Aizvadītais marts visā pasaulē tika atzīmēts kā sociālā darba mēnesis, kad īpaša uzmanība tika veltīta sociālajiem darbiniekiem. Mūsdienās ir ļoti grūti iedomāties pašvaldību darbu bez sociālā dienesta, sociālajiem darbiniekiem, viņu sniegtā atbalsta sarežģītās dzīves situācijās, kas nav izmērojams tikai saņemtajos pabalstos. Smagos dzīves brīžos bieži vien daudz svarīgāki ir sirsnīgi uzmundrinājuma vārdi, morālais atbalsts.
Arī Madonas novada pašvaldībā strādā daudz labu un atsaucīgu sociālo darbinieku. Sociālā darba mēneša izskaņā uz sarunu aicināju AIJU ZABLOCKU – sociālo darbinieci Ļaudonas pagastā. Viņas darbs tika augstu novērtēts pagājušajā gadā, kad Latvijas valsts simtgades priekšvakarā Aija saņēma Madonas novada pašvaldības apbalvojumu – Pateicību.
Aija Zablocka Ļaudonā ir ienācēja. Šeit viņa dzīvo kopš 1975. gada, bet par sociālo darbinieci pagastā strādā jau trīspadsmito gadu.
– Mans dzimtais pagasts ir Mētriena, un tas jau ir tepat blakus Ļaudonai. Mētrienā esmu dzimusi, uzaugusi, beigusi Mētrienas skolu. Pēc tam Malnavā izmācījos par grāmatvedi. Uz Ļaudonu pārcēlos, kad nodibināju ģimeni. Te ir dzimuši visi trīs bērni – divi dēli un meita, – sarunas sākumā atklāja Aija Zablocka. – Bērnudārzā sāku strādāt vēl vecajā ēkā „Pupuros", bet drīzumā durvis vaļā vēra jaunuzceltais Kirova saimniecības bērnudārzs. Tā visus gadus tur arī strādāju līdz brīdim, kad likvidējās saimniecība un tika slēgts arī bērnudārzs. Tā darbība tika atjaunota toreizējās Ļaudonas pagasta padomes priekšsēdētājas Dzintaras Birnes laikā, un arī es tur turpināju strādāt par saimniecības daļas pārzini.
Atceros, ka savulaik bērnudārzu apmeklēja 280 bērnu, tai skaitā arī no kaimiņu pagastiem. Uz vietu bērnudārzā bija pat jāgaida nelielā rindā. Turpretī tagad šajā ēkā vietas pietiek visiem – gan pagasta pirmsskolas izglītības iestādei „Brīnumdārzs", gan bibliotēkai, gan pansionātam, gan aptiekai, gan ģimenes ārstei.
– Kā kļuvāt par sociālo darbinieci Ļaudonas pagastā?
– Sanāca tā, ka atbrīvojās štata vienība. Sociālā darbiniece Anita Biķerniece aizgāja strādāt uz Kalsnavas pagastu, un man tika piedāvāts šis darbs. Mani uzrunāja toreizējā Ļaudonas pagasta padomes priekšsēdētāja Līga Calmāne. Tas nedaudz pārsteidza, bet nodomāju: vai nu tā būs, ka netikšu galā. Un es piekritu.
Sociālais darbs Latvijā ir salīdzinoši jauna profesija, pērn tika atzīmēta tās pastāvēšanas 25 gadu jubileja. Lai strādātu par sociālo darbinieku, tiek izvirzītas augstas prasības, ir nepieciešama arī augstākā izglītība. Esmu beigusi Psiholoģijas un menedžmenta augstskolu jeb Psiholoģijas augstskolu, iegūstot atbilstošu kvalifikāciju.
– Raksturojiet, lūdzu, sociālā darbinieka ikdienu!
– Tā ir ļoti dažāda. Tiesa, ir, kuri uzskata, ka sociālais darbinieks tāds sociālo pabalstu un humāno paku izsniedzējs vien ir. Bet tā nebūt nav. Klientu loks ir samērā plašs. Tās ir ģimenes ar bērniem, maznodrošinātie un trūcīgie iedzīvotāji, seniori, kuriem tagad atbilstīgi izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem varam sniegt lielāku palīdzību, apmaksājot medikamentu iegādi un citus ārstnieciskos izdevumus.
Katrā ziņā tas ir ļoti pozitīvi, jo daļai veselība ir pasliktinājusies diezgan būtiski, bet zāles ir tik dārgas, ka dažam to iegādei aiziet vai visa pensija un dzīvošanai nekas pāri nepaliek. Tāpat ir iespēja saņemt pabalstu kurināmā iegādei. Sociālā palīdzība tiek sniegta daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm.
Ir iespēja saņemt tehniskos līdzekļus, ir pieejami rehabilitācijas pakalpojumi. Pagastā darbojas diakonijas centrs. Palīdzību, jo īpaši bērniem, mums sniedz arī Māras Strautmanes vadītais A. Eglīša Latviešu nacionālais fonds. Reizi piecos gados dodamies pie pensionāriem dzīves jubilejās, sākot no 75 gadiem. Tāpat ģimenes tiek sveiktas kāzu jubilejās. Ziemassvētkos dodos pie vientuļajiem pensionāriem. Tādu mums pagastā ir 23.
Tiek sniegti sociālās aprūpes pakalpojumi arī mājās. Tos sešām ģimenēm nodrošina „Samariešu apvienība". Iedzīvotāji, kuri tos saņem, ir ļoti apmierināti, jo viņiem tiek piegādāti pārtikas produkti, sanesta malka, uzkoptas telpas. Labi arī tas, ka specializētajā busiņā ir pieejama duša, tātad var nomazgāties, veļasmašīna, tātad var arī veļu izmazgāt, tāpat ir pieejami friziera, podologa (profesionāla pēdu aprūpe), friziera pakalpojumi. Cik bieži samarieši ierodas, tas ir atkarīgs no noteiktā aprūpes līmeņa.
Katrā ziņā sniegto pakalpojumu klāsts ir ļoti daudzveidīgs. Arī situācijas ir atšķirīgas, katrreiz vajadzīga individuāla pieeja, laba komunikācija, spēja ieklausīties un sadzirdēt. Diemžēl ne vienmēr izdodas rast risinājumu konkrētai problēmai. Ne jau viss ir atkarīgs no sociālā darbinieka. Gadās arī tā, ka acu priekšā tiek aizcirstas durvis vai pat uzrīdīti suņi.
Liels pluss ir tas, ka apsekošanu mājās varam veikt kopā ar bāriņtiesu. No vienas puses – bāriņtiesa ir institūcija ar savu darba specifiku, bet – no otras – apsekot varam arī vienā komandā, it īpaši, ja jādodas pie ģimenēm ar bērniem. Divatā veikt apsekošanu tomēr ir drošāk, sarežģītās situācijās tas noteikti atmaksājas.
Šajos gados mums ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar bāriņtiesas locekli Ļaudonas pagastā Rutu Vizāni. Par Rutu varu teikt tikai atzinīgus vārdus. Arī Mārcienas pagastā, kur, apvienojot amatus, kādu laiku veicu sociālās darbinieces pienākumus, bieži vien mājas vizītēs, iepazīstot ģimenes Mārcienā, devāmies kopā ar Uldi Liniņu, bāriņtiesas locekli šajā pagastā, arī ļoti atsaucīgu darbinieku.
Ļoti liels atbalsts ir kolēģi sociālajā dienestā. Regulāri sazinos ar sociālajiem darbiniekiem citos pagastos. Ja kas neskaidrs, vienmēr varu pajautāt un konsultēties.
Lielu palīdzību sniedz pašvaldības sociālā dienesta vadība. Katru gadu sociālais dienests nodrošina apmācības un supervīzijas jeb konsultatīvu atbalstu jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību. Tas palīdz pilnveidot un attīstīt profesionālās prasmes.
Reizi mēnesī sociālajā dienestā notiek tikšanās, kad pārrunājam aktualitātes un darāmos darbus, dalāmies pieredzē.
– Vai šo gadu laikā ģimeņu ar bērniem skaits, kuras atrodas jūsu redzeslokā, ir samazinājies?
– Es pat teikšu tā, ka šādu ģimeņu skaits, lai cik tas skumji būtu, ir pat palielinājies. Drīzāk – samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbilst maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju statusam.
– Kā izpaužas palīdzības sniegšana ģimenēm ar bērniem?
– Katrā ziņā tie nav tikai sociālie pabalsti, kuru nemaz nav tik daudz. Vairāk tas ir kāds pakalpojuma veids vai sociālā palīdzība, ko var saņemt arī atbalsta vai krīzes centros. Tāpat var saņemt psihologa palīdzību, medicīnisko speciālistu konsultācijas.
Būtiskākais jau ir – lai vecāki saprastu un atzītu problēmas esamību, pieņemtu un paši iesaistītos tās risināšanā, būtu gatavi arī kaut ko mainīt savā dzīvē, bet, ja tā nenotiek, krīzes situācijā ir ļoti grūti kaut ko vērst par labu.
Diemžēl šai ziņā ir novērojama arī pārmantotība no paaudzes paaudzē. Bērni, kuri paši ir bijuši mūsu redzeslokā, arī kļūstot par vecākiem, nespēj saviem bērniem dot to, ko paši bērnībā nav saņēmuši.
Mums ir arī tādas ģimenes, kuras sociālajam darbiniekam būtu jāapmeklē vai ik dienu, jāmāca, kā saplānot darbus ikdienā, kā mazgāt traukus, veļu, kā gatavot ēdienu, tāpat sniegt citu palīdzību un konsultācijas.
– Vai jūs ieteiktu jauniešiem izvēlēties sociālā darbinieka profesiju?
– Kāpēc gan ne? Katram darbam ir sava specifika, sava garoziņa, bet, to strādājot, ir iespēja palīdzēt daudziem cilvēkiem. Šis darbs jau ir kā misija. Turklāt sociālo darbinieku Latvijā trūkst.
– Sociālā darba specifika ir tāda, ka atslēgties no domām par darbu droši vien nav viegli, ir jābūt gatavam jebkurā brīdī sniegt palīdzību. Vai jums tas izdodas?
– Dzīvesprieku rodu savā ģimenē, savos bērnos un mazbērnos. Priecē, ka visiem bērniem ir otras puses, visi dzīvo un strādā Latvijā. Savu reizi patīk apceļot Latviju, izbraukumos galvenokārt dodoties uz Vidzemi un Latgali, kur ir tik daudz skaistu vietu, gan pēc savas iniciatīvas, gan bērnu rosināta. Bet pagājušajā gadā man bērni, tuvi cilvēki dzīves jubilejā sarūpēja ļoti skaistu dāvanu – uzdāvināja ceļojumu uz Krētu. Tas patiešām bija jauks un neaizmirstams ceļojums, kaut gan nekur jau nav tik labi kā mājās.
Vēl man patīk parisināt krustvārdu mīklas, doties uz mežu ogot un sēņot, un tad arī vislabāk relaksējos. Ļaudona ir bagāta ar ogu un sēņu vietām.
05.04.2019.