Verot skolas durvis, dzirdama bērnu čalošana. Kā atskan skolas zvans, čalošana norimst, un paveras skolotāju istabas durvis. Kā no bišu stropa skolotājas steidzas uz stundām, lai mācītu bērnus. Ikvienam absolventam, ienākot Barkavas skolā, ataust dažādas atmiņas par viņa bērnību un piedzīvojumiem skolā. 150 gadu garumā Barkavas skola ir pieredzējusi dažādas pārmaiņas.
Kad 2009. gadā skola svinēja 140 gadu jubileju, tika izdota grāmata par Barkavas skolu. Viss sīki aprakstīts par skolas vēsturi, absolventiem un skolotājiem. Grāmatas veidošanā liels paldies jāsaka skolotājai Janīnai Liepiņai un Barkavas vēstures apzinātājai Silvijai Zepai, no kuras gadu gaitā vāktajiem materiāliem tapa pati grāmata. Šķirstot biezās mapes, kas joprojām atrodas skolas telpās, kurās saglabātas pat sīkas lapiņas vai avīžu izgriezumi, gribas no sirds pateikties Silvijai Zepai par viņas ieguldīto darbu katra vēstures pavediena saglabāšanā. Pateicoties viņai, mēs varam atskatīties uz Barkavas skolas vēsturi.
Vēstures lappuses pāršķirot
1869. gadu var uzskatīt par Barkavas skolas starta līniju, jo tad Vitebskas guberņas Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā tika atvērta pirmā skola – Barkavas tautskola. Lai gan tad skolā strādāja tikai viens skolotājs, disciplīna jau bija milzīga. Mācības notika krievu valodā. Arī savā starpā skolēniem bija aizliegts sarunāties latviski. Ticības mācību toreizējais katoļu priesteris Jozefs Vellovičs arī mācīja krievu valodā, lai gan mājās bērni to darīja latgaliski. Bērniem gāja grūti. Pats priesteris bija izteicies, ka „vieglāk zirgu iemācīt, nekā latvieti". 1918. gada februārī Barkavā ienāca vācieši, un viņu laikā bija raksturīga stingrība, kārtība un arī bardzība. Tajā pašā laikā skola tika pārcelta uz biedrības nama telpām. Tajā laikā skolas pārzinis bija Otto Kalniņš.
1919. gada decembrī Izglītības ministrija pieņēma lēmumu, ka Latgales skolās mācības jāpasniedz latgaliešu valodā un Ziemassvētku brīvlaiks būs no 22. decembra līdz 2. janvārim. 1927. gada jūnijā iesvētīja Barkavas sešklasīgās pamatskolas jauno namu. Gadu vēlāk Barkavas pagasta iedzīvotāji smagi cieta no plūdiem, ko izraisīja Lubāna ezers, tāpēc skolu neapmeklēja 167 skolēni. Trīsdesmitajos gados mācību gads skolā sākās ar valsts himnu. Skolotāji bērniem ik rītu atgādināja, ka viņi dzīvo neatkarīgā Latvijā un aug tēvzemei. Jau no trīsdesmitajiem gadiem skolai ir tradīcija mācību gada beigās visiem skolēniem un skolotājiem kopā nofotografēties. 18. novembris skolēniem bija kā savas skolas, mājas un tautas svētki. Tika rīkoti koncerti, degtas sveces, un plīvoja karogi.
1940. gadā Barkavas sešklasīgā pamatskola pārtapa par Barkavas pagasta nepilno vidusskolu. Mācības tika piemērotas padomju sistēmai. Skolā aizliedza ticības mācību, pie sienas bija J. V. Staļina bilde. Skolotāji runāja svešādi, apgāžot iepriekšējos gados teikto. Vecāki un bērni bija drūmi. Radās baiļu un nedrošības izjūta. 1941. gadā mācību gads sākās ar Ā. Hitlera bildi pie sienas un dziesmu „Deutschland, Deutschland ¸beralles, ¸beralles in der Welt". Ebreju bērnu skolas solos vairs nemanīja. Nākamajā gadā skolā plosījās kašķa epidēmija. Draudzes prāvests Miķelis Dukaļskis izārstēja slimos ar smirdīgu ziedi no cūku taukiem un bērzu tāss darvas. Runāt par slimajiem nedrīkstēja, citādi viņiem draudēja nepatikšanas.
Kad 1944. gadā Barkavai pāri gāja fronte, skolas ēka bija nopostīta un mācības pārcēla uz Lauksaimniecības skolas ēku Mālniekos. Skola darbojās līdz 1950. gada pavasarim, kad tā nezināmu apstākļu dēļ nodega. Tad skolu pārcēla uz bijušo pagastmāju Barkavas centrā. Septiņdesmitajos gados visiem skolēniem obligātas bija skolas formas. Dominēja stingra disciplīna un runāt drīkstēja tikai pēc skolotāja uzaicinājuma.
Durvis ver jaunā skola
Pienāca 1983. gads, kad vecā skolas ēka tika atzīta par mazu un bīstamu skolas vajadzībām. Sākās celtniecības darbi jaunajai ēkai, kura paredzēta 480 skolēniem. Iespaidīga likās arī jaunā sporta zāle blakus skolai. Celtniecības darbiem sekoja arī jaunais skolas direktors Arkādijs Pušmucāns. 1984. gada septembrī jaunuzceltā ēka vēra durvis, lai gan visi celtniecības darbi vēl nebija pabeigti. Skolā atsākās sistemātisks novadpētniecības darbs, un tika iekārtota novadpētniecības istaba. 1989. gadā Barkavas pamatskolā atzīmēja 120. jubileju, un toreizējais prāvests Alberts Cimanovskis iesvētīja Latvijas valsts karogu. 1996. gadā skolā ienāca datortehnika, un tika izveidota arī datorklase. 1999. gadā darbu uzsāka pašreizējais skolas direktors Normunds Dzelme. 2007. gadā skola tika apgādāta arī ar interaktīvajām tāfelēm. 2009. gada vasarā skolas ēkai veica renovācijas darbus. Tika nomainīts jumts, ārsienas, logi un nokrāsota ārējā fasāde. 2012. gadā uz Barkavas pamatskolas telpām pārcēla Barkavas pirmsskolas izglītības iestādi un neilgi pēc tam – arī Barkavas ambulanci un aptieku. 2017. gadā atklāja renovēto Barkavas pamatskolas sporta zāli, kas nu ir viena no modernākajām Madonas novadā. Tā paša gada novembrī pie skolas atklāja un iesvētīja plāksni trim Barkavas absolventiem, kuri Barkavas vārdu nesuši arī pāri Latvijas robežām, – priesteris Henriks Trūps, astronoms Jānis Ikaunieks un arheologs Ēvalds Mugurēvičs.
Šajā mācību gadā Barkavas pamatskolā mācās 89 skolēni un strādā 17 pedagogi. Barkavas pamatskolā joprojām māca kristīgo mācību, skolā ir peldēšanas nodarbības, un ir arī Jaunsardze. Skolēniem ir labi sasniegumi sportā, īpaši volejbolā, kā arī starpnovadu un reģionālajās olimpiādēs. Īpaši labi ir veicies latviešu valodā, vizuālajā mākslā un vēsturē. Barkavas pamatskolai ir arī augsti sasniegumi dambretes sacensībās.
Barkavieši var būt lepni par tik stipru skolu, talantīgiem skolēniem un neatlaidīgiem pedagogiem. Visu šo 150 gadu laikā Barkavas skola ir reprezentējusi sevi no vislabākās puses. Laika gaitā ir mainījušies cilvēki, ēkas, iespējams, arī izjūtas, taču stingros pamatus un ielikto darbu un pūles no vietas neizkustināt. Nu ar tādu pašu sparu ir jāturpina strādāt, lai arī mūsu bērni un mazbērni nākotnē varētu sākt savu zināšanu ceļojumu Barkavā.
12.03.2019.