Sarkaņu pagasta aušanas un rokdarbu darbnīcas "Ozolkalna klēts" saimniece Līga Kuba pirms Jāņiem salasītās dabas zālītes sagrupē un sakombinē zaļos un ziedu akcentiem izrotātos zāļu paklājos, kuru raksti un smarža ziemā ļaus atcerēties par vasaru.
Jau ierasts, ka no vilnas dzijas "Ozolkalna klētī" top tautiski brunči, jostas un segas, taču nesen Līga izmēģināja arī zāļu paklāju aušanu. Interesanti, ka zaļo paklāju aušana no dabā savāktajiem materiāliem patlaban notiek brīvā dabā – teltī pie mājām "Libes Ozolkalns" uzstādītajās stellēs, kas ir uzdāvinātas.
Līga Kuba rāda vienu no paklājiem un raksturo zaļo audeklu: – Kā tagad viss smaržo – vībotnes, madaras, bērzi, vīgriezes, papardes, vilkuvāles, zirgskābenes… Katrs paklājiņš izdodas citādāks, jo katrā ir ieausti dažādu koku zari, dabas zālītes. Pamatā, protams, ir bērza zari, bet vienā paklājā vairāk ielieku pīlādzi, citā – ābeli, citā – vairāk vītola zarus, citā – apsi, ozolu, ievu. Tā stellēs uzmestajā metā lieku lapu pie lapas, augu pie auga. Pie katra nonāk tas paklājs, kurā ieaustais dabas spēks ir vajadzīgs. Kad aužu zāļu paklājus, tad arī domāju līdzi – tāda zālīte ārstē to, cita – to, galvgalim lieku ko smaržīgāku, vieglāku, kājgalim – ko spēcīgāku.
Daudz darba prasa pirts paklāju izejmateriāla sagāde. Līga stāsta, ka dabā dodas un paklāju aušanai vajadzīgo sameklē un salasa abi ar vīru Ēriku: – Tā ir fantastiska meditācija. Visapkārt ir tik daudz augu, ko citi varbūt neievēro, bet man – labu labie, jo aušanai noder. Pāri dzelzceļam aug lielās papardes, aiz gatera – tik bagāta ziedu pļava, kur ir milzīga izvēle.
Kā Līga uzsāka aust pirts zāļu paklājus? Viņa atklāj: – Tikai šogad un vīra pamudināta. Pagājušajā gadā aizbraucām uz Lubānu, kur aplūkojām Katrīnas Valaines pirts zāļu darbnīcu. Vīrs teica, ka gribētu tādu zāļu paklāju izmēģināt. Nospriedām, ka varētu aust arī "Ozolkalna klēts". Manuprāt, Katrīnai paklāji izdodas tādi smalki, manējie – bagātīgi, ar daudziem koku zariem. Savus paklājus nemēru metros – kā mans stāsts beidzas, arī paklājs beidzas, un man ir vienalga, vai izmērs ir 1,50 m vai 1,35 m.
Līga Kuba piebilst, ka pagaidām noausti tikai ap 20 paklāju, jo nav tik viegli. Pa vidu jāpaveic arī saimnieciskie darbi – jāaplaista tomāti siltumnīcā, jānolasa zemenes u.c.
"Ozolkalna klēts" piedalīsies arī Doma laukumā rīkotajā Zāļu tirgū, līdzi ņemot gan tautiskās jostas, brunčus, vainagus, pīnes, gan arī pirts paklājus.
Līga Kuba piebilst, ka audīs arī nelielas dabas glezniņas, kurās būs pļavas ziedu un augu fragmenti, ko dāvināt tiem, īpaši veciem cilvēkiem, kas dzīvo pilsētā, uzturas telpās, jo nevar iziet dabā.
Tāds paklājiņš smaržos un ļaus domās iebrist ziedu pilnā pļavā.
Tuvojas Jāņi, un, vaicāta par to, ar kādām izjūtām sagaida vasaras saulgriežus, Līga Kuba atzīst: – Man no bērnības laikam ir trauma – visi svin Jāņus un piemirst, ka sētā ir arī Līga – aizmirst apsveikt. Pārdzīvojums bija bērnībā, bet tagad ar savu vārdu sadzīvoju labi, jo sāku saprast tā nozīmi. Vārdu Līga man ielika gadā, kad aizliedza svinēt Jāņus. Mamma bija izdomājusi citu vārdu, bet aizlieguma dēļ man tika dots Līgas vārds.
Par to, kā svinēs Līgo vakaru, Līga Kuba dalās savās vēlmēs:
– Man nemaz nepatīk lielie masu pasākumi, ļaužu bari. Ja ir klusi, mierīgi svētki, tad var izbaudīt dabu, mierīgu gaisotni, meditēt, raugoties ugunskura liesmās. Izskatās, ka šogad būs tādi Jāņi, kādus vēlos. Manuprāt, Jāņiem jābūt ļoti intīmiem svētkiem, mierīgiem, ir jāiet dabā, jālasa dabas zāles, tējaszāles. Taču attiecībā uz vainagiem man ir sava doma – nav jāposta ozoli. Mēs vainagam no lina un vilnas dzijas uzpinam laimes bizīti, kam piesienam zāļu pušķi – ļoti skaisti izskatās.
Pie "Ozolkalna klēts" piestiprināta arī kultūras zīme "Latviskais mantojums". To pagājušā, Latvijas simtgades, gada noslēgumā Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele pasniedza 18 Latvijas lauku tūrisma uzņēmējiem. Kultūras zīmi "Latviskais mantojums" kā pateicību par līdz šim paveikto kultūras mantojuma kopšanā un daudzināšanā saņēma arī Līga Kuba.
Līgai ir arī skaists puķu dārzs, jo puķes ir viņas vaļasprieks, tomēr vasaras saulgriežos ir jāceļ godā pļavu puķes, jādodas pļavās, jālasa un jākaltē tējas. Nav arī jāskumst, ka dienas atkal pamazām rausies īsākas. – Mans moto – jādzīvo šeit un tagad, jāizbauda viss, kas ir tagad, un pa garo dienu var tik daudz ko paveikt, galvenais – daudz neplānot un neiespringt, bet darīt, – ir pārliecināta "Ozolkalna klēts" saimniece.
21.06.2019.