Kopienas centrā „Baltā ūdensroze" ar Madonas novada pašvaldības atbalstu šogad tiks īstenots viens no galvenajiem mērķiem – izveidots „Mātes un jaundzimušā bērna atbalsta centrs", lai māmiņām krīzes situācijās būtu patvērums. Tuvākajā laikā tiks uzsākti remontdarbi, lai labiekārtotu telpas un radītu mājīgu atmosfēru.
Bet, kamēr šie darbi vēl nav uzsākti, kopienas centrā norit diskusijas par iespēju uzsākt konsultāciju sniegšanu sievietēm, kuras ir zaudējušas bērniņu aborta, spontāna aborta vai pāragras bērna nāves gadījumā. Pēc bērna zaudējuma tiks piedāvāta desmit soļu atveseļošanās programma „Ceļojums".
– Viens no kopienas centra pakalpojumiem ir konsultatīvā palīdzība. Pirms vairākiem gadiem Krīzes grūtniecības centra organizētajās apmācībās tika sagatavoti brīvprātīgie konsultanti, kuri palīdzētu sievietēm pirmsaborta situācijās, pēc aborta vai bērna zaudēšanas gadījumā, – stāsta kopienas centra „Baltā ūdensroze" vadītāja Rudīte Kumsāre. – Lai aktualizētu jautājumu par konsultācijām, šonedēļ – otrdien un trešdien – tika organizēta brīvprātīgo konsultantu tikšanās. Uz to tika aicināta arī Krīzes grūtniecības centra vadītāja Judīte Briede-Jureviča. Konsultāciju pakalpojuma ietvaros ir paredzēti divi konsultāciju virzieni, pēc vajadzības – pirmais ir pirmsaborta konsultācijas, savukārt otrais – kad aborts ir veikts vai bērns ir miris citu iemeslu dēļ.
Vēl pirms konsultāciju uzsākšanas ir nepieciešams veikt vairākas darbības. Kā uzsvēra Judīte Briede-Jureviča, vispirms ir jānoskaidro statistika.
– Lai saprastu nepieciešamā pakalpojuma apjomu, vispirms ir jānoskaidro statistika Madonas novadā. Ir jāzina, cik novadā ir veikts abortu, cik bijis spontāno abortu, pāragras bērna nāves gadījumu. Ir zināms, ka medicīnas iestādes sniedz šādu informāciju Veselības pārvaldei, bet ir svarīgi noskaidrot, kas to pārvalda attiecīgajā reģionā. Tikpat svarīgi ir noskaidrot statistiku par nepilngadīgo personu grūtniecību un veikto abortu skaitu. Šie skaitļi parāda mērķauditoriju, – skaidro Judīte Briede-Jureviča.
– Nezinot statistiku, ir pāragri spriest par tendencēm, vai abortu skaits ir samazinājies vai palielinājies attiecībā pret dzimušo bērnu skaitu. Diemžēl pieejamā abortu statistika ne vienmēr būs precīza, jo ne visas pārtrauktās grūtniecības tiek fiksētas. Runājot par abortu, nedrīkst aizmirst, ka Latvijas likumdošana paredz, ka to nedrīkst veikt ātrāk par 72 stundām pēc norīkojuma saņemšanas. Tas liecina par to, ka nedzimušais bērns ir ļoti svarīgs un lēmums par nedzimušā bērna nonāvēšanu vai viņa dzīvības saglabāšanu ir ļoti atbildīgs. Šo trīs diennakšu pārdomu laiku var izmantot, lai apmeklētu Krīzes grūtniecības centra piedāvātās konsultācijas, kas palīdzēs pieņemt pēc iespējas nesāpīgāku lēmumu.
Lai varētu organizēt konsultācijas, ļoti svarīga ir arī sabiedrības informēšana.
– Liela nozīme ir informācijas pieejamībai par šādām iespējām. Viena no tām noteikti ir vides reklāma. Pirmkārt, ir jāapzina vietas, kur izvietot informāciju. Viena no tām noteikti būtu sieviešu konsultāciju kabinets. Bukletiem un informatīvajiem plakātiem jābūt arī tiesā, jo diemžēl aborti un zaudēti bērniņi bieži ir pamats ģimenes šķiršanai, – norāda Nelda Janoviča. – Liela nozīme ir informācijas pieejamībai. Ir jāveic informatīvā kampaņa, iedzīvotāji ir jāsagatavo. Jāsaprot, kā jānodod informācija sabiedrībai. Kampaņai jābūt pietiekami ilgstošai, un tai noteikti jābūt vērstai uz dzīvību un ģimeni kā vērtībām. Noteikti ir jāuzsver, ka mēs darbojamies par – PAR DZĪVĪBU.
Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā ir noteikts, ka ārstam ir jādara viss, lai saglabātu nedzimuša bērna dzīvību. Ja sieviete tomēr nepārdomā pēc sarunas ar ārstu, ir jāpiedāvā konsultācijas, jo prakse liecina, ka lēmumi par bērna nonāvēšanu ir ļoti sasteigti. Lielākā daļa sieviešu izdarītos abortus vēlāk nožēlo.
– Ir jābūt informācijai par sekām, kādas rodas, veicot abortu. Bet ir jābūt pieejamai informācijai arī par iespēju ierasties uz konsultāciju. Konsultanta uzdevums ir palīdzēt saprast sievietei satraukuma iemeslus. Balstoties uz konkrēto situāciju, ir jāizvēlas nepieciešamais palīdzības veids un iespēja to sniegt. Gan informatīvā kampaņa, gan konsultāciju ieviešana praksē kopumā ir komandas darbs, lai tiktu gūti panākumi, – uzskata Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš.
Komandas tikšanās laikā notika vienošanās par darāmajiem darbiem, lai konsultatīvais darbs tiktu uzsākts pēc iespējas ātrāk.
01.03.2019.