Pašvaldību pārstāvju viedokļi par reformu

Kā esam jau informējuši, Grāmatu svētku ietvaros Madonas novada bibliotēkā notika publiskā diskusija par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu „119 : 35. Vai mazāk ir vairāk?", kurā viedokli izteica arī vairāki pašvaldību pārstāvji.

Noslēdzot ieskatu diskusijā, šodien publicējam Lubānas novada domes priekšsēdētāja Tāļa Salenieka, Ērgļu novada domes priekšsēdētāja Guntara Velča un Varakļānu novada domes priekšsēdētāja Māra Justa viedokli.

Dažādi novadi – Latvijas bagātība
Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks norādīja, ka uz šo diskusiju braucis ar cerību beidzot sadzirdēt konkrētību, to funkciju analīzi, kuras pašvaldības pašreizējā formātā it kā nesniedzot vai to darot nekvalitatīvi.
– Šī nav pirmā tikšanās un diskusija, kur tas tiek apgalvots, bet netiek pamatots. Un tad ir jautājums par iecerētās administratīvi teritoriālās reformas mērķi. Lielā mērā tas saistīts ar skolu tīkla sakārtošanu. Pie pašreizējās savstarpējo norēķinu sistēmas, kad nauda seko skolēnam, skolu tīklu sa­kārtot nevar. Ņemsim par piemēru Lubānas novadu. Mums ir neliela Meirānu skola, un, ja mēs šo skolu aizslēdzam, nav ne­kādu garantiju, ka bērni mācīties aiziet uz Lubānas skolu vai tikpat labi – uz citiem novadiem. Viens bērns kaimiņu sko­lā mums mēnesī izmaksā 270 eiro. Ja no mums aiz­iet vien 10 bērni, tad mēs jau aizskaitām projām vairāk nekā 30 tūkstošus. Vai mums tas ir izde­vīgi? Nē. Ir jāsāk ar to un jānoņem šie savstarpē­jie norēķini, un tad paš­valdības sāks risināt arī jautājumu par skolu tīkla optimizāciju. Pie šīs sistēmas kāda nozīme – vai bērni mācās 100 skolās vai 10? Naudas jau vairāk no tās nebūs. Jo nauda se­ko skolēnam un nav svarīgi, vai to saņem liela vai maza skola. Zaudētājas atkal būs pašvaldības, kurām būs jāsedz izdevumi pirmsskolas pedagogiem, – akcentēja Tālis Salenieks.
Viņš aicināja ministriju pārstāvjus, kuri piedalās diskusijās, atklāt, ko īsti iegūst lielie novadi. Piemēram, vai iedzīvotāji lielajos novados, piemēram, Gulbenē, dzīvo labāk nekā Lubānā, kāda ir atšķirība, kādi Gulbenē ir labumi, vai saņem tās lielās algas, kas tiek solītas.
– VARAM publicētais pētījums par attīstību rāda, ka lielajā Gulbenes novadā iedzīvotāju skaits ir sarucis par 16%, bet Lu­bānā – par 14%. Kāpēc tad iedzīvotāji no tā lielā novada brauc prom? Mums pārmet arī lielos administratīvos izdevumus un ka mums rūp tikai savas darbavietas. Nekā personīga, tikai cipari. Piemēram, Lubānas novadā administratīvie iz­devumi sastāda 10,1% no pašvaldības budžeta, bet Ma­donas novadā – 11,3%. Tad uz ko mēs ietaupīsim? Manuprāt, ceļš, kuru ejam, ir pilnīgi aplams, jo pašvaldībām ir jābūt iespējami tuvāk iedzīvotājiem. Latvijas lielākā bagātība jau ir tā, ka esam tik atšķirīgi, ka novadi ir dažādi. Lubānas novadā nebūs tādas attīstības kā Pierīgā, jo 80% teritorijas aizņem meži, kur notiek mežu izstrāde, mums jāuztur ceļi, ko diendienā iz­manto „Latvijas valsts meži", bet vai tāpēc mums ienāk vairāk naudas no valsts? Nē, bet tā ir Lat­vijas bagātība. Arī izveidot Lubāna mitrāju nebija tikai mūsu vēlme, tas bija visas Latvijas interesēs. Gribējām liegumu, tagad varam tiešsaistē sekot un priecāties, cik skaists ir ērglis ligzdā, taču tas ekonomisku labumu nedod. Saimnieciskā darbība ir aizliegta, bet tāpēc jau no finanšu izlīdzināšanas fonda pašvaldībai naudu vairāk nemaksā, – uzsvēra Tālis Salenieks.
Attiecībā uz finanšu izlīdzināšanas fondu viņš aicināja ministrijas pārstāvjus nemaldināt sabiedrību, jo finansējumu no tā saņem ne tikai mazie novadi, bet arī Liepājas, Madonas, Daugavpils un citas lielās pašvaldības. Pēc viņa domām, arī otrā līmeņa pašvaldības valstī netiek veidotas, jo ministrijas negrib šķirties no ietekmes, finansējuma un visa pārējā.

Piederība savam novadam
Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Justs pauda neizpratni, ko mazie novadi tik sliktu ir nodarījuši, kur tā attīstība ir beigusies vai samazinājusies tik katastrofāli, ka vajadzētu to piesaukt gandrīz vai kā Latvijas iznīcības pamatu.
– Visā Latvijā ļoti labi redzams, ka attīstās arī mazie centri valstī un cilvēki lepojas ar to, kas ir šajos centros. Gan valdībai, gan ministrijai būtu jāsaprot, ka mēs tomēr dzīvojam vienā valstī un ka visiem iedzīvotājiem būtu jānodrošina vienādas iespējas, tiesības un dzīves līmenis. Šobrīd ar visu piesaukto izlīdzināšanas fondu mēs pašvaldības funkcijas iedzīvotājiem nodrošinām ar pusi mazāku finansējumu uz vienu iedzīvotāju nekā tas ir Pierīgā. Kā mēs varam veikt funkcijas tieši tāpat? Taču mēs tās nebūt neveicam sliktāk. Turklāt darbība notiek daudz tuvāk iedzīvotājiem, katram darbiniekam arī vairāk ieguldot sevi. Darbinieki sajūt identitāti un strādā savam novadam. Jebkura apvienošana un globalizācija rada bezperso­nisku attieksmi, un to mēs arī sajutīsim. Piemēram, Valsts kase ir pārcelta no Madonas un tagad kantoris ir tikai Rīgā. Neredzu nevienu argumentu, kāpēc Valsts kase nevarētu būt Ogrē vai Salaspilī. Pašvaldībām uz šo iestādi ir jābrauc vienu reizi gadā un tad jau var aizbraukt arī kaut kur citur – ne obligāti uz Rīgu. Tāpat ministrijas varētu būt citās pilsētas, ne tikai Rīgā. Piemēram, Zemkopības ministri­jas īpašumā esošā „Silavas" septiņstāvu māja Salaspilī stāv tukša, bet VARAM mi­nistrija Rīgā nomā privā­tu ēku Vecrīgā. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Varbūt meklējam nau­du tur, kur tā tiešām ir redzama! – aicināja Māris Justs.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība gan ar Madonas, gan Cesvaines, gan Lubānas, gan Ērgļu novadu.
– Šajos desmit gados, kopš iepriekšējās reformas, ir izveidojusies identitāte un piederības izjūta savam novadam. Tas ir pēdējais, kas cilvēkus Latvijā notur. Kamēr mēs vēl cilājam sarkanbaltsarkano karogu, ko, ļoti iespējams, darīsim retāk, jo Rīga jau ir cita teritorija kā visa pārējā Latvija, un diez vai drīz varēsim lepoties, ka dzīvojam vienā valstī. Sagraujot novadu identitāti, projām aizbrauks vēl vairāk cilvēku uz jau piesaukto Dublinu, Korku un citām pilsētām. Kāpēc tā notiek? Ne jau tāpēc, ka ir mazi novadi, bet gan tāpēc, ka tur ir algas piecas reizes lielākas, – atzīmēja Māris Justs.

Ekonomiskā efekta nebūs
Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis atgādināja, ka savulaik bijušajā Madonas rajona teritorijā viņi bijuši pirmie, kuri apvienojušies brīvprātīgi. Ērgļu novads, apvienojoties Ērgļiem, Jumurdas un Sausnējas pagastam, tika izveidots jau 2006. gadā.
– Neesam strīdējušies, esam dzīvojuši labi. Taču, ņemot vērā, kas izskan publiskajā telpā, ministrijai ir jāapzinās un skaidri jāpasaka, ka ekonomiskā efekta iecerētajai reformai nebūs, tāpat nav zināmi ieguvumi. Es domāju, ka pareizais ceļš, ieklausoties arī kolēģu teiktajā šodien, būtu pašvaldībām sadarboties, kā tas jau notiek. Piemēram, civilās aizsardzības komisija mums jau tagad visiem pieciem novadiem ir viena. Es pieļauju, ka tas nav nekas slikts, ja tiek veidotas kopīgas institūcijas tad, kad uz pilnu slodzi nevaram nodarbināt kādus speciālistus vai kādu funkciju izdevīgāk būtu nodrošināt kopā, nevis katram novadam atsevišķi, – atzina Guntars Velcis.
Viņš vērsa uzmanību, ka lielajos novados samazinās vēlētāju aktivitāte. Piemēram, Gulbenē, kad tur izveido­jās lielais novads, tā bijusi vis­zemākā. Pēc G. Velča domām, ja, teiksim, aiztaisītu ciet Rīgu, tad Pierīgas novadi „nomir­tu" pāris dienās atšķirībā no Ērgļiem, Lubānas, Varakļāniem, Cesvaines.
– Visas ne­laimes ceļas no salīdzināšanas. Mēs esam mazturī­ga valsts un to apzināmies. Bet cilvēki aizies no Ērgļiem gan tagad, gan tad, kad būs Madonas novadā, ja vien viņi to gribēs. Līdzīgi arī uzņēmēji nenāks un neattīstīs saimniecisko darbību, ja to nevēlēsies, un attiecīgi nebūs attīstīta infrastruktūra, un novadā būs maz iedzīvotāju, – uzsvēra Guntars Velcis.
Viņš atklāja arī redzējumu attiecībā uz skolām, paužot nepopulāru viedokli, proti, ka valstij stingri jānosaka minimālais bērnu skaits klasē, lai nebūtu lie­lākie izdevumi uz vienu skolēnu visā Eiropā. Val­stij vispār esot jānosaka stingrāki noteikumi daudzos jautā­jumos. Taču tai pašā laikā jāļauj pašvaldībām iet sadarbības ceļu un nekarsēt iedzīvotājiem prātus ar jaunām reformu iecerēm.


10.05.2019.