Motivācijai vienmēr ir bijusi būtiska nozīme, izvēloties darbavietu. Atalgojums, izaugsmes iespējas, ērti darba apstākļi ir tikai daži no faktoriem, kuri, īpaši jauniem cilvēkiem, ir noteicošie kritēriji, izskatot darba sludinājumus.
SIA „Norma A" Madonas struktūrvienības vadītājs Aivis Tēbergs, izvērtējot kandidātus autobusa šofera amatam, secina, ka šo profesiju neizvēlas jauni cilvēki.
– Diemžēl situācija valstī kopumā ir bēdīga, jo daudzās sfērās trūkst kvalificētu darbinieku. Jauniešiem trūkst motivācijas. Protams, lai iegūtu autobusa šofera vadītāja apliecību, tas ir ilgs laiks, arī raugoties no finansiālā viedokļa – dārgi. Jaunieši ir jāmotivē iegūt vadītāja apliecību un strādāt šajā sfērā, jo šoferiem darbs būs allaž, – pārliecināts ir Aivis Tēbergs.
– Transportlīdzekļu kļūst arvien vairāk, un vadītāji būs vajadzīgi vienmēr. Attīstoties tehnikai un tehnoloģijām, arī autobusi kļūst modernāki. Līdz ar to ir nepieciešamas zināšanas. Pozitīvi, ja šoferi pārzina valodas, tas paver plašākas darba iespējas un sniedz iespēju strādāt jebkurā Eiropas valstī, kur šī profesija ir labi apmaksāta. Tā ir lieliska motivācija, jo ikviens vēlas saņemt attiecīgu atalgojumu. Nepavisam nav runa tikai par jauniem cilvēkiem, bet arī par vecāka gadagājuma šoferiem. Kā zināms, pensionēšanās vecums tiek paaugstināts, tāpat, ja cilvēkam ir veselības problēmas, kas liedz strādāt fiziski smagu darbu, autobusa vadīšana ir lieliski piemērots amats.
Lai kļūtu par autobusa vadītāju, ir nepieciešama attiecīga vadītāja apliecība. Bet, lai veiksmīgi veiktu šo darbu, ļoti būtiska ir komunikācija ar cilvēkiem.
– Jauniem cilvēkiem ir ļoti viegli komunicēt, saprasties ar cilvēkiem. Lielākoties darbs ir ar cilvēkiem, un pasažieri mēdz būt dažādi. Tāpat reizēm gadās, ka šoferi ir nepieklājīgi pret pasažieriem, bet šajā amatā tas nav pieļaujams. Komunikāciju ir iespējams iemācīties. Mums ir speciālists, kas iemāca galvenos pamatprincipus, saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Vecāka gadagājuma šoferiem autobusa vadīšana ir ļoti piemērots darbs, jo nav fiziski smags. Tāpat ir pietiekama pieredze. Jauniešus, iespējams, baida atbildība, jo šoferis tomēr ir atbildīgs gan par autobusu, gan pasažieriem. Bet es iesaku nebaidīties un kļūt par autobusa šoferi, tas paver plašas iespējas karjeras izaugsmē, – aicina Madonas struktūrvienības vadītājs.
Aivis Tēbergs norāda, ka autoparka autobusi tiek mainīti uz jaunākiem un modernākiem, kas atvieglo šoferu darbu, bet pasažieriem sniedz komfortu.
Savā pieredzē labprāt dalās arī autobusa šoferi Kaspars un Ilgonis Čamaņi.
Kaspars autobusu vada nepilnu gadu un ir ļoti apmierināts, ka ir piekritis tēva aicinājumam nokārtot vadītāja apliecību.
– Lai gan šajā darbā ir liela atbildība gan par pasažieru drošību, gan dokumentāciju, esmu priecīgs, ka izvēlējos tieši šo profesiju. Ceļš līdz autobusa vadītāja apliecībai bija garš, jo vispirms ir jānokārto smago automašīnu kategorija, un tikai pēc tam seko autobusi. Uzskatu, ka man ļoti veicās, jo abas kategorijas ieguvu caur Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajām apmācībām, – atklāj Kaspars Čamanis.
Kaspars uzskata, ka šofera darbs ir ļoti aizraujošs, pašam ir jābūt prasmīgam un arī zinošam.
– Sākumā bija ļoti nepierasti vadīt autobusu, likās, ka tas ir sarežģīti. Īstenībā ir ļoti ērti, arī ceļš ir labāk pārredzams. Braucot ar autobusu, ir jābūt pārliecinātam par savām spējām. Jāizvēlas drošs braukšanas ātrums, jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, tad droši jutīsies arī pasažieri. Bet viens no iemesliem, kāpēc jaunieši neizvēlas kļūt par autobusu vadītājiem, manuprāt, ir bailes vadīt tik lielu transportlīdzekli. Es uzskatu, ka savā ziņā šis ir prestižs amats. Tas ceļ pašapziņas latiņu, jo tomēr tiek vadīts autobuss. Domāju, tas nav pa spēkam visiem, – saka Kaspars. – Tāpat šī ir lieliska iespēja ceļot, jo maršruti ir dažādi. No Madonas autobusi pasažierus pārvadā uz Rīgu, Valmieru, Cēsīm, Alūksni, Balviem un Rēzekni. Šoferi rotē pa reisiem, tas sniedz iespēju aplūkot dažādas pilsētas. Tāpat, vedot pasažierus, ir iespējams paceļot arī pa citām valstīm. Starplaikā starp reisiem ir iespēja apskatīties pilsētu. Manuprāt, ir izveidojies stereotips, ka autobusu šoferiem ir ļoti garlaicīgs darbs, jo tu nekur nedrīksti doties starplaikos starp reisiem. Uzskatu, ka šis darbs ir piemērots jebkura vecuma cilvēkiem, jo sniedz plašas iespējas. Šoferis vienmēr ir starp cilvēkiem. Protams, ir jābūt ļoti zinošam, jāprot komunicēt un noteikti jānovelk robežas, cik ļoti iesaistās sarunās ar pasažieriem. Bet vispatīkamāk un lielākais gandarījums ir visvienkāršākās pieklājības normas, pateicība un labas atsauksmes no pasažieriem.
Kā atzīst Kaspars Čamanis, autobusa šoferim ir plašas izaugsmes iespējas. Nepārtraukti ir jāseko līdzi autobusu tehniskajam stāvoklim. Tāpat tiek organizētas dažādas mācības, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi.
– Mācības ir nepieciešamas un ļoti noderīgas, jo pēc tām ir jūtami uzlabojumi. Ikdienā vairāk pārvietojos ar jaunajiem, modernajiem autobusiem. Ir jābrauc ar galvu un sajūtām. Pēc savas neilgās pieredzes iesaku un aicinu jauniešus kārtot vadītāja apliecību un iegūt nepieciešamās kategorijas, jo šis darbs ir atbildīgs, bet tajā pašā laikā ļoti aizraujošs, – rosina Kaspars Čamanis.
Savukārt Ilgonis Čamanis SIA „Norma A" strādā desmit gadu, bet autobusa vadītāja kategorija tika iegūta jau 1996. gadā, kad, vedot brāli uz mācībām Gulbenē, pats arī nolēma nokārtot kategoriju.
– Ilgu laiku nebiju vadījis autobusu, bet tad pieņēmu piedāvājumu un vadāju tūristus. Protams, uznākot krīzes gadiem, tas vairs nebija aktuāli. Bet darbs bija nepieciešams, tāpēc pieteicos SIA „Norma A", un šeit strādāju jau desmit gadu, – teic Ilgonis Čamanis. – Šo gadu laikā ir daudz kas mainījies. Autobusi kļuvuši modernāki, ērtāki, bet pasažieri kļuvuši prasīgāki gan pret komfortu, gan šoferi. Lai gan katrā darbavietā ir arī kas negatīvs, tomēr autobusa vadītāja darbā saskatu tikai pozitīvo. Autobusi ir augstā līmenī, darba apstākļi ļoti labi. Tāpat ir iespēja apskatīties pilsētas, uz kurām ir reisi, pat ieplānot kādu savu darīšanu, jo laiks starp reisiem ir vairākas stundas.
Jautāts, kas varētu motivēt tieši jaunus cilvēkus izvēlēties autobusa šofera amatu, Ilgonis Čamanis uzsver: – Manuprāt, tas ir atalgojums, tāpat stabilitāte un precizitāte, jo tu zini, kad tiks saņemta alga. Uzskatu, ka jauniešus motivē arī tas, ka šis darbs nav fiziski smags. Protams, ir nepieciešama fiziska sagatavotība, jo ir jānovieto bagāža, bet tas nav apgrūtinoši. Darbs ir tīrs, apstākļi ir piemēroti. Pozitīvi arī tas, ka nav jādomā par maršrutu, jo braucot vadītājs to iegaumē, atceras pieturas, pat ielas, kur jābrauc. Nozīmīgas ir darba dienas un brīvdienas. Šajā darbā nevar pārstrādāties, jo ir vadītāja karte, kas ir paredzēta attiecīgā autovadītāja darba un atpūtas periodu datu saglabāšanai. Tikpat svarīgi, ka brīvdienas mēdz būt arī darbdienās, un ir iespējams gan apmeklēt ārstus, gan iestādes, kuras nestrādā sestdienās un svētdienās. Šajā darbā saskatu tikai pozitīvo un aicinu izvēlēties šo profesiju. Šoferi būs nepieciešami vienmēr, – pārliecināts ir Ilgonis.
26.06.2019.