Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Talkas laikā veic labiekārtošanas darbus

AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA

Autors • 29.04.2019.

Talkas laikā veic labiekārtošanas darbus
Burtu lielums

Šogad Lielā talka Latvijā norisinājās jau vienpadsmito gadu, kad ikviens ar savu līdzdalību tika aicināts piedalīties vides sakopšanā, atveseļošanā un labiekārtošanā. Šā gada talka aizsāk jaunas vēsmas vides domāšanā, plašāk aicinot cilvēkus domāt un rīkoties, lai iznīdētu vides piesārņojuma cēloņus, ne tikai sekas, kā arī atveseļotu izpratni par cilvēka un dabas mijiedarbību.

Īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki un pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris Madonā šogad talkoja piektdien, 26. aprīlī, un sakopa Laulību graviņu.
– Lai gan paveikts talkas dienā ir daudz, darbu vēl ir pietiekami. Pieturoties sausumam, noteikti darbs tiks turpināts un izkopsim līdz apvedceļam. Jau iepriekš esam šeit strādājuši un ne tikai izzāģējuši krūmus un vecos kokos, bet arī vietā stādījuši jaunus kociņus, piemēram, lapegles, egles, kadiķus ar mērķi, ka pēc tam šeit tiks izveidots skaists parks. Tikpat svarīgi ir sakopt arī ūdenstilpes pilsētā. Ir nepieciešams gan iztīrīt gultni, gan nostiprināt dīķu malas, – uzskata pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris.
Madona katru gadu ir atsaukusies Lielās talkas organizatoru aicinājumam, pilsēta tiek labiekārtota un sakopta arī talkas laikā, bet Guntis Ķeveris norāda, ka pēdējos trīs gados vairs netiek kasītas lapas un vākti atkritumi, jo, pēc viņa domām, atkritumi ir jāvāc katru dienu, bet talkas dienā vairāk jāpievēršas labiekārtošanas darbiem.
– Talkas laikā pie stadiona un karjera ezera stādījām kokus, labiekārtojām Laulību un Mīlestības graviņas. Galvenā ideja, manuprāt, ir savas vides sakopšana, labiekārtošana, atjaunošana, – uzskata pilsētas pārvaldnieks. – Talkas moto skan „Dzīvosim zaļi". Domāju, ka mēs jau tā dzīvojam. Tiek sakopta visa pilsētas teritorija, ne tikai centrālās ielas. Priecājos, ka cilvēki iesaistās un rūpējas par vidi sev apkārt, kaut vai sakopjot savu māju pagalmus. Šobrīd norit aktīvs darbs, lai savāktu lapas un nozāģētos kokus, zarus un krūmus. Aptuveni trīs nedēļu laikā jau ir savākti vairāk nekā 200 m3 zaru un krūmu. Tas liecina par to, ka iedzīvotāji vēlas dzīvot sakoptā vidē.
Kā norāda Guntis Ķeveris, ļoti patīkami, ka iedzīvotāji sakopj savu apkārtni un īpašumus, bet ir neliela atsaucība, kad jāiesaistās kopīgās teritorijas sakopšanā.
– Pilsēta tiek labiekārtota un uzturēta kārtībā visu gadu, ne tikai Lielās talkas ietvaros. Diemžēl ikdienā saņemam daudz ziņojumu par bērnu rotaļu laukumu stāvokli, atkritumiem pilsētā. Lai gan pilsētā ir izvietotas pietiekami daudz atkritumu urnu, ir cilvēki, kuri tomēr pamanās tos kaut kur nomest. Šī tēma ir aktuāla visos laikos, un tai noteikti jāpievērš pastiprināta uzmanība. Par to ir jārunā skolās, arī vecākiem mājās ir jāstāsta un jāatgādina bērniem par šo problēmu, kad atkritumi netiek ievietoti tam paredzētajās vietās. Domāju, ka, tiklīdz iedzīvotāji pamanīs, ka atkritumu kļūst mazāk, viņi vairāk iesaistīsies talkās, – uzsver Guntis Ķeveris.
– Vispirms ir jāsakārto vide, cilvēku domāšana, lai pašiem būtu prieks dzīvot sakoptā vidē. Patīkami, ka pilsētas iedzīvotājiem ir cieņa pret pilsētu un citu ieguldīto darbu, jo arvien retāk tiek saņemtas ziņas par to, ka kaut kas atkal ir izpostīts vai salauzts. Lai mazinātu tendenci atkritumus kaut kur nosviest, manuprāt, vispirms valstiskā līmenī jāsakārto atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Derīgi zināt citu valstu pieredzi šajā jautājumā – citviet ir izstrādātas atkritumu nodevas, kuras samaksājot iedzīvotāji atkritumus uz poligoniem var vest bez maksas. Tāpat ir valstis, kurās tiek piemēroti bargi sodi par atkritumu neievietošanu tiem paredzētajās urnās. Uzskatu, ka, sakārtojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, iedzīvotāji būs motivēti arī atkritumus šķirot. Cilvēkiem pašiem ir jāpiedomā, lai būtu tīra un sakopta vide, kā arī nekautrēties aizrādīt, ja redz, ka kāds cenšas apkārtni piesārņot.
Savukārt sestdien, 27. aprīlī, kad Lielajā talkā darbojās visā Latvijā, Madonā talkoja arī Zemessardzes 25. kājnieku bataljona Madonas Kaujas atbalsta rotas pārstāvji.
– Katru gadu izrādām iniciatīvu un ar prieku un lepnumu iesaistāmies sakopšanas talkās. Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, zemessargi un jaunsargi talkoja arī pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas mājās „Liepsalās", zemessargi strādāja Litenes kapos, kā arī iesaistījās rotas atbalsta punkta labiekārtošanā tepat Madonā, – pastāsta Zemessardzes 25. kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas komandieris, kapteinis Edgars Līcītis. – Jau pavisam drīz tiks organizēta atklāšana, un šī vieta kalpos kā Madonas Zemessardzes atbalsta punkts, un šeit iedzīvotājiem būs iespējams iestāties Zemessardzē. Ilgu laiku ēka, kuru turpmāk izmantosim, bija neapdzīvota. Līdz ar to talkas laikā vēlējāmies sakopt teritoriju, kā arī veicām dažādus darbus, kas saistīti ar celtniecību. Tika betonēts, špaktelēts un krāsots, lai uzlabotu vizuālo skatu. Esam aktīvi, iesaistāmies un ar prieku un lepnumu strādājam, lai mums apkārt ir sakopta vide.


30.04.2019.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px