Aizvadītajā ceturtdienā uz tikšanos ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, ministriem un nozaru ekspertiem par valdības un valsts pārvaldes aktualitātēm tika aicināti reģionālo mediju redaktori un žurnālisti.
Šootrdien, 23. aprīlī, apritēja Krišjāņa Kariņa vadītās valdības 100 dienas, un īsi pirms tā premjers atjaunoja jau piemirstu praksi, uz tikšanos aicinot reģionālos medijus. Reģionālo mediju diena Ministru kabinetā sākās jau pulksten 9 ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā administratīvi teritoriālās reformas projekta prezentāciju, kurā piedalījās un uz žurnālistu jautājumiem atbildēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, kam sekoja saruna par mājokļu celtniecības programmu un iespējamā atbalsta pieejamību pašvaldībām. Ar žurnālistiem tikās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis un Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders. Žurnālisti tika iepazīstināti arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto piedāvājumu par iespējamo skolu tīklu Latvijā, ko ieskicēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Pēc pusdienām notika tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un saruna par valdības 100 dienu veikumu, tai skaitā uzsāktajām reformām, par valdības rīcības plānā ietvertajiem būtiskākajiem uzdevumiem, kā arī par valsts budžeta jautājumiem un Eiropas Savienības nākotnes tematiku.
Labklājības ministre Ramona Petraviča ar žurnālistiem pārrunāja sociālās uzņēmējdarbības iespējas pašvaldībās, bet reģionālo mediju dienas noslēgumā Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Selga Laizāne un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare iepazīstināja ar 2019. gadā Latvijas valsts simtgadei veltītajiem nozīmīgākajiem notikumiem reģionos, tajā skaitā Cēsīs, Liepājā un Jelgavā.
Mediju dienas centrālais pasākums bija tikšanās ar Ministru prezidentu, kurā viņš uzsvēra viņam uzticētās valdības galvenos mērķus. – Man bieži jautā – kas ir mūsu valdības galvenais mērķis? Vienā vārdā – tās ir investīcijas. Mums ir vajadzīgs vairāk privāto investīciju tautsaimniecībā, darbavietas, eksports, nodarbinātība utt. Kopš krīzes mums visi rādītāji ir uzlabojušies, bet privāto investīciju nav, – atzina premjers. – Tajā pašā laikā, piemēram, būvniecības sektors piedzīvo pārkaršanu, bet tas ir, pateicoties Eiropas fondam, nevis privātām investīcijām. Jautājums, ko tad valdība var darīt, lai tās veicinātu – vai no pašmāju vai ārzemju avotiem. Galvenais ir vairāku sistēmu sakārtošana. Pirmkārt jau finanšu sektorā, kur mēs ne tikai pildām visas rekomendācijas, bet ejam soli vēl tālāk un veicam, kā es saku, kapitālo remontu.
– Mēs būtiski mainīsim vairākus likumus, kuri dod iespēju mūsu banku uzraudzības iestādēm lielākas kontroles iespējas, tai skaitā kontrolēt iespējamo naudas atmazgāšanu, – pauda valdības vadītājs.
Kā nākamo jomu Krišjānis Kariņš uzsvēra tiesiskuma nostiprināšanu: – Tas ir saistīts, es gribētu teikt, ar evolūciju, ne revolūciju šajā sistēmā, kurā tieslietu ministrs Jānis Bordāns aktīvi strādā pie tā, lai meklētu pareizus veidus, kā atslogot prokuratūras darbību, lai lielākus resursus varētu ieguldīt lielo lietu virzīšanai uz priekšu.
Runājot par administratīvi teritoriālo reformu, premjers atzina, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce publiskajā telpā ir piedāvājis kritērijus, kā VARAM redz, kā varētu veidoties reforma, ir publiskota arī iespējamā karte.
– Ministrs ir apņēmības pilns tikties ar visām 119 pašvaldībām. Reformas būtība nenoliedzami ir uzlabot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un racionālāk izmantot administratīvos resursus. VARAM un arī mūsu redzējumā reformas rezultātā pašvaldības atgriezīsies tajās robežās, kas bija spēkā pirms vairākiem gadu desmitiem, kad administratīvā teritorija veidojās ap attīstības centriem. Administratīvi teritoriālā reforma ir cieši saistīta ar reformu izglītības sistēmā, ar kuras redzējumu izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nāks valdībā 14. maijā. Arī šajā reformā runa ir par racionālāku finanšu līdzekļu izmantošanu, lai nodrošinātu kvalitatīvāku izglītību. Pamats ir bērns un izglītības kvalitāte. Vidusskolas klašu izglītību ir plānots nodrošināt lielākās skolās, kas būtu centros, kur var padziļināti piedāvāt nepieciešamo izglītības saturu visos novirzienos.
Ministru prezidents uzsvēra, ka rokrokā ar šīm abām reformām iet arī reforma veselības aprūpes sistēmā. Viens no lielajiem jautājumiem ir pieejamība, tai skaitā slimnīcu tīkls un investīcijas aparatūrās. – Mēs bieži nevajadzīgi izdodam naudu dārgu aparatūru iegādē vairākās slimnīcās paralēli, kā tas, piemēram, ir galvaspilsētā, kur divas savstarpēji konkurējošas slimnīcas šķir tikai upe. Tā no nodokļu maksātāja viedokļa nav racionālākā pieeja.
Kā nākamajai Krišjānis Kariņš pievērsās OIK likvidēšanai. – Kā valdības vadītājs es varu teikt, ka pirmajos divos mēnešos ekonomikas ministram Ralfam Nemiro bija uzdevums izvērtēt OIK likvidēšanu līdz 31. martam, tomēr valdība lēma neieteikt Saeimai lemt par strauju OIK atcelšanu, ņemot vērā iespējamās smagās tiesiskās un finansiālās sekas. EM tika uzdots līdz 31. maijam izstrādāt risinājumu OIK atcelšanai.
– Demogrāfija ir vēl viena joma. Šis ir jautājums, par kuru mēs valdībā vēl diskutējam. Fakts ir tāds, ka gada beigās valstī vidēji ir apmēram 8000 cilvēku mazāk nekā sākumā. Un, ja mēs ilgstoši vēlamies uzturēt ekonomisko izaugsmi, tas nav salāgojams. Ir trīs veidi, kā palielināt iedzīvotāju skaitu. Pirmais – mūsu ģimenēs dzimst vairāk bērnu, otrs – tie, kuri izbraukuši no valsts, atgrieztos, un trešais – ka mēs aicinātu un ļautu šeit dzīvot un strādāt cilvēkiem no citām valstīm. Visi ir vienisprātis, ka demogrāfija ir jāveicina, bet – kā to darīt? Latvijā dzimstība ir 1,7 uz vienu sievieti, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, bet gaidīt, ka tas varētu paaugstināties, droši vien ir ne visai reāli. Mums, protams, vajag strādāt pie tā, lai cilvēki atgrieztos, bet nevajag arī sevi mānīt, ka 200 tūkstoši uzreiz atgriezīsies. Tas nozīmē, ka mums ir jārunā par imigrāciju. Valdībā nav vienprātības par to. Es uzskatu, ka mums vajadzētu viedu imigrācijas politiku, kaut vai sākot ar to, ka šeit darbu varētu piedāvāt augstskolu studentiem, kuri tās beiguši, no citām valstīm. Tie būtu motivēti cilvēki, kuri būtu gatavi iemācīties arī latviešu valodu. Hosams Abu Meri ir spilgts piemērs. Cilvēks, kas no trešās valsts šeit ir ieguvis augstāko izglītību, strādā par ārstu, pilnībā integrējies sabiedrībā un pieņēmis Latviju par savām otrajām mājām.
Un visbeidzot – drošība, kas ir kā tāds lietussargs pāri visam. Mēs, protams, turpināsim ieguldīt mūsu militārajā aizsardzībā divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Mēs arī pievēršam vēl lielāku uzmanību kiberdrošībai, dezinformācijas izplatīšanai, tai skaitā prasot atbildību no sociālajiem medijiem, kuri izplata šo informāciju.
Premjers arī atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, pieskaroties arī mediju jomai, tajā skaitā valsts dotācijām „Latvijas Pastam" par preses izdevumu piegādes maksu lauku reģionos, samazinātās PVN likmes pielāgošanu preses izdevumiem un atbalstu reģionālajai presei caur Mediju atbalsta fondu.
Premjeram arī tika jautāts, kā viņš šobrīd jūtas valdībā, vai politika, kura valdīja pirms vēlēšanām, ir joprojām vai tomēr ministri ir reālāk sākuši vērtēt savus pienākumus.
– Mēs esam pieņēmuši budžetu, esmu izturējis arī uzticības balsojumu, kad tika pieprasīta mana demisija. Kopumā ņemot, esmu pārsteidzoši iepriecināts par gaisotni valdībā, kur valda koleģiāla gaisotne. Mūsu sarunas ir ļoti lietišķas, racionālas. Strīdi ir par idejisko saturu, kā to lietu darīt labāk. Mēs esam vienojušies par galvenajiem virzieniem, kas kopīgiem spēkiem ir jāsakārto, un visi saprot, ka cits no cita ir atkarīgi, mums jāstrādā kopā. Tas nav nekas slikts, ka ir domu dažādība, jo mēs, politiķi, atspoguļojam sabiedrību, – sacīja valdības vadītājs, piebilstot, ka šajā darbā lieti noderot arī 10 gadu ilgā pieredze, strādājot Eiropas Parlamentā.
26.04.2019.