Pašvaldību pārstāvju viedokļi par reformu

Kā jau esam informējuši, Grāmatu svētku ietvaros Madonas novada bibliotēkā notika arī laikraksta „Latvijas Avīze" publiskā diskusija par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu „119 : 35. Vai mazāk ir vairāk?", tātad, īstenojot reformu, kopumā pašvaldību skaitu plānots samazināt no 119 līdz 35, no kurām republikas pilsētas būs divas – Rīga un Jūrmala.

Diskusijā piedalījās un savu redzējumu atklāja arī Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, Lubānas novada domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis un Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.

Būs otrais lielākais

Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts uzsvēra, ka jau tagad Madonas novads ir viens no lielākajiem Latvijā.
– Ja reforma tiks īstenota, Madonas novads valstī būs otrais lielākais, bet jau tagad esošajā sadalījumā esam trešais lielākais pēc teritorijas. Iedzīvotāju skaita ziņā 2009. gadā, kad tika izveidots Madonas novads, mēs bijām vienpadsmitie, neskaitot, protams, lielās pilsētas, – situāciju raksturoja Āris Vilšķērsts.
Viņš atzina, ka pieredze, kā strādāt lielā novadā, ir uzkrāta, tāpat atcerējās, ka arī pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas viedokļi bija ļoti dažādi.
– Šobrīd Madonas novadā ir 15 teritoriālās vienības, pēc jaunā plāna būs 25. Piekrītu tam, ka pagaidām netiek minēti argumenti, kāpēc, apvienojot novadus, būs labāk, tāpat no kaimiņu novadiem nav dzirdēts, ka tie nevarētu kādas funkcijas izpildīt. Protams, lielākam novadam ir vieglāk nodrošināt atbilstošas kvalifikācijas speciā­listu skaitu, lai varētu ad­ministrēt lielus projektus. To savā novadā esam arī darījuši. Madona iepriekšējā plānošanas periodā valstī ir piesaistījusi vis­vairāk investīciju, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Nesen mēs veicām kopsavil­kumu par investīcijām pagastu griezumā. Šis pārskats pa­rādīja, ka novadā kopumā ir samē­rā izlīdzināta attīstība. Bet ir bažas par pārstāvniecības zudumu. Šobrīd Madonas novadā ir 17 domes deputāti, pēc reformas jaunajā novadā būs tikai 19. Jā, tā varbūt ir problēma, kas prasītu jaunu lēmumu pieņemšanas mehānismu. Patlaban Madonas novada domes deputātu sastāvā no 14 pagastiem ir pārstāvēti tikai seši. Piemēram, no Praulienas ir četri deputāti, no dažiem – pa diviem vai pa vienam (Madonas pilsēta ir mazākumā. – Red.). Bet tas nekādā veidā nav atsaucies uz investīciju apjomu pagastos. Sākumā pastāvēja tādas bažas – kā nu būs, kad novada domē nebūs neviena pārstāvja no pagasta, bet tās nepiepildījās. Protams, tas gan ir atkarīgs no tiem lēmējiem, kas sēž pie „garā galda" un lemj. Madonas novadā varbūt šai ziņā ir veicies, iedzīvotāji ir ievēlējuši pareizos cilvēkus, kuri spēj raudzīties uz vienmērīgu attīstību visā novadā. Katrā ziņā strādāt lielā novadā mums nebūs nekas jauns, drīzāk jāskatās, kā to uztvers mūsu kaimiņi un vai lielais novads varēs nodrošināt pakalpojumus tikpat labā līmenī, piemēram, Varakļānu novada iedzīvotājiem, kuri atrodas vistālāk no mums – 50 km no Madonas. Mums gan jau šobrīd ir viens pagasts (Ošupes), kura centrs atrodas 40 km attālumā. Katrā ziņā attālums nav šķērslis, jautājums ir par to, kā organizēt darbu. Manuprāt, tīri tehniski sarežģījumu nebūs, bet vai, īstenojot reformu, straujāka kļūs visas teritorijas attīstība, gan nevaru apgalvot. Vienīgi diezgan droši varu teikt, ka arī jaunajā lielajā novadā attīstība kopumā varētu būt izlīdzinātāka, – akcentēja Āris Vilšķērsts.

Grib lemt paši

Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, iesaistoties diskusijā, citēja Raiņa atziņu – pastāvēs tas, kas pārvērtīsies. Viņš uzsvēra, ka dzīvē viss mainās un nekad nevajadzētu ieciklēties uz kaut ko vienu, bet tas gan nenozīmē to, ka jātaisa reformas vai pārmaiņas tikai tāpēc, lai tās būtu.
– Ministru prezidents oficiāli ir pateicis, ka valstij, lai realizētu to, ko nolēmuši ievēlētie deputāti, ir nepieciešams viens miljards eiro. Apmēram 200 miljonu varētu nodrošināt IKP pieaugums, bet pārējo iecerēts meklēt iekšējā sistēmā. Prioritāras ir trīs reformas – administratīvi teritoriālā reforma, veselības reforma un skolu tīkla optimizēšana. Kopā cer atrast 800 miljonu eiro. Aicinu padomāt, kur tā nauda slēpjas, – vai to noēd tie mazie 89 novadi vai tās daudzās skolas, kas laukos ir vēl saglabājušās, vai kas cits? Mans viedoklis – tās naudas tur nebūs, viss ir baltiem diegiem šūts. Cilvēki vienkārši plūdīs no laukiem prom. Runājot konkrēti par Cesvaini, mēs vienmēr esam bijuši tādi, kuri grib būt neatkarīgi un lemt paši, saglabāt piederību savam novadam. Turklāt, ja mēs kādu funkciju nebūtu veikuši, ministrija uz to jau sen būtu norādījusi. Domāju, ka tā tas ir arī Lubānā, Varakļānos, Ērgļos un Madonā, kur visas funkcijas tiek veiktas. Dažas funkcijas jau var veikt kopā. Nav jēgas katrai pašvaldībai algot kādu speciālistu uz pusslodzi vai trešdaļas slodzi, kur to var darīt sadarbojoties, un tas viss ir pieļaujams, – uzskata Vilnis Špats.
Cesvaines pašvaldības vadītājs akcentēja, ka jāņem vērā Eiropas valstu pieredze, kur pirmā līmeņa pašvaldības ir mazas – 500, 1000, 1500 iedzīvotāju, bet 2000 ir jau daudz (Cesvaines novadā patlaban ir ap 2500 iedzīvotāju). Pirmā līmeņa pašvaldībās darbojas vēlēti deputāti, kuriem (mēru ieskaitot) tas nav pamatdarbs. Un ir otrā līmeņa pašvaldības. Katra līmeņa pašvaldībai ir sava teikšana un sava nauda funkciju veikšanai.
– Mums Francijā ir sadraudzības pašvaldība pie Tulūzas, kur, apvienojoties piecām pašvaldībām, tās kopā, piemēram, ir uzbūvējušas pansionātu, pie tam daļu naudas deva otrā līmeņa pašvaldība. Es šādu modeli redzu arī Latvijā, līdzīgi, kādas savulaik bija rajonu padomes, kur mēs paši pieņēmām lēmumus, un tas nebija slikti. Kļūdās tie, kas domā, ka tiks atjaunots bijušais Madonas rajons. Tās pašas būs tikai robežas, bet lemt uz vietas mēs neviens vairs nevarēsim. Paskatieties, ko „Stars" raksta! Beidzamajos gados Madonas novadā ir nomainījušies vairāki pagastu pārvalžu vadītāji. Uz vakantajiem amatiem tiek rīkotas pieteikšanās un pēc tam arī tikšanās ar iedzīvotājiem. Paskatieties, cik daudz cilvēku sanāk, kāda ir iedzīvotāju interese – kultūras namu zāles ir ļaužu pilnas! Tātad cilvēkus interesē, kas būs jaunais pagasta pārvaldnieks, un viņi cer, ka viņš ienesīs jaunas pārmaiņas. Bet viņš jau neko nevar apsolīt – ne ceļu salabot, ne ko citu izdarīt, ja domes deputāti to nenolems, tāpēc jau būtu svarīgi pārdalīt funkcijas, izveidojot divu līmeņu pašvaldības, bet po­litiķiem šis otrais līmenis nav izdevīgs.
Pirmā līme­ņa pašvaldībām pašlaik ir sakrauts par daudz funkci­ju. Daudzi domā, ka galvenā funkcija ir izglītība, bet tā nebūt nav. Pirmā funkcija, kas jānodrošina pašvaldībai, ir organizēt komunālos pakalpojumus. Otrais ir gādāt par teritorijas labiekārtošanu, sanitāro tīrību. Pēc tam ir meži, ūdeņi. Un tikai ceturtā ir izglītība, bet piektā – kultūra. Pirmā līmeņa pārraudzībā varētu būt pamatskola, bet vidusskola jau būtu otrā līmeņa kompetence. Par ceļu tīklu vēl varētu diskutēt, savukārt civilā aizsardzība, tāpat pasažieru pārvadājumi un daudz kas cits varētu būt otrā līmeņa funkcijas, bet vēlētā pārstāvniecība paliktu uz vietas tuvāk iedzīvotājiem, – akcentēja Vilnis Špats.
Viņš uzsvēra, ka ne jau novada lielums ir izšķirošais, lai realizētu lielus ES struktūrfondu līdzfinansētus projektus. Neraugoties uz to, ka Cesvaines novads sakarā ar to, ka tai nepievienojās neviena cita pašvaldība, savulaik nesaņēma tā saucamo „burkānu naudu" – 200 000 latu, kas bija ļoti liela nauda (pat ticis grozīts likums, lai nauda nebūtu jāpiešķir), tāpat tika izdarīts tas, kas nepieciešams, faktiski tas pats, kas citur, tikai šim mērķim tika ņemts kredīts, kā arī izmantotas pašvaldības budžeta iespējas. Šo „burkānu naudu" nedabūja 89 pašvaldības. Jautājums, kāpēc tika apdalīti šo pašvaldību iedzīvotāji (ar ko viņi ir sliktāki), ir atklāts. Arī šogad Cesvaines novada pašvaldībā tiek īstenoti vairāki ES struktūrfondu atbalstīti projekti.
– Manuprāt, reformas re­zultāts būs tāds, ka sakoncentrēs teritorijas, bet iedzī­votājiem tāpēc labāk nebūs, un arī nauda koncentrēsies vēl mazākas cilvēku saujiņas rokās. Un skandāli būs tā­di paši kā Rīgas domē, ja uztaisīs šādu reformu. Katrā ziņā mēs, tās mazās pašvaldības, turēsimies līdz galam, kamēr mūs pievienos ar varu, tiks izdots likums un mums nebūs citu variantu. Ir jāizmanto šie divi gadi līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jāizdara maksimālais, jo pēc tam jau lēmēji lielajos centros būs citi. Tad jau ir jāgroza vēlēšanu sistēma, lai būtu lielāka pārstāvniecība no tagadējiem novadiem un pagastiem, lai iedzīvotājiem būtu lielāka interese piedalīties vēlēšanās un nebūtu tā, kā tagad Madonas novadā, kur domē ir ievēlēti pārstāvji tikai no sešiem pagastiem, – atzīmēja Vilnis Špats.
Ar pašvaldību vadītāju diskusijā izteiktajiem viedokļiem turpināsim iepazīstināt arī nākamajā laikraksta numurā.

8.05.2019.