Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, arvien vairāk dzirdam par vēlēšanu kandidātiem un viņu pārstāvētajām partijām, to mērķiem un redzējumu, esot parlamentā. Aizvadītajā piektdienā Madonā, Parka ielā 6, iedzīvotājus uz tikšanos aicināja politiskās partijas „Progresīvie" līdere Gunta Anča un partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis, kas uz tikšanos gan nebija ieradies, bet uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja EP deputātu kandidāti Uldis Šalajevs un Viesturs Kleinbergs.
Gunta Anča iestājas par cilvēku ar invaliditāti tiesību jautājumiem, un tikšanās laikā lielāka uzmanība tika vērsta uz šo tēmu. Vispirms Gunta Anča iepazīstināja klātesošos ar partijas galvenajiem mērķiem.
– Runājot par „Progresīvajiem", vienmēr uzsveru, ka vissvarīgākie mūsu partijai ir sociālie un „zaļie" jautājumi, arī atkritumu apsaimniekošana un vides klimata izmaiņas. Kad man jautā, kāpēc es vēlos kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, atbildu, ka man ir apnicis gatavot atzinumus, ieteikumus un citus dokumentus, kurus saņem Eiropas Parlamenta deputāti, bet tie tikai tiek apskatīti, un neseko tālāka darbība, lai tos atbalstītu un īstenotu. Es nevaru iebilst un teikt nē, uzsverot, ka tomēr to vajag darīt un īstenot jau tagad, jo pati neesmu parlamentā. Tāpēc šoreiz kandidēju, jo man rūp ideja izdarīt pēc iespējas vairāk labu lietu, – uzsvēra Gunta Anča. – Viena no, manuprāt, svarīgākajām lietām, par kurām ir jārunā Briselē, ir minimālais iztikas minimums. Diemžēl Latvijā šāda lieta nav atrunāta. Līdz šim nav noteikta formula, kas nosaka, cik daudz līdzekļu nepieciešams, lai cilvēks varētu iztikt. Noteikti ir nepieciešama vienota formula visā Eiropā.
Visvairāk iedzīvotājus uztrauca jautājumi, kas saistīti ar pensijām. Valdis no Sauleskalna uzsvēra, ka visskumjākā situācija valstī ir saistīta ar pensijām.
– Diemžēl pensionāriem ir ļoti smaga izdzīvošana. Esmu jau 80 gadu vecs, pirms trīsdesmit gadiem darbā neviens neņēma, līdz ar to stāža man nav un pensija ir ļoti maza. Kā lai izdzīvo ar 118 eiro pensiju? Lai savilktu galus, strādāju par asistentu. Pat no tās naudas tiek atvilkti nodokļi, – jautāja Valdis.
– Ir ļoti svarīgi doties uz Briseli un runāt par pensijām, par likumu maiņu. Vienoties par izmaiņām, jo diemžēl, runājot tepat no Latvijas, nav rezultātu. Runājot par pensiju līmeņiem vai ienākumiem, kas satur garantēto minimālo ienākumu līmeni, mēs „Progresīvajos" uzskatām, ka tam ir jābūt 40% no vidējo ienākumu mediānas, kas nozīmē, ka atmet zemākās un augstākās algas un paliek vidējā alga. Eiropā skatās šo vidējo mediānu uz vienu ģimenes locekli. Pieturoties pie šāda principa, vidējai pensijai Latvijā būtu jābūt vismaz 330 eiro. Pagājušajā gadā pirms Saeimas vēlēšanām aprēķinājām, cik būtu vajadzīgs naudas, lai minimālā pensija varētu būt 215 eiro. Gadā būtu nepieciešami 60 miljoni eiro. Īstenībā nebūtu vajadzīgi īpaši daudz papildu izdevumu, jo pensionāri, kas saņem 73 eiro pensiju, nāk uz sociālo dienestu un saņem palīdzību tur – mājokļa pabalstu, pabalstu malkas iegādei un cita veida pabalstus. Šobrīd viss ir atkarīgs no valsts prioritātēm. Diemžēl neviena no varām nav skaidri norādījusi, ka galvenā prioritāte ir mazināt nabadzību, – norādīja Viesturs Kleinbergs.
Savukārt madonieti Ausmu uztrauca jautājums par vienīgā mājokļa nodokli. – Ar vīru dzīvojam divatā. Abi esam pensionāri. Ir maza mājiņa, bet katru gadu nodoklis tikai aug. Cik ilgi mēs būsim spējīgi to maksāt? Un kas notiks pēc tam? Vai māju atņems valsts? – jautāja Ausma.
Uz to atbildi sniedza Viesturs Kleinbergs: – Šis nav Eiropas Parlamenta jautājums. Bet „Progresīvo" programmā ir iekļauts mērķis panākt to, lai iedzīvotāji tiktu atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa par vienīgo īpašumu. Bet šobrīd pašvaldībām ir tiesības piemērot nodokļu atlaides.
Gunta Anča papildināja: – Šeit atkal atgriežamies pie jautājuma par iztikas minimumu. Ja tas būtu noteikts, tad, tiklīdz nodokļos maksājamā summa pārsniegtu iztikas minimumu, varētu runāt par šī nodokļa samazinājumu vai atcelšanu. Tad to varētu ietekmēt jau caur Eiropas Parlamentu.
Valstī vienmēr nozīmīgi ir bijuši arī sociālie jautājumi. To uzsvēra arī Uldis Šalajevs.
– Strādājot Eiropas Komisijā atskaitē par Latviju, komisija ir norādījusi, ka 446 tūkstoši jeb 23% cilvēku ir pakļauti nabadzības riskam. Diemžēl komisija nespēj ietekmēt Eiropas Parlamenta lēmumus šajā sakarā. Eiropas Parlaments caur dažādiem fondiem sniedz atbalstu un norāda, kuros virzienos finansējums būtu jātērē, bet to tomēr nosaka Finanšu ministrija, kur līdzekļi tiks tērēti. „Progresīvo" programma ir sastādīta, balstoties uz Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes, kā arī citu institūciju rekomendācijām, – uzsvēra Uldis Šalajevs.
Tikpat nozīmīgs jautājums, par kuru interesējas sabiedrība, ir „zaļās" lietas jeb atkritumi un klimata izmaiņas.
– Šobrīd Eiropa jau iet uz videi draudzīgāku transportu un ekonomiku. Ļoti lēnām, bet arī Latvijā tiek domāts par tīrāku vidi, piemēram, lielākās pilsētās darbojas veikali, kuros iedzīvotāji atnāk ar saviem traukiem. Šis ir jautājums, par kuru jārunā vispirms valsts līmenī, lai tālāk virzītu uz Eiropu. Jau šobrīd Eiropā ir noteikts, ka ir jāsamazina atkritumu, īpaši plastmasas, apjoms. Līdz 2023. gadam jāsamazina par 70%. Jāatzīst, ka atkritumi ir milzu bagātība un ir uzņēmumi, kuriem nav izdevīgi, ja tos šķiro iedzīvotāji. Tāpēc Latvijā nav tik populāra atkritumu šķirošana. Eiropā situācija ir pavisam citādāka, tur atbalsta atkritumu šķirošanu, – apliecināja Uldis Šalajevs.
„Progresīvie" kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar domu, ka caur to varētu mainīt situāciju Latvijā, pēc tam atgriežoties un kandidējot pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Gunta Anča norādīja, ka Latvijas politika ir jāmaina, jo diemžēl tā nestrādā pietiekami labi, lai tiktu celta sabiedrības labklājība un pienācīgi rūpētos par globāliem jautājumiem, kas skar arī Latviju.
– Mūsu programma ir balstīta uz jauniešu tēmām, uz senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti. Tā ir saistīta ar jautājumiem, kas skar sabiedrību kopumā. Diemžēl politiskā situācija ir radījusi iespaidu, ka mēs paši neko nespējam mainīt. Tā ir bezcerības izjūta, ka mēs neko nevaram ietekmēt. Uzskatu, ka ir jādzīvo ar izjūtu, ka es gribu un es varu mainīt situāciju, – uzsvēra Viesturs Kleinbergs.
10.05.2019.