Mātes diena nereti tiek saukta arī par Māmiņdienu, un tie ir svētki mums visiem, kad ar ziediem, laba vēlējumiem vai tikai domās un atmiņās atceramies par savām mammām. Mātes dienā, kas tiek svinēta maija otrajā svētdienā, aizdomājamies par vissvarīgāko.
Šogad Mātes diena tiek atzīmēta 12. maijā, kad pati daba māmiņām dāvina pavasara noskaņojumu – zied tulpes, narcises, ķirši, plūmes, ievas, pienenes…
– Kā atzīmējat Mātes dienu? – uzrunāju māmiņu Lauru Smudzi ar meitu Undīni. Laura atzina, ka tā ir svētku diena: – Tradicionāli šajā dienā braucam ciemos pie mammām –
sveicam svētkos abas Undīnes vecmāmiņas. Dzīvojam Liezērē, bet es strādāju Cesvainē, vadu tūrisma centru, meita Undīne mācās Cesvaines vidusskolas 1. klasē. Laiks savējiem ir jāatrod, jo esmu no skrejošajiem cilvēkiem, un ikdienā tik daudz laika nesanāk, lai biežāk atcerētos par savu mammu. Māmiņu dienā gan cenšos aizskriet ciemos, jo neesam jau tālu viena no otras – novada robežās. Parasti mammai dāvinu ziedus, kādu našķi vai puķes stādu. Manuprāt, galvenais jau ir tā kopābūšana. Mammas parasti ir ļoti pieticīgas un saka: „Galvenais – atbrauciet ciemos! Nekā īpaša jau nevajag." Galvenais, par ko esmu aizdomājusies, – vienmēr, kad ir kādi jautājumi, seko zvans mammai – kāda bija tā garšīgā ēdiena recepte, kā noadīt zeķes papēdi? Cik labi, ka ir, kam paprasīt padomu. Jāsāk arī pašai par to visu domāt, jo kādreiz arī man to prasīs.
Laura sacīja, ka vienmēr ir prieks saņemt sveicienus arī no Undīnes. – Kad meita gāja bērnudārzā, sveicieni bija izteiktāki – zīmējumi, Māmiņdienas koncerti. Meita uzsākusi mācības 1. klasē, nezinu, kādi pārsteigumi tiek gatavoti, tie varbūt atklāsies tikai svētdien.
– Mēs ar meitu cenšamies visur doties kopā, kaut tagad, kopš viņa jau mācās skolā, laiku izbrīvēt ir grūtāk, jo ir jāpielāgojas stundām, skolas pasākumiem, pulciņiem, manam darba ritmam. Esam saaugušas kopā, jo tētim ir darbs ārzemēs. Meitai nodarbības tiek nodrošinātas, bet garāka diena sanāk. Viņai esmu iemācījusi lasīt grāmatas – kādreiz lasīju priekšā, tagad viņa pati lasa, bija gatava sešu gadu vecumā uzsākt skolas gaitas. Mums laukos ir arī darbiņi, arī jauns suns. Meitai Undīnei droši vien arī pielips mans skrejošais ritms, bet tā dzīve ir interesantāka, – atklāja Laura Smudze.
Kad vaicāju, kā laiku sadalīt, lai būtu sev, darbam, bērnam, Laura uzsvēra: – Saprotu jau, ka zogu laiku bērnam, bet labi, ka mums ir divas vecmammas – Rainelda un Sarmīte, un tā ir tik liela vērtība, ko ikdienā par maz novērtē, par maz čubināmies viens ap otru. Paldies viņām, un labi, ka ir tā paaudžu sadarbība.
10.05.2019.