Marta Antuanete Treice ir rīdziniece, tomēr bieži un arī šobrīd uzturas
Madonā. Meitene mācās Rīgas Teikas vidusskolā, viņai ir 15 gadu.
– Uz Madonu braucu pie savas vecmāmiņas Annas Treices, – tiekoties redakcijā, stāsta Marta. – Vēlos būt kopā ar viņu, palīdzēt.
Vecvecāki un vecāki kā sakņu sistēma
– Vectētiņu Artūru Treici nekad neesmu sastapusi, un personīgu atmiņu par viņu man nav, – aizdomājas jauniete. – Vectētiņš ir tāla leģenda, tomēr vienlaikus tuvs un mīļš radinieks. Par vectētiņu daudz stāstījuši gan vecāki, gan vecmāmiņa. Vecmāmiņu kopš mazām dienām saucu par Annī, no bērnības laika viņa man ir ļoti tuva. Madonā esmu katru vasaru, arī ziemās, kad ar vecākiem šurp braucam slēpot. Mani neaizrauj distanču slēpošana, patīk un esmu aizrāvusies ar kalnu slēpošanu, tāpēc bieži braucam uz Viešūra kalnu vai Rēķu kalnu.
Divu pilsētu pievilkšanas spēks
– Madona man ļoti patīk. Kaut pilsēta nav liela kā, piemēram, Rīga, tā manās acīs ir tikpat mīļa, – atzīst Marta. – Interesanti, ka manai Rīgas draudzenei vecmāmiņa arī dzīvo Madonā, līdz ar to mēs bieži satiekamies arī šeit.
Vaicāta par vecākiem, Marta atklāj, ka viņas mamma ir māksliniece, darbojas kā grāmatu ilustratore (Gita Treice grāmatu mākslā darbojas jau 20 gadus, ir grāmatu mākslas konkursu vairākkārtēja laureāte. – Aut.), tētis ir biznesa cilvēks, viņam pieder uzņēmums „Vannu fabrika".
Kultūrā balstītas intereses
– Jau vispārizglītojošajā skolā man teica, lai eju mācīties uz mākslas skolu, bet īsti to nevēlējos, – atklāj Marta. – Talants zīmēšanā man ir, tas noteikti iedzimts no mammas (Gita Treice savulaik beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafiskā dizaina nodaļu, pēc tam maģistratūrā studējusi glezniecību. – Aut.). Ja šo talantu attīstītu, zīmēt varētu ļoti labi, bet arī tagad kaut ko uzzīmēt māku tīri pieņemami, – smaida Marta.
Viņa piebilst, ka trīs gadus ir mācījusies baletu profesionālajā Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā: – Ieguvu pieredzi, kā tas ir katru dienu smagi strādāt. Uz skatuves balerīnas izskatās vieglas un gaisīgas, bet ik dienu ir smagi treniņi, lai šo vieglumu dabūtu. Arī mamma kādreiz mācījās baleta skolā, tas bija Padomju Savienības laikā, citā iekārtā. Viņa baletam īsti nebija piemērota, bet es no šīs skolas aizgāju pati. Pirmajā kursā iztēlojos, ka būšu profesionāla balerīna, mācības turpināšu Krievijā, tomēr jau 2. kursā interese pamazām dzisa. Horeogrāfijas vidusskolu pametu korejiešu puišu dēļ, sapratu, ka balets mani tik ļoti vairs nesaista, kaut to mīlu un skatīties eju.
Aizraujas ar korejiešu valodas mācīšanos
– Mana aizraušanās šobrīd saistās ar korejiešu valodu, kuru mācos no šā gada februāra, – turpina Marta. – Eju uz korejiešu valodas kursiem, ar korejiešu valodu gribu saistīt savu nākotni. Kursos esam trīs meitenes, šī svešvaloda nav tik populāra kā, piemēram, japāņu vai ķīniešu. Vēl nezinu, par ko strādāšu, bet noteikti tas būs saistībā ar Koreju. Interesi par to guvu no popmūzikas puišu grupas „BTS". Šī grupa sniedz ieskatu par Koreju, tās valodu, gribu saprast, par ko puiši video dzied un stāsta. Dažkārt teksti angliski nav tulkoti, bet tos saprast ļoti vēlos. Pamazām nojaušu, par ko ir stāsts, kaut svešvaloda nav viegla. Tās rakstības pamatā ir hieroglifi; ja patīk – ir interesanti arī šādu rakstības veidu apgūt.
Līdzās aizrautībai un interesei par korejiešu popmūziku Marta skatās filmas, iepazīst korejiešu kultūru plašāk.
Interesējās arī par eģiptoloģiju
Skolas laikā viena no Martas aizraušanām bija saistīta ar eģiptoloģiju –
zinātni, kas pēta Senās Ēģiptes vēsturi, valodu, literatūru, reliģiju, arhitektūru un mākslu. – Trīs gadus tai pievērsos, gribēju mācīties arābu valodu, braukt uz Ēģipti, kļūt par vēsturnieci, – atceras Marta. – Vēlējos atklāt Senās Ēģiptes noslēpumus, bet tad uzradās baletskola, stingrs režīms, un sapratu, ka abas intereses apvienot nav pa spēkam. Tā domas par eģiptoloģiju pamazām atslāba. Daži brīnījās, ka es kā bērns pievēršos Senajai Ēģiptei, bet man tas bija saistoši. Man vispār patīk vēsture, skatos vēsturiskās filmas, interesē viduslaiki. Nākotnes profesija tomēr būs saistīta ar Koreju, nevienam neesmu teikusi, par ko vēlos strādāt, kas būs šī profesija, bet domas ir.
Vecāku atbalsts
Marta ir gandarīta, ka vecāki viņas intereses atbalsta un respektē: – Arī mamma ir aizrāvusies un klausās grupu „BTS", skatās video. Ar vecākiem attiecības ir labas, esmu vienīgais bērns ģimenē.
Marta ir pieradusi būt viena un patstāvīga, novērtē, ka vecāki var lielu uzmanību veltīt viņai, tā nav jādala ar citiem.
– Man ļoti patīk ceļot, – atzīst Marta. – Latvijā bieži kopā ar ģimeni esam jūras mājā, kas atrodas starp Mazirbi un Ventspili. Tur netālu no Miķeļtorņa pavadām vasaras, netraucēti un mierīgi varam dzīvot pie atklātās jūras, – vēsta Marta. –
Protams, man patīk ceļot arī tālāk. Esmu bijusi Londonā, kas no Eiropas vietām man šķiet vismīļākā. Patīk lielas pilsētas, kur ir daudz cilvēku, patīk metro. Ārpus Eiropas esmu bijusi Amerikā. Bijām Ņujorkā, kur cilvēku ir tik daudz, ka mudž, bet visi ir atbrīvoti, priecīgi, man ļoti patika. Ar vecākiem bijām arī Čikāgā, kopā ar mammu apskatījām mākslas muzejus, Amerikā pabiju arī Disnejlendā. Varbūt dažas lietas par princesēm man bija jāredz citā laikā, kad biju mazāka, tomēr kopumā Disnejnedā nebija slikti. Vēl patika atrakciju parks „Universal", jo tas domāts lielākiem bērniem. Šai parkā īpaši uzrunāja Harija Potera atrakcija, uz ko gāju vairākkārt.
Domas par nākotni
Marta cer, ka vecāki atbalstīs viņu un visi kādreiz dosies uz Koreju, lai svešvalodas prasmes viņa varētu pielietot praksē.
– Korejiešiem jāzina cilvēku vecums. Ja runā ar vecāka gadagājuma cilvēku, uzrunā vārdam lieto citu izskaņu. Saruna ar cienījama vecuma ļaudīm ir pieklājīgāka, formālāka, – atšķirības skaidro Marta. – Savukārt ar vienaudžiem, jauniem cilvēkiem saruna korejiešu valodā skan neformālāk. Tā kā Korejā pastāv liela hierarhija, tas atspoguļojas valodā.
Par iesaisti Āzijas kultūrā un industrijā jauniete ir priecīga. Arī savā ēdienkartē Marta jau iekļauj Āzijas ēdienus: – Man ļoti garšo kimči – pikanti, marinēti kāposti, ko korejieši uzskata par savu nacionālo ēdienu. Viņi uzskata, ka tie izārstē jebkuru slimību, Korejā kimči pasniedz katrā ēdienreizē.
10.07.2019.