Šīs nedēļas nogalē visi kopā svinēsim Lieldienas. Laicīgajā pasaulē
cilvēki ripina olas, gaida Lieldienu zaķus un šūpojas, taču ko
Lieldienās dara kristieši?
Uz sarunu aicināju Barkavas katoļu draudzes prāvestu VIKTORU PETROVSKI.
– Kādi ir kristiešu vissvarīgākie svētki?
– To droši vien zina pat bērni, ka Kristus Dzimšana un Kristus Augšāmcelšanās ir lieli svētki dažādu konfesiju kristiešiem. Pārsvarā visi, kuri ir kristīti, cenšas šajos svētkos apmeklēt baznīcu. Vēlos uzsvērt, ka katoļu Baznīcas kalendārā ir daudz vairāk lielu svētku. Vēl uzskaitīšu tos svētkus, kuros Baznīcas likums piesaka obligāti apmeklēt baznīcu: Triju Ķēniņu diena, Lielā piektdiena, Pūpolsvētdiena, Kristus Debesskāpšana, Svētā Gara nosūtīšana jeb Vasarsvētki, Vissvētās Trīsvienības, Kristus Vissvētās Miesas un Asins svinības un Jēzus Kristus Karaļa svinības, Svētā Jāzepa Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavaiņa svinības, Svēto apustuļu Pētera un Pāvila svinības, Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs, Visu svēto svinības un Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svinības. Bez tam katra svētdiena ir Kristus Augšāmcelšanās atceres diena. Katoļu Baznīca ar bausli piesaka katru svētdienu cienīgi piedalīties Svētajā Misē. Tātad katra svētdiena katoļticīgajam ir lieli svētki, jo Baznīcā ir iespēja patiesi satikt Jēzu, saņemot grēku atlaišanu grēksūdzē, piedaloties Svētās Mises upurī un ejot pie dievgalda.
– Kā un kur nosaka datumu, kad būs Lieldienas?
– Vatikānā ir liturģisti, kuri sastāda baznīcas liturģisko kalendāru. Attiecībā uz Lieldienu datumu katoļu Baznīca jau no sākumiem centās Kristus Augšāmcelšanās dienu svinēt tieši tajā gada dienā, kurā bija šis notikums. Kristus augšāmcēlās jūdu Pashas svētkos, kurā atcerējās Izraēla tautas iziešanu no Ēģiptes verdzības. Pēc jūdu kalendāra to atzīmēja nisana mēneša 14. vai 15. dienā. Pēc Gregora kalendāra nisana mēnesis sakrīt ar martu vai aprīli. Jūdu Pashas svētkus iesāka pilnmēnesī. To zinot, jebkurš var noteikt, kad būs Lieldienas, atliek marta vidū vai aprīlī paskatīties nakts debesīs uz mēnesi, tas būs pilns tieši Lielajā piektdienā, un pēc piektdienas svētdiena būs Kristus Augšāmcelšanās diena jeb rīts.
– Kas ir gavēņa laiks?
– Lielais gavēnis iesākas ar Pelnu trešdienu un ilgst līdz pat Lieldienu priekšvakaram. Tas ir laiks, kurā Baznīca aicina vairāk padomāt par savas dvēseles pestīšanu. Baznīcas tēvi izceļ trīs formas: gavēni, lūgšanu, žēlsirdības darbus. Pats galvenais gavēņa laikā – saraut grēka važas, atmest netikumus un iegūt tikumus.
– No kā jāatsakās gavēņa laikā?
– Gavēņa laikā jāatsakās no visa tā, kas var ievest grēkā. Tas tomēr nenozīmē, ka pēc Lielā gavēņa būtu atļauts grēkot. Ir divu veidu gavēšanas formas: stingrais gavēnis, kad ēdiens tiek lietots minimāli, un atturība tikai no gaļas ēdieniem. Katoļu Baznīca katoļiem noteikusi ievērot stingro gavēni Pelnu trešdienā un Lielajā piektdienā, bet atturēšanos no gaļas ēdieniem – visās piektdienās, pieminot Kunga Jēzus Kristus nāvi, Ziemassvētku vigīlijā, pieminot Kristus piedzimšanu lopu stallī nabadzībā un aukstumā, un Lielajā sestdienā, pieminot Kristus dusēšanu kapā.
– Ko darīt, ja gavēņa laikā iekrīt kāda liela jubileja?
– Ja Lielā gavēņa laikā vai piektdienā iekrīt kāda liela jubileja, to vajadzētu pārcelt uz citu laiku. Tikai kāzu un bēru mielasta dalībniekiem tiek dota atļauja lietot gaļas ēdienus, ja šie pasākumi iekrīt parastā piektdienā. Ticīgie ārpus obligātām gavēņa dienām tiek aicināti papildus privāti izvēlēties vēl kādu gavēšanas dienu. Gavēšana jāsaista ar atgriešanos no grēkiem un gandarīšanu par saviem un ļaužu grēkiem.
– Kāda ir Lieldienu nozīme? Kāpēc tās ir jāsvin?
– Kristiešiem Lieldienas ir Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanās no mirušajiem. Tas ir vēsturisks, vienreizējs, prātam neaptverams notikums. Jēzus iepriekš bija runājis ar apustuļiem par savu augšāmcelšanos, bet tikai tad viņi noticēja, kad paši ieraudzīja un varēja aptaustīt augšāmcēlušos Kristu. Tātad Kristus augšāmcelšanās ir kristīgās ticības pamats. Tāpēc arī kristieši svin šos svētkus, rodot tajos savas ticības stiprinājumu. Kristus augšāmcelšanās sniedz mums pārliecību, ka arī mēs reiz celsimies augšā – Kristum uzticīgo dvēsele tiks ietērpta jaunā miesā, kas būs līdzīga Kristus godības miesai.
– Vai laicīgās Lieldienu izklaides (olu krāsošana, Lieldienu zaķi) ir pretrunā ar īsto Lieldienu nozīmi vai tieši sader ar to kopā?
– Krāsotas olas ir tuvāks kristīgo Lieldienu atribūts, tāpēc ka tās svētī Lieldienās kā jaunas dzīvības zīmi, lai, ar tām savstarpēji daloties, varētu dalīties cits ar citu priekā par dzīvā Kristus klātbūtni. Savukārt zaķis kristīgajās Lieldienās ir svešs atribūts. Galvenais Kristus augšāmcelšanās simbols un atribūts ir Lieldienu svece – Pashals, kuru svētī Lieldienu vigīlijā, no kuras ticīgie aizdedzina savas sveces, un jērs – nonāvētā un augšāmceltā Kristus simbols.
– Jūsu novēlējums Lieldienās „Stara" lasītājiem?
– Novēlu priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus! Lai šajās Lieldienās vēl labāk piedzīvotu šo lielo Kristus uzvaru pār sātanu, grēku un nāvi. Lai pieaug ticība Kungam Jēzum Kristum, jo bez Viņa nav pestīšanas.
17.04.2019.