pie Šļākas kroga cesvainieši sagaidīja Kārli Ulmani. Kara laikā Šļākas krogs tika daļēji nopostīts. Rīgas ielas augstākais punkts ir Karātavu kalns, kur 20. gs. 20. – 30. gados atradās brīvdabas estrāde. Šeit notika novada Dziesmu dienas, koncerti, teātra izrādes, komponista Marģera Zariņa kantātes „Malienas zemnieki" pirmatskaņojums un Aviācijas svētki. Līdztekus tam Lielais Tirgus laukums bija cesvainiešu un apkārtējo pagastu iedzīvotāju tirgošanās un satikšanās vieta.
1959. gadā Karātavu kalnā uzbūvēja TV torni. Tā virsotne ir augstākais punkts Baltijā – 398 m virs jūras līmeņa.

Koncerts Cesvaines luterāņu baznīcā

Laiki mainās, bet varbūt vēsturiski mirkļi atkārtojas?
Šogad Cesvaines svētku galvenā pasākumu norises vieta būs kādreizējā Karātavu kalnā un Lielajā Tirgus laukumā. Turpat blakus atrodas arī Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca, kur svētku ietvaros paredzēts koncerts, kas sauks un aicinās garīgai izaugsmei.
27. jūlijā pulksten 18 koncertā „Vasaras romance" ar savu virtuozo ērģeļspēli cesvainiešus un viesus iepriecinās ērģelnieks Aigars Reinis. Aigars Reinis ir Rīgas Doma titulārais ērģelnieks – katedrāles mūzikas direktors un mākslinieciskais vadītājs. Daudzus gadus bijis Latvijas Radio kora mākslinieks un solists, vokālo grupu „Schola Cantorum Riga" un „Ars Antiqua Riga" dalībnieks. Piedalījies Lahti starptautiskajā ērģelnieku konkursā un Erfutes konkursā Vācijā. Vairāk nekā desmit gadus bijis Jelgavas Sv. Annas baznīcas ērģelnieks un no 2013. līdz 2019. gadam – Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas galvenais ērģelnieks. Maģistra grādu ērģeļspēlē ieguvis pie profesora Tālivalža Dekšņa. Meistarību ērģeļspēlē papildinājis pie Ludgera Lomana, Hansa Ulas Eriksona, Hansa Helstena un Uplandes starptautiskajā ērģeļakadēmijā.

Līdzās ērģelēm – cilvēka balss

Koncertā kopā ar ērģelnieku Aigaru Reini muzicēs daudzsološais akadēmiskās mūzikas tenors Mārtiņš Zilberts. Dziedātāja muzikālās darbības pamata žanri ir mesas, pasijas, oratorijas, koncerti. Mārtiņš absolvējis J. Vītola Mūzikas akadēmiju – Sigvarda Kļavas kordiriģēšanas klasi, taču mākslinieka gaitas kopš akadēmijas absolvēšanas turpinās akadēmiskās dziedāšanas jomā. Dziedātājs allaž dod priekšroku garīgajai mūzikai, kas spilgtāk izteikta tieši koncertžanra skaņdarbos. Mārtiņš Zvīgulis koncertējis daudzās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Austrālijā, taču pārsvarā dzīvo un strādā Latvijā, ikdienā veicot kora „Ave Sol" vokālā pedagoga pienākumus.
Koncertā izskanēs J. S. Baha, G. F. Hendeļa, Dž. Pučīni , H. Šica, H. Persela, J. Vītola, J. Mediņa, Ē. Ešenvalda skaņdarbi. Atgriežoties pie latviešu komponistu ērģeļmūzikas dārgakmeņiem, arī šogad koncertā dzirdēsim Marģera Zariņa skaņdarbu „Fantāzija par Jāņa Poruka tēmu". Komponista Marģera Zariņa tēvs 20. gs. sākumā ilgu laiku kalpoja kā ērģelnieks un muzikālās dzīves vadītājs Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā, un, protams, arī Marģera Zariņa dzīves posms ir cieši saistīts ar Cesvaini.
Uz tikšanos Cesvainē 27. jūlijā!

23.07.2019.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px