Sestdien, 22. jūnijā, Cēsīs, pieminot 1919. gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, karavīri un zemessargi, jaunsargi, kā arī NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri piedalīsies Cēsu kauju atceres simtgades pasākumos.
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas Atbrīvošanas cīņās, kad 1919. gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu.
1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka. 1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers, un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Kā informē AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vecākā referente majore Sandra Brāle, pasākumi 22. jūnijā pulksten 10 aizsāksies Skangaļu muižā ar Skangaļu kaujā kritušo Igaunijas karavīru piemiņai veltītā akmens svinīgu atklāšanu. Savukārt pulksten 11 aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Cēsu dzelzceļa stacijā apmeklēs svētku atklāšanas pasākumu, apskatot Igaunijas bruņuvilcienu „Brīvība".
Pasākums turpināsies Vienības laukumā, ar militāro parādi, kurā piedalīsies Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vienības, kā arī Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris un Štāba bataljona Godasardzes rota ar defilē programmu.
Dažādās Cēsu pilsētas vietās būs iespēja apskatīt Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militāro tehniku un ekipējumu. Pils parkā Zemessardze un Jaunsardze pasākuma dalībniekus komandās aicinās pārbaudīt veiklību, spēku un attapību četros dažādos militāros vingrinājumos. Būs apskatāma Zemessardzes ekipējuma izstāde.
Rīgas ielā no Vienības laukuma līdz Līvu laukumam notiks dokumentālā performance „Par spīti bailēm". Plašajā Rīgas ielas aktivitāšu klāstā būs iespēja dzirdēt Zemessardzes orķestri, kā arī Igaunijas bruņoto spēku orķestri. Savukārt Rožu laukumā varēs ieklausīties karavīru stāstos par pieredzi dienestā, tostarp starptautiskajās operācijās. Vienības laukumā notiks koncerts „Ar dziesmu dzīvībā", kurā piedalīsies arī Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris.
Savukārt no pulksten 16 līdz 16.30 Pirtsupītes gravā notiks Cēsu kaujas rekonstrukcija, kurā piedalīsies aptuveni 100 Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas kadetu kopā ar rekonstruktoriem no Igaunijas, Lietuvas un Polijas.
Tai sekos Uzvaras gājiens no Pirtsupītes gravas uz Vienības laukumu. Savukārt no pulksten 17 līdz 18 ikviens svētku apmeklētājs ir aicināts apmeklēt Uzvaras balli Vienības laukumā.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100. gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnes sadaļā „Latvijas armijai 100": https://www.mil.lv/lv/latvijas-armijai-100.
21.06.2019.