Nesen mums – trim Madonas reģionālā laikraksta "Stars" pārstāvjiem – bija iespēja piedalīties ASV vēstniecības Latvijā atbalstītā un Latvijas Žurnālistu asociācijas organizētā seminārā Vidzemē "Praktiski padomi un pieredze reģionālo mediju redakcijas darbā".
Kopumā šis bija jau ceturtais ASV vēstniecības Latvijā atbalstītā projekta seminārs žurnālistiem par mediju pratību, bet mūsu avīzes "Stars" žurnālistiem – pirmais.
Vidzemē reģionālo neatkarīgo preses izdevumu redaktoru, korespondentu un žurnālistu tikšanās notika Limbažos, kur mūs viesmīlīgi sagaidīja un uzņēma kolēģi laikraksta "Auseklis" redakcijā.
Bija pārstāvēti reģionālie preses izdevumi: "Liesma", "Druva", "Dzirkstele", "Stars", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Alūksnes un Malienas Ziņas", "Auseklis". Pabijām īpašas uzmanības lokā, kad notiek reģionālās preses pārstāvju tikšanās, savstarpējā pieredzes apmaiņa, izglītošana, saruna par attīstības iespējām, tehnoloģiju izmantošanu un iespējām.
Ar redakcijas darba organizāciju mūs iepazīstināja laikraksta "Auseklis" galvenā redaktore Regīna Tamane. Viņa seminārā pabija arī ekspertes lomā, pakavējoties pie lielākajiem izaicinājumiem.
Semināru atklāja Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktore Ivonna Plaude. Viņa, līdz saknēm pārzinot darbu reģionālajā presē, pievērsās aktuālajiem mediju pratības jautājumiem, rokošajai žurnālistikai, kā arī reģionālo avīžu darbības "triecienviļņiem".
– Nezinu, kā jums, bet man ir priekšstats, ka reģionālajā presē žurnālisti ir pārlieku nostrādināti. Tas, ka turamies uz ūdens, ir uz projektu rēķina, – ievadā uzsvēra Ivonna Plaude, sakot, ka viņas uzdevums ir aizstāvēt "mūsējo kanti". Viņas vērtējumā "reģionālā prese ne tikai spēj konkurēt, bet rok ilgāk, dziļāk un vairāk nekā lielie preses izdevumi". Arī dažādu programmu atbalsts tiek sniegts gan sabiedriskajiem, gan reģionālajiem medijiem.
Tās bija sava veida žurnālistu mācības, jo varējām pārrunāt lietas, kas mums visiem ir svarīgas, lai būtu zinošāki, lai mūs – Ivonnas vārdiem – "nenoknābā pa vienam".
Prātā palika tēze, ka "mediju apdraudējuma vilnis ir hibrīdkarš cilvēku galvās, kuri vairs nelasa neko, kuru vienīgais informācijas avots ir facebook, twitter, labākajā gadījumā – televīzija. Reģionālajai presei trieciens bija arī masveida mazo avīžu cepiens, ko īsteno katrs mazākais novadiņš. Joprojām ir novadu mazie izdevumi, kur ievieto pat reklāmu, sludinājumus, ko pārdod iedzīvotājiem par naudu. Ukrainā, kur nesen pabija Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, ir pieņemts likums, ka pašvaldības, valsts iestādes, politiskās partijas un reliģiskās organizācijas medijus neizdod, tos nereģistrē kā preses izdevumus, līdz ar to reģionālajai presei konkurence netiek veidota. Kā trešais trieciena vilnis tika minēts "Latvijas Pasta" pāreja uz jauno sistēmu. Tika uzsvērts, ka, dzīvojot digitālajā laikmetā, dominē internets, bet cilvēki joprojām vēlas lasīt drukātos preses izdevumus.
– Esmu par to, ka ir jāpiedalās mediju apmācību projektos, un tam ir jēga, –
uzsvēra Ivonna Plaude.
Seminārā žurnālistu darbam noderīga bija ekspertes, žurnālistes un projekta "Pilna doma" vadītājas Evitas Puriņas prezentācija "Kā atrast melus un ar tiem cīnīties?". Viņa ar uzskatāmiem piemēriem ieteica vairāk "filtrēt" visu to, ko mums stāsta politiķi, pieslēgt loģiku un saskatīt pretrunas.
Par savu žurnālista darbu un pieredzi interesanti stāstīja eksperts un kolēģis, radio un LSM portāla žurnālists Edgars Kupčs, kas savulaik strādāja laikrakstā "Zemgales Ziņas", pabija arī šīs avīzes redaktora amatā. Kā atklāja Edgars, viņa tēmas ir pašvaldība, iepirkumi (Rīgas, Jūrmalas un Ogres domes ir mīļākās). Viņa atziņa, ka izbraukt pie īstiem, dzīviem cilvēkiem ir daudz lieliskāk, nekā atrasties telpās pie datora, ir tuva daudziem no mums. Piekrist varējām arī tam, ka reizēm ziņa atnāk pati un nav īpaši jāmeklē. Taču tam, kas rok, izdodas arī ko uzrakt.
17.04.2019.