Nākamajā vasarā Rīgu pieskandinās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuru plašo programmu veidos koru un deju kolektīvu, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu, mazo mūzikas kolektīvu, mūsdienu deju kolektīvu sniegums.
Dziesmu un deju svētki ir būtiska mūsu valsts vērtību izglītības daļa, un prieks par Latvijas skolēniem, kuri ikdienā dzied, dejo un muzicē, tā saglabājot latvisko tradīciju un kultūru.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki. Galvaspilsētā tie notiek reizi piecos gados. Ceļā uz 2020. gada svētkiem košu koncertprogrammu Madonas skatītājiem bija sagatavojuši mūsu reģiona bērni un jaunieši. 28. maijā Madonas pilsētas sporta centrā, gatavojoties nākamā gada svētkiem, savu veikumu apliecināja Madonas reģiona skolēni, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerta „Tūdaliņ, tagadiņ saulītē rotājos" dalībnieki. Spilgtos priekšnesumos saules ceļu izdziedāja un izdejoja Madonas, Lubānas, Cesvaines un Varakļānu novada skolēnu kori un tautas deju kolektīvi. Uz skatuves sevi apliecināja gan pirmsskolas izglītības iestāžu bērni, gan vispārizglītojošo skolu jaunieši – kopskaitā 14 kori un 36 deju kolektīvi.
– Ir labi padarīta darba izjūta, ir gandarījums, īpaši – ja dalībniekiem un skatītājiem ir paticis, – laikrakstam pauda pasākuma režisore Solvita Seržāne. – Koncertu veidoja Dziesmu un deju svētku apgūtais repertuārs, mēs pielikām savu izjūtu, stāstu par gadalaikiem. Tam palīgs bija ierakstītās dabas skaņas, nesen iznākusī Ulda Ausekļa dzejas grāmata, Jāņa Baltvilka bērnu dzeja, ko ierunāja Madonas skolu bērni un jaunieši. Savu pienesumu deva videografikas, jo esam 21. gadsimtā, kad tehnoloģijas jāliek lietā. Lubānieša Edija Žvagiņa videoprojekcijas labi iederējās arī kā koncerta scenogrāfijas elements. Cits pina pīnes, cits gatavoja dejotājus un dziedātājus, cits muzicēja, paldies komandai! Deju pedagogi Lienītes Ozolnieces vadībā, koru diriģenti Ijas Voiničas-Grīnas virsvadībā, bērnu un jauniešu centra darbinieki – visi strādājām vienotam pārdzīvojumam.
Pasākuma režisore akcentēja, ka bērniem bija svarīgi, lai viņu sniegumu novērtē draugi, vecāki, vecvecāki: – Paldies tuviniekiem, kam tas interesē! Šogad novada deju kolektīvi nedevās uz festivālu „Latvju bērni danci veda", koncentrējāmies savam pasākumam, lai iespējami daudzi vecāki svētku priekšnesumu varētu vērot pašu mājās. Doties un piedalīties citur – tādu iespēju šodien ir daudz, gribējām svētkus veidot tepat Madonā.
Radoša kopdarbība ir pamats turpmākai izaugsmei un sadarbībai, ar lielkoncertu mākslinieciski papildinām paši savu apkārtni.
– Bija brīnišķīgi! – prieku par koncertu pauda koru diriģente Ija Voiniča-Grīna. – Dienas sākums nelikās tik cerīgs, bet bērni prot mobilizēties, un koncerts izdevās emocionāls, sniedza gandarījumu. Tribīnes bija ļaužu pārpilnas, un esmu ievērojusi, ka uz šiem koncertiem vienmēr ir daudz cilvēku. Tas pierāda, ka pasākumi ar bērnu un jauniešu līdzdalību pilsētai ir nepieciešami. Sporta halle ir piemērota vieta lieliem un maziem, tā ir demokrātiska vide visiem. Ja ir laba apskaņošana un gaismas, kā tas bija šoreiz, hallē varam veidot brīnišķīgus pasākumus.
Diriģente piebilda, ka nākamgad Madonā lielkoncerta nebūs, jo visi spēki tiks mobilizēti Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā: – Pārējos pasākumus atliksim un gatavosimies jauniešu dziesmu svētkiem. Tur visiem būs daudz darāmā. Dejotājiem būs milzīga konkurence, lai vispār tiktu uz svētkiem, dziedātāju kā vienmēr ir nedaudz mazāk, izskan sarunas pat par estrādes piepildīšanu.
Vaicāta par dziesmām, diriģente atzina, ka koristiem repertuārs ir salīdzinoši vienkāršs: – Būs gan arī otra grāmata, ko apgūt, bet repertuārs pirmajā grāmatā ģimnāzijas korim un mūzikas skolas korim ir viegls. Maz ir a cappella dziesmu, kas, protams, ir mīnuss. Otrajā grāmatā būs komponistu jaundarbi, redzēsim, kādi tie būs. Madonas koncertā sniedzām divus pirmatskaņojumus – izskanēja Jāņa Aišpura un Renāra Kaupera dziesma „Tavs karogs" un Raimonda Paula un Knuta Skujenieka „Dziedāt visai pasaulei".
Ija Voiniča-Grīna aizdomājās arī par valsts nostāju dziedāšanas tradīcijas uzturēšanā: – Ja koriem valstiski atbalsta nav, ja mūzikas novirziena skolas tiek nīcinātas un visādi masētas, ja vispārizglītojošajās skolās ņem nost stundu skaitu mūzikas stundām un interešu izglītība ir mazāk apmaksāta, nav brīnums, ka kori iznīkst. Uz skolām jaunie speciālisti strādāt vairs nenāk, jo darbs ir mežonīgs, bet uz entuziasma pamata diriģenti nav gatavi parakstīties. Tādēļ pēc koncerta Madonas hallē reģiona koru diriģentēm teicu milzu paldies, ka viņas vispār vēl ir. Vai būs mūsu darbam maiņa, to nezinām. Iepazīstot situāciju Rīgā, arī jāuztraucas: ir vairāki labi kori un viss. Ja pa visu Rīgu ir tikai 46 jauniešu kori, tas ir skumji. Vidzemes skatē redzējām, ka visā vēsturiskajā novadā ir tikai 19 skolēnu jauktie kori – tas ir bezgala maz. Bet, ja nedziedās puiši, Dziesmu svētku tradīcijai turpinājuma nebūs, pēctecība tiks apdraudēta. Dziedātājiem nepieciešama milzu pacietība, regulārs darbs, un motivēt koristus darbam kļūst aizvien grūtāk. Mēģinājumi ir apnicīgi, patīkams ir tikai koncerta mirklis, kad ir skaisti, emocionāli un iedvesmojoši. Tad, protams, patīk un ir forši. Kā tas bija koncertā Madonas sporta centrā.
31.05.2019.