Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Ierobežo latvāņu izplatību

ŽEŅA KOZLOVA

Autors • 06.06.2019.

Burtu lielums

Jau vairākus gadus Barkavas pagastā tiek veikti pasākumi, lai ierobežotu latvāņu izplatību vai varbūt nākotnē tos pat pavisam izskaustu.

Šos centienus atbalsta arī Madonas novada pašvaldība. Nupat kārtējā domes sēdē 24. maijā, izskatot jautājumu par finansējuma piešķiršanu latvāņu ierobežošanai Barkavas pagastā, šim mērķim deputāti nolēma piešķirt finansējumu 1221 eiro apmērā no Madonas novada pašvaldības dabas resursu nodokļa ieņēmumiem, kā arī uzdeva Madonas novada pašvaldības finanšu nodaļai ieskaitīt līdzekļus Barkavas pagasta pārvaldes kontā.

Pirms lēmuma pieņemšanas Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tomiņš informēja, ka, pielietojot „Integrētās audzēšanas skolas" izstrādāto latvāņu ierobežošanas metodiku, kas ļauj mazināt latvāņu kā monokultūras īpatsvaru un atjaunot bioloģisko daudzveidību, ZS „Ceļmalas" Barkavas pagasta pārvaldes uzdevumā veica pašvaldības īpašumu miglošanu ar mērķi mazināt latvāņu izplatību Barkavas pagastā.
Pavisam tika nomiglota apmēram 12 ha liela platība, tai skaitā pie pašvaldības vecās atkritumu izgāztuves, tāpat teritorija ap katlumāju un dažas citas. Iepriekš latvāņu platības tika miglotas pirms trim gadiem, kad tajās tika būtiski ierobežota to izplatība. Pielietojot „Integrētās audzēšanas skolas" izstrādāto metodiku, latvāņu augšana apstājas, līdz ar to tos pāraug citas kultūras. Šāda pakalpojuma izmantošana latvāņu izplatības ierobežošanai paredzēta arī Madonas novada investīciju plānā.
– Pilnībā latvāņi gan neiznīkst, bet rezultāts katrā ziņā ir, – atzina Mārtiņš Tomiņš. Līdzīgu viedokli pauda arī Madonas novada domes deputāts, Barkavas pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājs, lauku attīstības speciālists Aleksandrs Šrubs. Viņš vērsa uzmanību, ka šīs teritorijas nav piemērotas miglošanai, izmantojot tehniku. Pārsvarā tas tiek darīts, staigājot ar miglotāju, līdz ar to lielākās izmaksas, apkarojot latvāņu audzes, veido darba izmaksas.
– Rezultāti ir acīmredzami. Šobrīd teritorijās, kurās pirms miglošanas auga tikai latvāņu audzes un nekas cits, to lielākajā daļā aug zāle un tikai pa kādam latvānītim ir palicis, – uzsvēra Aleksandrs Šrubs.


07.06.2019.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px