Liezēres pamatskolā par ikgadēju tradīciju kļuvusi mācību gada noslēguma ekskursija, kurā dodas gan skolotāji, gan skolēni. Katra klase kopā ar savu audzinātāju izvēlas ekskursijas galamērķi un dodas pretī piedzīvojumiem. 1.-3. klase kopā ar skolotājām Marutu Gravāni un Aelitu Skaidro devās izzinošā un arī garšīgā braucienā uz Mazsalacas novadu, lai panašķotos ar gardo Rūjienas saldējumu, paciemotos zemnieku saimniecībā un atpūstos, izstaigājot dabas taku, kā arī uzzinātu līdz šim vēl neatklātas lietas par populāro galamērķi.
Ciemos Rūjienas saldējuma ražotnē
Rūjienas saldējums ir dabisks piena produkts, kas ražots tikai no īsta piena. Apmeklējot ražotni, ikviens var uzzināt, kā top saldējums, redzēt videofilmā tā ražošanas procesu, kā arī nobaudīt dažādus saldējuma veidus. Rūjienas saldējums ir pārbaudīta vērtība, kas, neraugoties uz vairākkārtējām pārmaiņām uzņēmumā, ir spējis saglabāt nemainīgu kvalitāti un joprojām tiek gatavots no īsta piena un krējuma. Ir saglabātas gadu gaitā iedibinātās tradīcijas augstvērtīgas produkcijas ražošanā, ar ko rūjienieši var lepoties. Senajā ēkā, aprīkotā ar modernām iekārtām, joprojām ražo garšīgo Rūjienas saldējumu un piedāvā degustācijas interesentu grupām.
– Rūjienas pienotava ir uzcelta 1912. gadā Rūjienas piensaimnieku biedrības vajadzībām. Kopš 1988. gada Rūjienas pienotavā tiek ražots Rūjienas saldējums. Mums pastāstīja par uzņēmuma vēsturi, uzzinājām, cik saldējuma veidu tur ražoja agrāk un cik tagad. Patlaban ekskursantiem ir iespēja nobaudīt aptuveni sešdesmit atsvaidzinošā garduma zortes. Rūpnīcā nesen sākts ražot jaunu, interesantu saldējumu, kas nav tāds, kādu esam pieraduši redzēt. Saldējums sastāv no daudzām sīkām bumbiņām, tas tiek ražots mīnus četrdesmit grādu temperatūrā, pašlaik jau ir pieejams Rīgas veikalos. Mums ļāva našķoties un nobaudīt dažādu veidu un krāsu saldējumus pēc sirds patikas. Katrs savā trauciņā varēja ielikt pa drusciņai no katra saldējuma. Sevišķi gards visiem šķita marakujas saldējums. Bērniem ļoti patika saldējuma rūpnīcā, arī pieaugušie bija priecīgi un apmierināti. Mums ļāva kādu saldējumu arī paņemt līdzi, – par garšas kārpiņām tīkamāko ekskursijas daļu stāsta 1.-3. klases audzinātāja Maruta Gravāne.
Mazajiem kārumniekiem bijis grūti iedomāties, ka ēkai, kurā ražo atsvaidzinošo gardumu, ir tik raiba un interesanta vēsture. Piemēram, 1988. gada 28. martā tika uzsākta saldējuma ražošana, pirmajos deviņos mēnešos tika saražotas 440 tonnas saldējuma, 2009. gada nogalē tika izveidots atsevišķs uzņēmums SIA „Rūjienas saldējums", tā iegūstot lielāku rīcības brīvību un attīstības iespējas nākotnē, savukārt 2014. gadā, Latvijai ieviešot eiro, toreizējais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, tiekoties ar tā laika Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, iegādājās Rūjienas saldējumu kā pirmo simbolisko pirkumu, maksājot ar eiro. Agrāk Rūjienas saldējuma fabrikai nebija zīmola, tagad par rūpnīcas logo kļuvis motocikls. Uz tā bērniem tika atļauts kāpt virsū un uzņemt fotogrāfijas, iejūtoties Rūjienas saldējuma reklāmas varoņu lomā.
Viesojas zemnieku saimniecībā
Otrs ekskursijas pieturas punkts bija saimniecība „Dzintari", kuras īpašnieks mazajiem ciemiņiem pastāstījis par trušu un strausu audzēšanu. „Dzintaros" tiek garantēta interesanti pavadīta diena gan lieliem, gan maziem, ekskursija pa saimniecību notiek zinoša saimnieka pavadībā. Āfrikas strausi, truši un retro automobiļi. Iespēja aplūkot padomju laika vecās un nu jau diezgan retās mašīnas, kā arī uzdot interesējošus jautājumus par visu redzamo. Pēc ekskursijas iespējams piknika vietā ieturēt līdzpaņemto maltīti, iekurt ugunskuru un uzcept desiņas.
Tiesa, „Dzintaros" tagad iespējams apskatīt tikai vienu strausu un vienu trusi, jo šo dzīvnieku audzēšana ir ļoti sarežģīts un grūts bizness, ir arī daudz citu problēmu, ar ko nākas saskarties, tāpēc šobrīd saimniecības īpašnieks vairs nenodarbojas ar šo radību audzēšanu.
– „Dzintaru" saimnieks aizraujas ar retro mašīnu kolekcionēšanu. Tikām aizvesti uz milzīgu angāru, kur šīs mašīnas novietotas. Galvenokārt tur atrodas mašīnas no pēckara perioda līdz 80.-90. gadiem. Bija mašīnas, kas tikušas atjaunotas, bet bija arī tādas, kādas tās palikušas oriģinālā modelī. Informācijas bija daudz un dažāda, pieaugušajiem stāstījums ļoti patika, interesēja, bet bērniem tas nešķita tik saistoši. Viņiem vairāk patika uzkāpt vai uzsēsties uz mašīnām, nekā klausīties. Mazajiem bija grūti noturēt uzmanību, – atzīst M. Gravāne.
Izbauda Mazsalacas burvību
Pēdējais ekskursijas apskates objekts bija Mazsalacas dabas taka. Skaņākalna parks nav iedomājams bez lidojošiem iemītniekiem – putniem un sikspārņiem. Arī tos mazie ekskursanti paguva ieraudzīt. No ieejas parkā līdz pat Skaņākalna klintij gar Salacas krastu ved taka, kur pa ceļam apmeklētāji var vērot skaistos upes krastus, šūpoties šūpolēs, rotaļāties brīvdabas atrakcijās, atveldzēties pie avota un vērot Salacu uz speciāli tam izveidotas atpūtas platformas. Parkā iespējams redzēt dažādas koka putnu skulptūras. Viesiem tiek piedāvāts noklausīties stāstu par katru putnu un dzirdēt tā dziesmu. Parkā meklējamas arī vietas ar romantiskiem nosaukumiem, piemēram, „Mīlestības tiltiņš" un „Sapņu trepes", pa kurām bērni labprāt devās stāvajā kāpienā, skaitot pieveiktos pakāpienus un vienlaikus pārbaudot spēkus. Ceļinieki aplūkoja arī Velna alu un Skābumbaļļu.
Gan skolotājas, gan bērnu vecāki, kuri arī piedalījās ekskursijā, atzina, ka ļoti labi un pārdomāti bijis tas, ka pa vidu gājienam bērni varējuši atpūsties un izspēlēties atrakcijās. Pa vidam interesenti varēja izlasīt informāciju par dabas taku un Mazsalacu informācijas stendos. Skaņajākalnā katrs izmēģināja, vai tiks rasta atbilde uz mūžseno jautājumu: „Ādam, kas ir tava sieva?"
14.06.2019.