Madonas novada domes kārtējā sēdē 28. martā lēmums par Mētrienas pamatskolas slēgšanu tika pieņemts ar balsu vairākumu – divpadsmit deputātiem balsojot „par", vienam (Valentīns Rakstiņš) – „pret", vienam (Andrejs Ceļapīters) – „atturoties". Jaunajā mācību gadā skolas zvans Mētrienas pamatskolā diemžēl vairs neskanēs, skolas likvidēšanas process tiks uzsākts 3. jūnijā un pabeigts līdz 31. jūlijam.
Gan domes sēdē, gan pirms tam komiteju sēdēs plašu skaidrojumu, situācijas detalizētu analīzi sniedza Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne uzsvēra skolēnu skaita būtisku samazinājumu Mētrienas pamatskolā beidzamajos gados (kopš novada izveides tas nekad nav pārsniedzis 50 un, sākot no 27, ir bijis šajās robežās); skolotāju nelielās slodzes (pusei tās ir mazākas par pusslodzi), nelielo atalgojumu un pedagogu vecuma struktūru; mācību procesa norisi tikai apvienotajās klasēs, kā arī minēja citus argumentus, tai skaitā lielas daļas skolas vecuma bērnu izvēli mācīties citās izglītības iestādēs novada teritorijā, tāpat nākamo izglītības posmu, proti, jauno izglītības saturu pēc 2020. gada, ko apvienotajās klasēs diez vai varēšot kvalitatīvi īstenot un apgūt; ieguldījumus un investīcijas materiāli tehniskajā bāzē. Izglītības nodaļas vadītāja aicināja skatīties nevis atpakaļ, bet nākotnē, izvērtēt pārmaiņu nepieciešamību, lai novada kontekstā veidotu stabilu izglītības sistēmu ar plašu piedāvājumu.
Grūts lēmums
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs domes sēdē atzina, ka šis esot viens no grūtākajiem lēmumiem, kurš kopš novada izveides ir jāpieņem.
– Šis ir komplicēts jautājums, kas dienaskārtībā ir jau kopš 2009. gada, kad tika izveidots Madonas novads un bija jāsaprot, kā rīkoties. Lai skola turpinātu darboties, atvērām bērnudārzu ar cerību nākotnē kāpināt skolēnu skaitu, tāpat siltinājām skolas ēku, remontējām sporta zāli, palīgtelpas. Centāmies izdarīt maksimālo, lai skola pastāvētu, taču bērnu skaits tomēr ir gājis mazumā. Piefinansējām arī skolotāju algas, bet situācija patlaban rāda, ka, iespējams, šis brīdis, kad jāpieņem lēmums, ir pienācis. Mani argumenti – skolēnu skaits ir būtiski samazinājies, mēs nerunājam vairs par 40, kā bija sākotnēji, bet tikai par 27 deviņās klasēs jeb par vidēji trim bērniem klasē, un tas ir ļoti maz. Arī apvienotās klases ar visu apvienošanu skaitliski ir ļoti mazas. Šogad Mētrienas skolā nav 8. klases. Šis varētu būt tas brīdis, kad pieņemt lēmumu ir vieglāk – devītie beidz, astoto nav, bet septītajiem, potenciālajiem astotajiem, būs iespēja divus gadus adaptēties jaunajā skolā, ja mēs nolemsim Mētrienas skolu slēgt, – akcentēja Agris Lungevičs.
Viņš uzmanību pievērsa arī izmaksām. Izglītojamie Mētrienas pamatskolā izmaksā par 25% vairāk nekā jebkurā citā skolā. Atšķirība esot ievērojama, Mētrienas pamatskola ir dārgākā skola Madonas novadā. Turklāt liela daļa Mētrienas bērnu vecāku ir jau izvēlējušies citas skolas, būtībā puse no pagasta bērniem pamatskolas vecumā nemācās Mētrienas skolā. Principā vecāku izvēle par labu citām izglītības iestādēm ir jau notikusi.
Uz to norādīja arī deputāte Antra Gotlaufa.
– Mētrienas cilvēki savu izvēli faktiski ir jau izdarījuši. Ja visi skolas vecuma bērni pagastā mācītos Mētrienas pamatskolā, neviens šeit domes sēdē nediskutētu par tās slēgšanu, par to vispār nebūtu runas. Daļa vecāku sev vien zināmu iemeslu dēļ savus bērnus Mētrienas skolā nelaiž, – uzsvēra Antra Gotlaufa, aicinot vēsi un mierīgi izsvērt visus argumentus, ņemot vērā, ka šobrīd vidēji klasē mācās trīs bērni, pie tam ir klase, kur nemācās neviens vai ir tikai viens skolēns, un neapdalīt savus bērnus.
Lai kā sāp, pēc deputātes domām, šis ir tas brīdis, kad lēmums ir jāpieņem.
Tam, ka vecāki savu izvēli izdarīja, sūtot bērnus uz citām skolām, piekrita arī deputāts Andris Dombrovskis.
– Es būšu vēl skarbāks un teikšu atklāti – mums rindā stāv vēl vismaz četras piecas skolas, par kuru reorganizāciju, apvienošanu vai slēgšanu mums, iespējams, būs jālemj. Galu galā mēs dzīvojam 21. gadsimtā, mums ir labi transportlīdzekļi, mums nav problēmu aizvest bērnus arī uz 20, 30 km attālumā esošu skolu. Es iestājos par to, ka mēs nevaram tērēt naudu, saglabājot mazās lauku skolas pat ar simtgadīgu vēsturi, lai cik sāpīgi tas būtu, – atzīmēja Andris Dombrovskis. Reorganizējot skolas, pēc deputāta domām, pašvaldība varēs nodrošināt puslīdz normālas algas visiem skolotājiem novadā.
Mētrienas pamatskolas nākotne, tiekoties ar skolotāju kolektīvu, bērnu vecākiem un citiem interesentiem, Mētrienā tika apspriesta 6. martā.
– Diskusijas ar sabiedrību Mētrienā pamatdoma, protams, caur emocijām bija: žēl, ka tā. Tik tiešām, žēl ir visiem, bet jāņem vērā, ka tās tomēr ir sekas, – domes sēdē sacīja Agris Lungevičs, uzsverot, ka tiks nodrošināta skolēnu vešana uz citām novada izglītības iestādēm. Savukārt vakaros, brīvdienās varēs izmantot pagasta infrastruktūru un darboties uz vietas pagastā.
Viņš iezīmēja arī skolas ēkas izmantošanu nākotnē, jo, ja skolas laukos tiek slēgtas, bieži vien tas ir arī stāsts par ēkas slēgšanu, bet, kā atzīmēja domes priekšsēdētājs, šis nav tas gadījums. Mētrienas pamatskolas ēka ir labā tehniskā stāvoklī, tur joprojām paliks pirmsskola, un tai varētu pat paplašināt telpas, jo šobrīd nedaudz pietrūkst. Tāpat ir sporta bloks, kuram varētu atgriezt daļu telpu, tāpat izmantot jauniešu centra aktivitātēm, kā arī aktuāla kļūs iecere par pagasta pārvaldes pārcelšanu uz skolas ēku. Arī medpunkts, aptieka, iespējams, vēl muzeja krātuve varētu darboties šajā ēkā, citiem vārdiem – skolas ēku varētu piepildīt dažādu pašvaldības funkciju veikšanai (un ne tikai), tādējādi ieekonomējot līdzekļus.
Skolas ēkas izmantošana perspektīvā tika apspriesta arī finanšu un attīstības komitejas sēdē. Mētrieniete Lilita Mālniece izteica neizpratni par to, ka, ja jau bijusi iecere pārcelt uz skolas ēku pagasta pārvaldi, kāpēc tagadējā tās atrašanās vietā nemitīgi notiek remonti un nupat uz tagadējo pagasta pārvaldes ēku pārcēlās Mētrienas pasta nodaļa, kuras sniegtie pakalpojumi daļai pagasta iedzīvotāju joprojām ir ļoti svarīgi. Vai Mētrienas pasta nodaļai atkal būs jārīko jurģi, ja pagasta pārvalde tiks pārcelta uz Mētrienas pamatskolas ēku, kā to uztvers „Latvijas Pasta" vadība, tas pagaidām ir atklāts jautājums.
Deputāts iebilst
Madonas novada domes deputāts Valentīns Rakstiņš, paužot savu viedokli, iebilda pret apgalvojumu par būtisku skolēnu skaita samazināšanos Mētrienas pamatskolā.
– Pirms gada skolēnu skaits tik tiešām bija lielāks, bet vēl gadu iepriekš – 28, tātad tikai par vienu izglītojamo vairāk nekā šajā mācību gadā. Skolēnu skaits ir samazinājies, bet ne jau tik būtiski. Turklāt šogad izglītojamo skaits samazinājies visā valstī pirmoreiz pēdējo septiņu gadu laikā. Es nemaz nerunāju par Madonas pilsētu, kur tas vienā gadā ir sarucis par kādu simtu, tāpēc runāt par būtisku skolēnu skaita samazinājumu Mētrienā, nepieminot situāciju Madonā, – tas neiet cauri. Arī pēc dzimstības rādītājiem es neredzu, ka Mētrienas pagastā situācija būtu kritiska, un skolēnu skaitu nākamajos gados būtu iespējams nodrošināt 30 līdz 40 robežās, – uzsvēra Valentīns Rakstiņš.
Runājot par ekonomisko pamatojumu, viņš atzina, ka diemžēl jāpiekrīt apmēram pirms pusgada Andreja Ceļapītera paustajam viedoklim, ka lielākā daļa pašvaldību vadītāju neizprotot pašvaldību budžeta veidošanas principus. Pēc V. Rakstiņa aprēķiniem, katrs skolas vecuma bērns Mētrienā pašvaldības budžetā dod ap 34 000 eiro, un tam klāt vēl jāpieliekot valsts mērķdotācija, kas esot ap 26 000 eiro, citiem vārdiem – pašvaldības budžetā vēl kaut kas paliek pāri.
Mētrienas skola ar 27 skolēniem, pēc deputāta domām, šobrīd ekonomiski nevienu nenoēd, bērni izdzīvo ar savu naudu, ko, ņemot vērā to skaitu, no valsts saņem novada budžets.
– Arī runājot par izglītības saturu, atļaujiet man kā skolotājam jums nepiekrist, ka izglītības kvalitāte, mācoties citur, būs augstāka. Skolotājs jau izšķir visu, viss atkarīgs no tā, vai viņš ir skolotājs vai tikai pedagogs. Ja ir skolotājs, tad viņš arī Mētrienā 4 bērniem apvienotajā klasē iemācīs zināšanas, bet, ja viņš ir tikai pedagogs, tad, protams, neatkarīgi no tā, kur bērni mācīsies, neiemācīs nekur. Vienīgais arguments, kam piekrītu, ir tas, ka skolotāji saņem niecīgu atalgojumu, bet tikai tad, ja viņi šī iemesla dēļ atteiktos strādāt, es nebūtu pret skolas slēgšanu, – atklāja Valentīns Rakstiņš.
Viņš uzsvēra, ka jāņem vērā, ka Mētrienas skola atrodas novada malā, tātad daļa bērnu, iespējams, izvēlēsies Atašienes vidusskolu vai dosies pie vecākiem uz ārzemēm.
– Principā mēs šos bērnus pazaudēsim. Jūs tos skaitļus neminat, bet Madonas novads divos gados ir pazaudējis 191 bērnu. Viens bērns novada budžetam dod 1800 eiro un vēl 1200 eiro pedagogiem. Tie ir pusmiljons eiro, ko mēs katru gadu nedabūjam budžetā. Es saprotu, cienījamie deputāti – balsotāji, ka jūs tas nesatrauc, jo to naudu, kas pašvaldībai pietrūkst, jūs caur finanšu izlīdzināšanas fondu paņemsiet no Rīgas. Bet vai mums uz to ir jāiziet? Katrā ziņā es nedzirdu nevienu argumentu, kāpēc šajā brīdī Mētrienas skola būtu jāklapē ciet. Valstī ir iecerēta jauna administratīvi teritoriālā reforma, sagaidīsim to un tad spriedīsim, bet kāpēc mums jau tagad jāskrien ratiem pa priekšu? Pirmoreiz es piekrītu Kārlim Šadurskim – savam draugam pēdiņās – par to, ka skolotājiem, prasot naudu, nav jāstāv pie Izglītības ministrijas, bet gan pie pašvaldībām, kuras finansējumu jau saņem no valsts. Kā, piemēram, Madonas novadā tie ir 6 miljoni, līdz ar to ir visas iespējas piemaksāt arī skolotājiem. Ja Mētrienas sabiedrība, iedzīvotāji ir pret skolas slēgšanu, mēs, to slēdzot šobrīd, izdarīsim lielu kļūdu, tāpēc es aicinu deputātus ļoti nopietni pārdomāt, – akcentēja Valentīns Rakstiņš.
Finanšu un attīstības komitejas sēdē pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne informēja arī par saņemto parakstu lapu no Mētrienas pagasta iedzīvotājiem.
– Visu cieņu! Bet, skatoties uz parakstu lapu, jāteic, ka kāds ir parakstījies divreiz. Gribētos nodalīt tiešās un netiešās iesaistītās puses. Kā tiešās puses, es uzskatu, ir pedagogi un izglītojamo vecāki. Vai seniori un studenti ir tā tiešā daļa, tas vēl ir jautājums. Gribētos teikt, ka nav. Šiem cilvēkiem ir nedaudz cits skatījums, tas vairāk ir izjūtu līmenī, bet, domājot par izglītības politiku un attīstību, tas varbūt nav tieši saistāms, – uzskata Solvita Seržāne.
Neatbalsta apvienotās klases
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atzina, ka skolas mērķis ir nodrošināt tādu izglītības kvalitāti, kā šodienas izglītības vadlīnijas prasa.
– Es neatbalstu tādu formātu, kurā ir apvienotas klases un vienlaikus – arī mazais skolēnu skaits, kas nedod iespēju nodrošināt prasmju apguvi atbilstoši šodienas izglītības prasībām, kuras ir jāiegūst pamatskolā. Mēs, ilgstoši uzturot šādas struktūrvienības skolu, radām vidi, kur skolēni principā nevar iegūt tādas prasmes kā, piemēram, sadarbības tipveidības prasmes, ko it sevišķi prasīs jaunais mācību saturs, kas tiks iekļauts izglītības sistēmā. Es aicinu saprast to, ka šodien nav tā, kā pirms 20 gadiem, kad mēs mācījāmies. Izglītības saturs un prasmes, kas jāapgūst, ir ļoti mainījušās. Strādājot ar dažādām vecuma grupām vienā klasē, kur dažāda vecuma skolēnu vidū ir ne tikai fizioloģiskās, bet arī psiholoģiskās atšķirības, tas ir grūti izdarāms. Apvienotās klases var būt īslaicīgs risinājums krīzes pārvarēšanas procesā, bet ne ilgtermiņā. Jā, es esmu par tādu izglītības piedāvājumu, kur izglītojamie var apgūt visas šodienas izglītības vadlīnijām atbilstošās prasmes un zināšanas, – akcentēja Zigfrīds Gora.
Savukārt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons izteica priekšlikumu to naudu, ko pašvaldība patlaban piedotē Mētrienas pamatskolas algām, atstāt Mētrienas pagasta pārvaldes budžetā pagasta attīstībai, lai cilvēkiem būtu vēlme dzīvot Mētrienā, radīt bērnus un sūtīt vietējā skolā, kuru pēc tam, ja būs pietiekams skolēnu skaits, varētu atvērt no jauna.
Jāpiedāvā mācību programma mazākajiem
Madonas novada domes deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja veikt aptauju iedzīvotāju vidū, kuriem tas ir aktuāli, par iespēju apgūt mācību programmas mazākajiem (1. līdz 4. klašu skolēniem) turpat uz vietas Mētrienā, līdzīgi kā saglabājot pirmsskolas grupas.
– Skolas ēka tāpat būs jāuztur, tajā būs jāpilnveido apkures sistēma, un, ņemot vērā, ka šajā ēkā paliek pirmsskola, virtuve, apkalpojošais personāls utt., es aicinu ieguldīt pašreizējo pašvaldības dotāciju skolotāju algām Mētrienā pašu mazāko skolēnu (1.-4. klase) apmācības nodrošināšanai uz vietas, ja mētrienieši, bērnu vecāki to akceptē, realizējot šo mācību programmu nevis vienā, bet divās vietās – Praulienā un Mētrienā, – domes sēdē uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Savukārt finanšu un attīstības komitejas sēdē viņš atcerējās, kā savulaik pieredzes apmaiņas braucienā Vācijā Vaijes pagastā apmeklējis bērnudārzus. Viņu pārsteidzis redzētais, ka, neraugoties uz to, ka Vaijes ciemats ir ļoti kompakts un viss ir viegli sasniedzams, bērnudārza grupiņas tikušas izvietotas jaunajos mikrorajonos pēc principa „Mazas kājiņas – īss ceļš…".
Atbalstu priekšlikumam mācību programmu apguvi 1.-4. klasēm mēģināt nodrošināt arī Mētrienā, bet jau zem Praulienas pamatskolas karoga, pauda Madonas novada domes deputāts Kaspars Udrass.
Nekas jau nebeidzas
Atbalstu sagatavotajam lēmuma projektam par Mētrienas pamatskolas slēgšanu, ņemot vērā pieredzi Sarkaņos, jau finanšu un attīstības komitejas sēdē izteica arī deputāte, izglītības un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja Valda Kļaviņa, uzsverot, ka nekas jau nebeidzas un tas varētu būt arī jaunā sākums.
– Varbūt tad, kad nebūs skolas, tie vecāki, kas bērnus sūta uz citām skolām, iespējams, piedalīsies citās aktivitātēs. Varbūt šis ir tāds pagrieziena punkts, kas būs kaut kā laba sākums, – Valda Kļaviņa ir noskaņota optimistiski.
05.04.2019.