Poļi Liepājā rada notikumu – tā pēc četru dienu pavadīšanas šarmantajā vēju pilsētā, izbaudot blīvu pasākumu programmu, gribas apliecināt un paust dvēselē piestrāvotu gandarījumu. Kā spēcīgs vairāku gadu darba koncentrāts Liepājas muzejā 26. jūnijā notika Mareka Gluško grāmatas „Poļi Liepājā. Zināmā, nezināmā, aizmirstā vēsture" atvēršanas laiks.
Vēsturiskā grāmata rok dziļumā, plašumā
– Mareks Gluško ir bijis Polijas vēstniecības Latvijā darbinieks. Viņš labi runā latviski, Liepāju iepazinis divdesmit gadu garumā. Grāmata ir paraugs, kā dzīvot tālāk, – uzskata vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš. Viņš novērtē to, ka vairāk nekā 460 lappušu biezajā enciklopēdiskajā izdevumā „Poļi Liepājā" apskatīta gan Liepājas saimniecības vēsture, gan kultūras vēsture kopumā. Līdz ar to tā nav grāmata tikai par poļiem.
Vienlaikus ar jaunā izdevuma svētkiem Svētā Jāzepa katedrāles dārzā tika atklāta izstāde „Poļi Liepājā". Brīvdabas izstāde veidota trijās valodās, un tā apskatāma līdz 6. augustam.
– Bieži mēs neapzināmies, cik daudz kas mūs vieno, – izstādes atklāšanā uzsvēra poļu kultūras mantojuma ārzemēs nacionālā institūta „Polonika" direktore Dorota Janiševska-Jakubiaka.
Grāmatu izdevis un izstādes veidošanu atbalstījis institūts „Polonika", bet kultūras notikumā piedalījās arī Polijas vēstniece Latvijā Monika Mihališina, Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins un citas prominences.
Izstādes vizuālais un faktoloģiskais stāsts
Izstāde „Poļi Liepājā" veidota, izmantojot M. Gluško grāmatas faktus un izceļot divpadsmit izcilus poļus: vieni dzimuši Liepājā (piemēram, Polijas pirmais prezidents Gabriels Narutovičs), citi savulaik ieradušies Liepājā, lai šeit paveiktu lielas lietas (piemēram, ostas paplašināšanas projekta autors Jans Hejdatels vai Liepājas cietokšņa un Karostas būvniecības galvenais inženieris Jans Makdonalds). Atklāšanu katedrāles dārzā kuplināja Liepājas poļu ansamblis „Burštinki" un liturģiskās mūzikas darbnīcas „Jēzu, uzticos Tev!" kora vēstījums poļu komponista un diriģenta Pāvela Bembeneka vadībā. Korī uz brīdi bija apvienojās katoļu draudžu pārstāvji no Siguldas, Madonas, Rīgas, Liepājas, Kuldīgas, Jēkabpils un citām Latvijas vietām.
Liturģiskās mūzikas darbnīcas
Laika posmā no Jāņiem līdz Pēteriem Liepājas Dominika klosterī ritēja Liturģiskās mūzikas darbnīcas, ko vadīja poļu komponists un diriģents Pāvels Bembeneks. Viņš darbnīcas Liepājā vadīja arī pērn, kad uz tām bija ieradušies gandrīz piecdesmit dziedātāji no visas Latvijas un arī Viļņas, kas mācījās Polijā labi zināmā komponista dziesmas. Svētā Dominika draudzes sholas vadītāja un darbnīcu vadītāja Kristīne Locika, gatavojoties pasākumam, potenciālajiem dalībniekiem viņu pilsētās (Jelgavā, Kuldīgā, Madonā, Siguldā, Smiltenē, Salaspilī) krietni iepriekš mācīja repertuāru, lai, satiekoties Liepājā, darbs varētu skart mūzikas dimensiju, nevis tikai plikas notis.
Atšķirībā no iepriekšējā gada pieredzes šoreiz tika plānots darbnīcās apgūtās dziesmas ierakstīt mūzikas albumā. Darbnīcu laikā varēja uzklausīt arī tēva Oskara lekcijas par liturģiju un mācīties gregoriskos dziedājumus. Notika kopīgas lūgšanas, radošie vakari, bija iespēja baudīt Liepājas sauli, pludmali un kopīgu sadraudzību.
Fantastisks cilvēks, komponists un diriģents
Liturģiskās mūzikas darbnīcu kustības aizsākums meklējams Polijā, bet nu jau daudzus gadus tās notiek visā pasaulē. Pāvelu Bembeneku aicina vadīt Mūzikas darbnīcas ne tikai dzimtenē, arī Lielbritānijā, Vācijā, ASV un Pēterburgā.
Latvijā Muzikālās darbnīcas Pāvela Bembeneka vadībā ritēja nedēļas garumā, lai piektdien, 28. jūnijā, pilnu dienu varētu veltīt audioierakstam kultūras centrā „Wiktorija". Plānā bija ierakstīt apmēram piecpadsmit poļu komponista dziesmas (tekstus latviski tulkojusi Kristīne Locika) kopā ar orķestri. Ja darbs pie ieraksta prasīja pacietību, izturību un spēku sakopošanu, mēģinājumu process sniedza iedvesmu un spārnus. Tikšanās ar komponistu pārvērtās par elpu aizraujošu dzīves skolu, kuras centrā ir Radītājs, Dzīvais Dievs.
– Mūzika ir dzeja; jums jādzied kā atsaiņojot dāvanu; aktīvs piano, maiga dinamika; refrēns kā biezs medus; svarīgas pauzes; dziedot novājināt tekstu, bet vajag to attīstīt – vārds ir Logoss; lūdzu, izdziediet smaržu! – tie ir tikai daži citāti no Pāvela Bembeneka teiktā. Patiešām liels cilvēks un mūzikas virtuozs, kas pieredzējis gan dzīves spilgtākos kāpinājumus, gan dziļākos kritienus. Arī to, ka pēc nāvējošas slimības zaudējis dzirdi, 40 dienas pavadījis slimnīcā, nests lūgšanu nestuvēs, izglābts, kļuvis dzīvāks par dzīvajiem, turpina komponēt, atguvis zaudētās maņas un sacer mūziku, kuru klausoties no aizkustinājuma jāraud, jo tā maigi un tik neviļus ļauj pieskarties Debesīm.
2.07.2019.