Vēstis par Madonas novada pagastu grāmatu izdošanu vairs nav retums – ik pa brīdim klāt piepulcējas kāds jauns izdevums, padarot garāku sarakstu ar to pagastu vārdiem, kuru iedzīvotāji var priecāties par grāmatu, kas veltīta dzimtajai pusei.
Arī liezēriešiem jau pirms vairākiem mēnešiem radīta iespēja lepoties, pārlapojot izdevumu, kas tapis Latvijas simtgades ietvaros, – vēsturiski izzinošu grāmatu, kurā apkopoti fakti par Liezēres pagasta vēsturi, dabu un folkloru.
Kā uzsvērts grāmatas priekšlapā: „Šis apkopojums – vēstures liecības un kultūras mantojums – ir dāvana Liezērei, dāvana ikvienam pagasta iedzīvotājam. Lai šajā grāmatā daudz interesanta atrod jebkurš, kura dzīves ceļš kaut mirkli vedis pa Liezēres pagasta gleznainajiem pakalniem un ielejām."
Grāmatas veidošanā pavisam piedalījās 15 cilvēki: Viktors Abramovs, Dace Ādamsone, Brigita Balode, Mārīte Fiļova, Ilze Gaujēna, Dace Madalāne, Gatis Ozoliņš, Jolanta Pabērza, Lelde Pieta, Bruno Podiņš, Laura Smudze, Astra Vagele, Artūrs Vāvere, Dace Zvirgzdiņa un Sarmīte Pabērza. Grāmatas radītāju mērķis ir ļaut pagasta iedzīvotājiem paskatīties uz savu dzimto pusi ar pavisam citām acīm un atklāt Liezēri no jauna.
– Ideja par grāmatas tapšanu man radās jau no pirmsākumiem, kad pildīju pagasta pārvaldes vadītāja pienākumus. Vienmēr visos pasākumos un konkursos, kuros bija paredzētas balvas, dāvinājām cilvēkiem dāvanas, kas saistītas ar Latviju un informāciju par mūsu valsti, bet gribējās sava pagasta cilvēkiem sagādāt īpašu dāvanu, lai liezēriešiem būtu kas savs. Sāku meklēt informāciju un atklāju, ka līdz šim par Liezēres pusi sarakstīta tikai viena grāmata, un tā pati bija par kolhozu „Vienība". Tā kā mūsu pusei ir bagāta vēsture un informācijas tik daudz, ar to noteikti bija kas jādara, – par grāmatas veidošanas idejas dzimšanu stāsta bijušais Liezēres pagasta pārvaldes vadītājs Viktors Abramovs.
Domas pa galvu lidinājušās nepārtraukti, bet nebijis ne jausmas, ar ko jāsāk, kas jādara, lai grāmata taptu.
– Padalījos savās idejās ar Sarmīti Pabērzu, un jau pēc mūsu tikšanās tajā pašā dienā viņa man piezvanīja – esot atradusi cilvēku, kas būs ideāli piemērots grāmatas kūrētāja lomai. Uzrunātā bijusi Dace Ādamsone, kas labprāt piekritusi iesaistīties Liezēres puses grāmatas veidošanas procesā un uzņēmusies vadīt komandas darbu. Pamazām savācās grāmatas veidotāju komanda – tie visi ir cilvēki, kuriem ir saistība ar Liezēri. Mums visiem bija kopīgs mērķis un kopīgas idejas, lai šo mērķi sasniegtu. Komandas biedri organiski cits citu papildināja, savstarpēji palīdzēja, – atceras Viktors.
Grāmatas veidošana iesākās 2016. gadā, un tās ceļš no idejas līdz rezultātam prasīja apmēram trīs gadus.
– Trīs gadi mums šķita pietiekami ilgs laiks, lai īstenotu ieceres un nesteidzīgi realizētu mērķi. Es uzskatīju, ka trīs gadu posmā šo uzdevumu var paveikt ātri. Tā kā pats no grāmatu rakstīšanas esmu diezgan tālu un tā man ir sveša padarīšana, biju atbildīgs par finansēm, kas vajadzīgas, lai grāmata taptu. Tā teikt, vispirms pametu ideju un tad ķēros pie finanšu lietām, – smejas Viktors.
Viņš bijis atbildīgs arī par transportu un tehnisko nodrošinājumu, kad komanda devās ekspedīcijās pa Liezēres pagasta teritoriju.
Ikviens cilvēks, kas piedalījās grāmatas veidošanā, ir devis lielu ieguldījumu no sevis. Jautāts par savu lielāko ieguvumu, kas saņemts no šī projekta, Viktors atbild: – Esmu nodzīvojis Liezēres pusē 45 gadus, bet tik maz ko līdz šim te biju redzējis un zināju. Dodoties ekspedīcijās, atklāju tik daudz skaistu vietu, ko visa mūža garumā nebiju redzējis. Ikdienas darbu steigā un skriešanā nepietiek laika, lai apstātos un ieraudzītu to, kas tepat blakus vien ir. Liezēres pagastā ir, ko redzēt! Neskarta, skaista daba, vēsturiskas vietas. Protams, manī ir liels lepnums un gandarījums, labi paveikta darba apziņa. Kad iznāca grāmata, atviegloti nopūtos. Es zinu, ka tā ir vērtība, kuru neviens mums nevarēs atņemt. Ceru, ka tuvākajā laikā mūsu komanda atkal sanāks kopā, lai sāktu darbu pie nākamās grāmatas izveides. Materiāla ir ļoti daudz. Cerams, pietiks finanšu, lai realizētu tās izveidi. Komandai vēlu saņemties un turpināt, nezaudēt darba sparu un idejas. Lai mums visiem izdodas un veicas tālāk!
– Kad tikām skaidrībā, ko īsti vēlamies grāmatā iekļaut, par ko tā vēstīs, komandas dalībnieku pienākumi tika sadalīti, ilgi nedomājot. Grāmatas koncepcija tika izvēlēta, balstoties uz vēsturi un laika hronoloģiju, tātad no visvecākā posma, – par grāmatas tapšanas ceļu stāsta Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja darbiniece Ilze Gaujēna. – Par to, kurš ko rakstīs, vienojāmies atkarībā pēc katra individuālajām interesēm, spējām, prasmēm un iestrādnēm, lai grāmata būtu pēc iespējas kvalitatīvāka.
Ilze uzsver, ka šoreiz komanda nevēlējās, lai grāmata sastāv tikai no stāstiņiem, kas paši par sevi neesot nekas slikts, tāpēc uzreiz tapa skaidrs, ka šis būs veids, kā iepazīstināt liezēriešus ar sava pagasta nozīmīgākajiem un svarīgākajiem pirmsākumiem.
Taujāta par to, cik ilgu laiku aizņēma grāmatas izveide līdz tās pašreizējam izskatam, Ilze atbild: – Kā kuram. Piemēram, Jolantai Pabērzai grāmatas veidošanai vajadzīgās iestrādnes bija saglabājušās jau no studiju laikiem. Uzzinājām, ka viņa lielu daļu sava kursa darba rakstīja par vietvārdiem un izrunām. Tieši tādēļ lūdzām viņai uzņemties uzrakstīt nodaļu par valodas īpatnībām Liezērē. Arī Laura Smudze jau iepriekš darbojusies ģeogrāfijas lauciņā, un vietvārdi viņai nav sveši, tāpēc viņa labprāt aprakstīja Liezēres dabu faktos un teikas. Savukārt Gatis Ozoliņš pie mums nonāca savā ziņā nejauši. Bijām nolēmuši, ka grāmatā rakstīsim arī par folkloru. Sākotnēji gribējām pieaicināt citu folkloras krājumu pārstāvi, bet saņēmām atteikumu, jo šis cilvēks bija ļoti aizņemts un nevarēja iesaistīties. Mums tika ieteikts cits pētnieks, kuram arī ir saistība ar mūsu pusi, un šis pētnieks ir Gatis.
Ilze piebilst, ka komanda izbraukusi teju vai visu pagastu. Protams, atsevišķas teritorijas vietas apskatīt nebija iespējams, jo Liezēres pagasts ir ļoti plašs. Daudzus noteikti interesē jautājums, kāpēc grāmatā stāstīts tieši par dabu, vēsturi, valodu un folkloru. Kā saka Ilze, tas bijis ļoti pārdomāts un apzināts solis: – Daba vispār ir pats pirmais uz pasaules vēl pirms cilvēkiem. Vēsture, valoda, arī folklora ir tikpat cieši saistītas ar cilvēku, viņa dzīvi un tās veidošanās gaitu. Vispirms mēs vēlējāmies aprakstīt teritoriju un pēc tam cilvēkus, kuri šeit dzīvo.
Pavisam droši var apgalvot, ka šī nebūs vienīgā grāmata par Liezēres pagastu. Pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vāvere jau pieteicis tās veidotājiem, ka drīz atkal jāsanāk kopā, lai apmainītos ar idejām par nākamo grāmatu. Ilze ļoti priecājas, ka viņai bijusi iespēja strādāt vienā komandā ar cilvēkiem, kuri savu darbu prot paveikt tik labi un patiešām darbojas no sirds. Viņa neviltoti atzīst, ka šis bijis fantastisks piedzīvojums, interesanti, radoši, lietderīgi un iespaidiem bagāti pavadīts laiks. Ilze ļoti cer, ka grāmata lasītājiem šķitīs saistoša un interesanta, ka tā spēs saglabāt un parādīt ikviena pagasta un cilvēka būtiskākās vērtības.
13.03.2019.