Iepriekšējā laikraksta numurā atspoguļojām demogrāfiskos rādītājus par dzimstību un mirstību 2019. gada 1. pusgadā, bet šodien iepazīstināsim ar statistiskajiem rādītājiem par laulību reģistrāciju, laulību šķiršanu 1. pusgadā, kā arī informēsim par aktuālo Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā.
Reģistrētas 49 laulības
Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vineta Lamberte informēja, ka 2019. gada 1. pusgadā reģistrētas 49 laulības. Šis ir pozitīvs rādītājs, jo laulības ir reģistrētas par 11% vairāk nekā iepriekšējā gadā šajā periodā. Aplūkojot datus, var redzēt, ka 1. pusgadā ir reģistrētas tikai divas laulības draudzēs – viena Madonas evaņģēliski luteriskajā draudzē, otra Madonas Romas katoļu draudzē.
Precas arī ārvalstu iedzīvotāji
– Runājot par laulību, jāmin, ka esam latvisks novads, jo 75% laulībā savstarpēji stājas latvieši. 25% ir jauktas laulības, un te var minēt, ka kāds no laulātajiem ir baltkrievs, krievs, ukrainis, polis, rumānis, amerikānis. Atklāšu, ka nupat apprecējās Izraēlas pilsonis ar latvieti, – pastāstīja Vineta Lamberte.
Statistika rāda, ka 60% no jaunlaulātajiem stājušies pirmajā laulībā, 35% – otrajā, 5% – trešajā un 1% – piektajā laulībā. Skaitļi rāda, ka jaunākajam līgavainim ir 22 gadi, vecākajam – 88, savukārt jaunākajai līgavai ir 22 gadi, vecākajai – 77, kas ir lielisks pierādījums tam, ka mīlestībai vecuma ierobežojuma nav. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja uzsvēra, ka pēdējos gados neviena laulība pirms 18 gadu vecuma, kad nepieciešama vecāku atļauja stāties laulībā, nav reģistrēta. 19 gadījumos abi laulātie ir Madonas novada iedzīvotāji, 16 gadījumos abi laulātie ir citu novadu iedzīvotāji, 11 – viens no laulātiem ir Madonas novada iedzīvotājs, savukārt trīs gadījumos abi laulātie ir ārvalstu iedzīvotāji. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja skaidroja, ka šie cilvēki ir atbraukuši svinēt kāzas un noslēgt laulību Madonas novadā:
Tās pamatā ir izbraukuma laulības, un tās 1. pusgadā mums ir bijušas astoņas, bet jūlijā, augustā to arī, protams, būs pietiekami. Šis skaitlis ar katru gadu kļūst lielāks. Arī šogad populārākā izbraukuma laulību vieta nemainīgi ir Kalsnavas arborētums.
1. pusgada rādītāji liecina, ka 70% noslēgto laulību gadījumos sieva pāriet vīra uzvārdā, bet 18% – saglabā savu pirmslaulību uzvārdu. Ir novērots, ka bieži vien šie dati mainās, jo ir pāri, kas jau ir nolēmuši doties tūrisma braucienā un tādā gadījumā viņi saglabā pirmslaulību uzvārdu, bet pēc ceļojuma tomēr to maina, ievērojot likumu par vārda, uzvārda, tautības ieraksta maiņu. Jāteic, ka dubultie uzvārdi šogad vēl nav reģistrēti, turklāt tas notiekot diezgan reti.
Aprīlī noslēgta viena laulība
Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vineta Lamberte, vaicāta, kā varētu izskaidrot faktu, ka 2019. gada aprīļa mēnesī ir noslēgta tikai viena laulība, bet, piemēram, martā, kad ir vēl vēsāki laikapstākļi, – deviņas, smaidot atbildēja: – Es teiktu, ka ir kaut kāds zvaigžņu stāvoklis, no manis neatkarīgs. Strādājot visus šos gadus, es laikam sāku jau piekrist astrologu teiktajam, jo reizēm ir tā ļoti dīvaini… Ir bijuši arī datumi, kad cilvēki neprecas. Piemēram, sestdien, 13. jūlijā, neviens pāris nereģistrē laulību, kaut gan jūlijā līdz šim man nekad nav bijusi brīva sestdiena. Varbūt tāpēc, ka tas ir 13. datums? Savukārt 20. datumā ir paredzētas piecas laulības un 27. datumā tāpat. Jāatzīst, ka jūlijā un augustā vienmēr ir bijis visvairāk laulību. Piemēram, šomēnes būs kādas 25.
Gandrīz uz pusi mazāk
– Par laulību šķiršanu runājot, 1. pusgadā izdarītas 20 atzīmes par laulības šķiršanu, kas iepriecina, jo rādītājs ir par 18 mazāks nekā iepriekšējā gada 1. pusgadā. Šobrīd gan ir pieaudzis laulību skaits, kas šķirtas tiesā. Pēdējos gadus, līdzko atļāva notāram šķirt laulību, notāru šķirtās laulības bija virs 50%, bet tiesā – mazāk. Šī gada pirmajā pusgadā rādītājs ir pamainījies – 55% laulības šķirtas tiesā, bet 45% pie notāra, – atzīmēja Vineta Lamberte.
Ilgākā laulība, kas šķirta, bijusi noslēgta 1973. gadā, bet īsākā – 2018. gadā. Sarunas laikā dzimtsarakstu nodaļas vadītāja atzina, ka šogad, maijā, viņai bijis gadījums, ka piektdienā tikusi noslēgta laulība, bet otrdien vīrs jau lūdzis to anulēt. Pāris jūlijā esot oficiāli izšķīries.Arī tā gadoties.
Sniedz dažāda veida pakalpojumus
Aplūkojot Madonas novada mājaslapā pieejamās tabulas, var redzēt, ka dzimtsarakstu nodaļai ir ne tikai civilstāvokļa aktu reģistrs, ko darbinieki sastāda, bet arī tiek izdotas atkārtotas apliecības, dokumenti – gadījumā, ja ir pazaudētas apliecības vai, piemēram, Padomju Savienības laikā izdotie dokumenti nav derīgi ārzemēs.
– Tad, protams, mēs pieņemam paternitātes atzīšanas iesniegumus, gan reģistrējot bērnus, gan arī pēc tam, kad bērns jau ir reģistrēts, – varbūt kāds tētis attopas un nāk viņu ierakstīt. Saņemam arī tiesas spriedumus par paternitātes noteikšanu – šajā pusgadā ir bijuši četri tādi gadījumi, turklāt šis skaitlis ir samazinājies. Tiesas spriedumu par aizgādības atņemšanu arī ir palicis mazāk – laikam tomēr vecāki paliek prātīgāki. Dodam arī izziņas par laulības noslēgšanas dokumentu pārbaudi. Tas nozīmē: ja iesniegumu iesniedz pie mums, bet laulību vēlas slēgt kādā citā nodaļā vai baznīcā, tad mēs izdodam izziņu par dokumentu pārbaudi. Vēl izsniedzam arī izrakstus un izziņas no reģistriem. Ikdienā mēs strādājam ar divām programmām, viena no tā ir CARIS. Pēc citu dzimtsarakstu nodaļu lūguma mēs ievadām, piemēram, dzimšanas reģistru šajā datu bāzē, savukārt Rīgā var izprintēt un izdot apliecību, – skaidroja dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Paliek modernāki
Turpinot sarunu par aktualitātēm, Vineta Lamberte informēja, ka brīdī, kad nav klientu, dzimtsarakstu nodaļā paralēli tiek strādāts pie veco reģistru vadīšanas sistēmā.
– Šis darbs iet ļoti lēnu, daža grāmata pat mēnesi jāvada sistēmā. Reģistri ir simt un vairāk gadu veci, tāpēc tas nenotiek ātri, bet, salīdzinot ar citām nodaļām, mēs jau esam ļoti daudz ievadījuši, tāpat nepieciešamības gadījumā veicam papildinājumus, labojumus. Vēl mēs sagatavojam dokumentus vārda, uzvārda un tautības maiņai. Tos mēs sagatavojam un nosūtām uz departamentu, kas pieņem lēmumu. Ar martu esam arī sākuši izsniegt Eiropas Savienībā apstiprinātas daudzvalodu standarta veidlapas. To skaits ar katru mēnesi palielinās. Un, protams, arī dažādi citi saņemtie un nosūtītie dokumenti. Ejam laikam līdzi un paliekam modernāki, jo dokumenti tiek sūtīti arī ar elektronisko parakstu un laika zīmogu jeb laikspiedogu, – uzsvēra Vineta Lamberte.
16.07.2019.