Senatnīgajā akmens mājā Aronas pagasta „Lejas Vālēnos", kur iekārtota mākslinieku Maijas Jakovičas un Valērija Baidas darbnīca, jau vairākus gadus ceriņu ziedēšanas laikā pulcējas radošie ļaudis, lai uz audekliem iemūžinātu krāsām un faktūrām bagāto apkārtni.
Pie viena tas ir tikšanās un sarunu laiks, lai stiprinātu un bagātinātu cits citu.
– Trešo gadu esmu ieradusies gleznot ceriņus, – vēstīja Līga Dzene. – Parasti gleznoju abstraktas kompozīcijas, bet reizi gadā ļaujos ceriņu neprātam. Tad top klasiskas bildes ar violetiem, rozā, baltiem ziediem. Šobrīd esmu iesākusi darbu pie trim gleznām, redzēs, kas būs pēc četrām dienām, kad plenērs beigsies. Ikdienā dzīvoju Vestienā, jaunā vietā, ir daudz darāmā. Tāpēc priecājos par izraušanos, sarunām pie tējas un kafijas, kur spriežam ne tikai par mākslu, bet dzīvi visplašākajā nozīmē.
Vaicāta par plenērā paveikto, Līga atzina, ka šogad viņai gleznojas vieglāk: – Pagājušā gada ceriņu darbu neesmu vēl pabeigusi, šogad izvēlējos vienkāršāku kompozīciju, gleznoju telpā (ārā odos gleznot nespēju), un darbs sokas daudz labāk.
– Uz „Lejas Vālēniem" braucu daudzus gadus, te ir superīgi, – „Staram" atklāja māksliniece Aija Zariņa. – Īpašas vietas, īpaša daba – netālu ir pilskalns, Vālēnu ozols, un ilgi skatīties uz ceriņiem – tas arī ir skaisti. Kad sākas siltais laiks, šķiet, ikvienam vajadzētu iziet no sava kantora, lai cilvēks kļūtu cilvēcīgāks. Kad atpūšamies, esam tuvāk dabai – kļūstam stiprāki, iejūtīgāki. Pat oda kodiens nekaitē!
Jautāta par gleznošanai atvēlēto laiku, Aija Zariņa uzsvēra:
– Izejot dabā, māksliniekam atveras faili, kas pa ziemu ir aizmirsti. Kontaktam ar dabu ir jābūt, lai atvērtos, saņemtu dāvanas, ko daudzveidīgā daba sniedz. Bez paša klātbūtnes tās saņemt nav iespējams. Pasaule ir daudzdimensionāla, gleznojot mākslinieks ne tikai skatās telpiskajās dimensijās, bet arī uztver smalkos plānus – saņem un glezno enerģētiku. Tādu harmonisku, skaistu. Mākslinieks ir medijs, viņam ir jāskatās, jo viņa redze ir īpaša. Ne jau tas mākslinieku atšķir no parasta cilvēka, ka viņš ir amatnieks un māk uzzīmēt labāk, bet tas, ka viņš redz un daudz vairāk uztver.
– Šogad uz plenēru atbraukuši 11 cilvēki, – no savas puses vēstīja mājas saimniece Maija Jakoviča. – Gleznojam ceriņus, un neplānoti parādījās portrets un darba tēma. Vairāki mākslinieki glezno kaimiņu, kas pagalmā sastrādājis milzīgu malkas kaudzi.
– Ceriņus šogad gleznoju maz, vien dažus pušķus, bet pamatā laiku veltu portretam, – atklāja Jeļena Jekimova no Cēsīm.
– Prieks par pazīstamiem cilvēkiem, kurus reizi gadā te satieku. Vasarā vēlos piedalīties arī Cesvaines un Krāslavas plenērā. Ikdienā esmu grāmatvede, bet brīvajā laikā gleznoju.
– Prieks par daudzveidību, – vērtējot autoru darbus, atzina Valērijs Baida. – Plenēra noslēgumā izliksim kopīgu gleznu izstādi, jo pēc tam katrs savu veikumu ņems līdzi uz mājām.
– Pie Valērija gleznot braucu vēl pirms studijām Mākslas akadēmijā, – atcerējās azartiskā māksliniece Neonilla Medvedeva no Rīgas. – Viņš ir mans skolotājs. Tagad akadēmiju esmu beigusi, tikko Jelgavas pareizticīgo baznīcā gleznoju sienas gleznojumus. Kopā ar citiem māksliniekiem zīmēju cilvēku figūras, arī sejas – kopumā 100 kvadrātmetru lielu laukumu. Šeit atpūšos, patīk būt kopā, patīk lauki un daba. Pēc mēneša galerijā „XO" tiks atklāta izstāde, un ceru sagleznot Latvijas ainavas arī šai ekspozīcijai. Gleznoju no bērnības, jau sākumā zināju, ka būšu māksliniece. Tā ir liela Dieva dāvana. Tagad ļoti svarīgi ir skatītāji – cilvēki, kas tic tam, ko daru, jo gleznošana sev gandarījumu nenes.
31.05.2019.