Šogad čūskas pamodās agri, jau aprīļa sākumā, jo, kā zināms, tās ir aukstasiņu dzīvnieki un ir aktīvas gada siltajos mēnešos. Pirmajos siltajos mēnešos jau dzirdēts, ka cilvēki sastapušies ar čūskām. Maldīgi būtu domāt, ka cilvēki ar čūskām sastopas tikai mežā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu informācija rāda, ka sastapšanās ar čūsku bijušas gan mežā (staigājot vasaras apavos, ogojot, sēņojot, vienā gadījumā kāds vīrietis apsēdās uz celma, kur atradās čūska), gan staigājot pa pļavu, apsēžoties uz zaru kaudzes, pļaujot zāli pie mājas, tīrot pie mājas avenājus, siena pļavā grābjot zāli, staigājot pa piemājas zālienu, strādājot tīrumā, strādājot piemājas dārzā, lasot ābolus dārzā, vācot skaidas pēc malkas zāģēšanas darbiem.
Čūskām patīk gara zāle vai krūmāji, kas lieliski paslēpj rāpuļus, tāpēc dzīvnieks var netraucēti sildīties un neviens tos nemanīs. Čūskām patīk arī pārtikas atkritumu kaudzes, jo tām garšo grauzēji, kuri mielojas ar ēdienu pārpalikumiem.
Čūskas cenšas izvairīties no sastapšanās ar cilvēku, tomēr reizēm tas neizdodas, un tad aizstāvoties tās var iekost, piemēram, ja tai nejauši uzkāpts virsū. Ir vairāki gadījumi, kad čūska paņemta neapdomīgi rokās, piemēram, jauns vīrietis gribējis aplūkot, kā čūska izskatās tuvumā, un paņēmis rokā, citā gadījumā vīrietis alkohola reibumā pamanījis čūsku un raustījis to aiz astes. Kāds vīrietis, strādājot mežā, pamanījis čūsku un nolēmis to paņemt rokā, lai aiznestu mājās.
Kā rīkoties, sastopoties ar čūsku?
Pamanot čūsku, tai nevajag tuvoties, to nevajag aiztikt vai citādi kaitināt.
NMPD iesaka: lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, staigājiet zābakos vai slēgtos apavos un vilnas zeķēs. Ejiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nestaigājiet pa mežu vai pļavu basām kājām.
Jāuzmanās arī savos piemājas dārzos un lauku sētās, jo siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām (mežiem, akmeņu krāvumiem un purvainām vietām).
Ko darīt, ja iekodusi čūska?
Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostajā ķermeņa vietā var izteikti palielināties, āda var kļūt zilgani violeta.
Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā:
* Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk.
* Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties.
* Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.
* Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu.
* Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu.
* Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.
Lai tuvumā nedzīvotu čūskas:
* jānovāc lapu un komposta kaudzes, kā arī zaru čupas;
* jānovāc akmeņu un būvgružu kaudzes;
mājoklim jāaizdara spraugas pamatos, lai šiem kaimiņiem nerastos vēlme atrast tur savu mājvietu;
* jāutilizē pārtikas atkritumi;
* regulāri jāpļauj zāle, jo īss mauriņš nav tīkama vieta nevienai čūskai –
tajā nav, kur paslēpties;
* jānorunā ar kaimiņiem, ka arī viņi darīs to pašu.
11.06.2019.