Lai tiktos ar Madonas novada kultūras darba organizatoriem – kultūras namu, novada bibliotēkas un muzeja, kultūrizglītības iestāžu vadītājiem un nozares speciālistiem, kultūras ministre Dace Melbārde 7. martā devās reģionālajā vizītē uz Madonas novadu.
Vispirms notika tikšanās Madonas novada pašvaldībā. Aktuālos kultūrpolitikas un pašvaldības kultūras infrastruktūras jautājumus ministre pārrunāja ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, priekšsēdētāja vietnieku izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīdu Goru un pašvaldības kultūras nodaļas darbiniekiem.
Dienas vidū pilsētas kultūras namā noritēja tikšanās ar Madonas novada kultūras darba organizatoriem un vadītājiem. Tika pārrunāti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar jauno kultūras politikas plānošanas dokumentu – Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, tāpat jautājumi saistībā ar kultūras centru likumu.
Vizītes ietvaros ministre apmeklēja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu un Jāņa Simsona Madonas mākslas skolu, tikās ar abu skolu vadību un ieskatījās skolēnu apmācības darbā.
Tiekoties ar kultūras dzīves veidotājiem kultūras nama zālē, ministre Dace Melbārde neslēpa, ka Madonā beidzamo reizi oficiālā statusā viesojusies folkloras festivāla „Baltica" ietvaros. Neraugoties uz laika distanci, par kultūras dzīvi Madonas novadā viņa bija informēta, un mūsu novads šai ziņā atstāj labu iespaidu. Viena no Madonas novada vizītkartēm, protams, ir Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kur Madonas novads ir kupli pārstāvēts. Kultūras procesos vērojama augsta iedzīvotāju līdzdalība, Madonā ir spēcīga mūzikas un mākslas skola, lieliska novada bibliotēka, kas strādā ļoti mūsdienīgi, ir muzejs un muzeja izstāžu zāles. Vēl daudz vispārēju faktu un statistikas ministre minēja saistībā ar novada kultūras dzīvi, arī to, ka Madonas novads trīs gadu laikā no Valsts Kultūrkapitāla fonda izcēlis vai piesaistījis teju 100 tūkstošus eiro.
– Tas ir labs rādītājs, un tikko pašvaldībā klausījos nākotnes projektus, kas ir ļoti iedvesmojoši. Gan redzējums, kā pārveidot pilsētas estrādi, lai tā būtu daudzfunkcionāla, gan galotne manās acīs bija Austra Mailīša prezentācija par Haralda Medņa māju, kas konceptuālā ziņā sasaucas ar Sudraba birzs projektu Mežaparka estrādē, – novērtēja Dace Melbārde. – Diriģenta Haralda Medņa „Dzintaru" atjaunošana ir tik spēcīga iecere, ka nākotnē tā varētu kļūt par vienu no Latvijas Skolas somas brīnišķīgiem piedāvājumiem. Latvijas Skolas soma ir Latvijas valsts simtgades centrālais projekts, kam atvēlēta viena trešdaļa no Latvijas simtgades kopējā finansējuma, lai nodrošinātu, ka vairāk nekā 240 tūkstoši bērnu, kas mācās vispārizglītojošo skolu 1.-12. klasēs, varētu iepazīt Latviju, un taptu jēgpilni projekti, kas domāti dažāda vecuma grupām. Jūsu pašvaldībai ieteicu domāt par Medņa māju kā vietu, ko iekļaut Latvijas Skolas somas piedāvājumā, lai to varētu apmeklēt dažāda vecuma skolēni. Tuvākajā laikā sāksim sadarbību ar Norvēģijas valdību, kas Latvijas Skolas somas projektu un modernu pakalpojumu izveidē piedalās ar vairāk nekā miljonu. Aicinu sniegt šo ideju kā projekta pieteikumu tieši Latvijas Skolas somas programmai un atrast partneri Norvēģijā, ar kuru kopīgi pie tā strādāt. Dziesmu svētku skola Madonas pievārtē var kļūt par magnētu, kas piesaista cilvēkus.
Kultūras ministre piebilda, ka vēlas ar kultūras darbiniekiem tuvā nākotnē sastrādāties izglītojoši metodiskajā darbā. To viņa redz sazobē ar reģionālo reformu: – Ideālā vīzijā pēc reģionālās reformas katrā lielajā novadā vajadzētu būt metodiskajam centam, kas intensīvāk strādā ar pašvaldībā nodarbinātajiem kultūras centru darbiniekiem. To vajadzētu iestrādāt arī nākamajā kultūras centru likumā, kam nav jābūt formālam, uzliekot jaunu administratīvo slogu. Likumam jādefinē, kas ir kultūras centrs, kādas funkcijas tam jāveic, kāds pakalpojumu grozs jāsniedz iedzīvotājiem, bet likumā jābūt vēstījumam, ka, lai vadītu kultūras centru, ir jābūt speciālistam ar noteiktu izglītību un profesionālām prasībām. Savukārt valstij un pašvaldībai jārūpējas, lai šie cilvēki ik pa laikam var atjaunot savu profesionālo kvalifikāciju.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora turpinājumā iepazīstināja ar investīcijām kultūras nozarē, minot vairākus Madonas novadā realizētos projektus: Ļaudonas pagasta kultūras nama atjaunošana, tautastērpu iegāde, J. Alunāna parka atjaunošana Kalsnavas pagastā, Dzelzavas pagasta kultūras nama renovācija, Amatu skolas pilnveide Sarkaņu pagastā, kinoteātra „Vidzeme" jumta nomaiņa.
Vizuālu prezentāciju par kultūras dzīves aktivitātēm Madonas novadā sniedza novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Daiga Iraida.
Plašāk par kinoteātra „Vidzeme" darbu vēstīja Aigars Noviks, neslēpjot, ka Madonas kinoteātris īpaši apmeklēts bija cikla „Latvijas filmas Latvijas simtgadei" kinoseansu laikā.
Cildinošo atmosfēru nomainīja Madonas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītājas Līgas Irbes jautājums par kultūras darbinieku atalgojumu: – Kādi ir plāni, lai to celtu, lai piesaistītu citus atbalsta mehānismus, un kādas ir idejas, lai kultūras jomā noturētu jaunos speciālistus?
Dace Melbārde atbildēja, ka kultūra nekad valsts budžeta veidošanas procesā nav nosaukta par finansēšanas prioritāti, līdz ar to sistēmiskos jautājumus risināt ir grūtāk. Var rosināt pašvaldību darīt visu, lai kultūras jomā nodarbinātajiem atalgojums būtu tāds, kāds tas ir sabiedriskajā sektorā strādājošajiem valsts vidējā līmenī.
Uz vaicājumu, kā izdzīvot, ja muzeja darbinieka mēnešalga ir 419 eiro (uz rokas), kultūras ministre atbildēja ar pretjautājumu – ko runātāja iesaka.
– Iesaku streikot un pēc būtības aizstāvēt kultūras darbinieku intereses, – atbildēja Līga Irbe. – Algot lobijus, lai cīnītos par savas nozares pastāvēšanu valdības mērogā. No rīta, ieslēdzot radio, dzirdu, ka dara ārsti, ugunsdzēsēji, policisti, bet maz dzirdu par aktivitātēm un akcijām kultūras darbinieku aizstāvībai. Uz Madonu atnācu no Rīgas ar vēlmi strādāt, bet cik ilgi to izturēšu? Sava atvaļinājuma laikā nācās braukt uz Vāciju, apkopt Vācijas pensionārus, lai vēl vismaz pusgadu varētu Madonā nostrādāt kultūras jomā. Ir izmisums: es gribu te palikt, gribu strādāt Latvijas reģionā, bet ar 419 eiro lielu atalgojumu (un mums ir kolēģi, kas saņem vēl mazāk) – kā gan iespējams izdzīvot?
– Pašvaldībā neatradām tik daudz naudas, lai nodrošinātu to, kas nepieciešams, taču spējām atrast un vienoties, ka 3% algu pielikums visā sistēmā šogad ir, – no savas puses informēja Zigfrīds Gora. – Tas ir maz, problēmu neatrisina, bet ar šādu tendenci katru gadu vēlamies strādāt. Vēl ir piedāvājums, ka iestādes optimizē kaut ko savā sistēmā un algu fondu sadala darbiniekiem.
Tikšanās noslēgumā ministre dalījās ar vēlmi noorganizēt vasaras nometni visiem Latvijas kultūras nozares speciālistiem. Tas būtu kas līdzīgs 3 × 3 nometnēm, kādas notiek jau daudzus gadus, uzmanību pievēršot savstarpējo attiecību stiprināšanai, sadarbībai un personības radošajai izaugsmei. Klātesošie priekšlikumu atbalstīja, novēlot pirmo šādu nometni noorganizēt Madonas novadā.
12.03.2019.