Nošķirt dezinformāciju no vārda brīvības izpausmēm kļūst aizvien sarežģītāk. Vieglāk ir cīnīties ar aicinājumiem uz karu vai bērnu pornogrāfiju internetā, kamēr viltus ziņu gadījumā robežas ir diezgan izplūdušas.
Miglas pūšana, manipulēšana ar realitāti sabiedrībā pastāv, maldināšana un sava veida hibrīdkarš ir klātesoši. Tas ir kaut kas, kam, ņemot vērā digitālo ziņu kanālu un sociālo tīklu milzīgo ietekmi un veidu, kā cilvēki iegūst informāciju, jāpievērš uzmanība.
Sarunā ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem viltus ziņu tēmai uzmanību pievērsa Andris Kārkluvalks. Ikdienā Andris strādā portālā „Delfi", raksta ārvalstu ziņas. Tikšanās laikā viņš aktualizēja cīņu par žurnālistikas principiem, pievērsa uzmanību sociālo tīklu ietekmei un viltus ziņām laikā, kad sabiedrība kļūst sadrumstalotāka. Cilvēki ir tik ļoti ierauti paši savā kņadā, ka tas, kas notiek sociālajos tīklos, nereti paslīd garām bez vajadzīgās kritiskās domāšanas.
– Dzirdam, ka sakarā ar ES vēlēšanām vajadzētu uzmanīties, jo publiskajā telpā parādās daudz melīgas informācijas, – aizdomājās Andris Kārkluvalks. – Tie, kas izplata viltus ziņas, ir iekšējie vai ārējie faktori, kas vēlas sagraut esošo iekārtu vai mainīt to. Lai veiktu savu uzdevumu, viņi meklē vājos posmus, kas ir sašķeltība visdažādākajos jautājumos. Vistiešāk šķelšanās izteikta jautājumā, kā pārveidot Eiropas Savienību. Gan no Francijas prezidenta, gan Ungārijas premjera dzirdam, ka ES ir jāreformē, tikai jautājums ir par to, kā to darīt. Vai vēlamies sev līdzās redzēt vairāk vai mazāk Eiropas; vai Brisele ir jāvaino vai pārmaiņu priekšnojautās jāaicina palīgā?
Runātājs atsaucās arī uz vēlēšanām Amerikā: – ASV prezidenta vēlēšanu laikā viltus ziņas radikalizēja divas puses, sabiedrības pārstāvji kļuva par galēji labējiem vai galēji kreisiem – galēji republikāņiem vai galēji demokrātiem. Pazuda un absolūti mazinājās vidējais, racionālais viedoklis.
Sašķeltības veicināšanas jomā lielā mērā strādā sociālie mediji.
Andris Kārkluvalks sniedza pavisam sadzīviskus piemērus: – Ja portālā „Delfi" rakstu par Eiropas Savienības direktīvām plastmasas maisiņu ierobežošanas jautājumā, viegli tam līdzās ielikt karikatūru, mēmes vai jokus, kur redzams, ka Bangladešā ar plastmasas maisiņiem ir pilnas pludmales, un mēs te, Eiropā, griežam sev kājā –
atšķirībā no Āzijas cilvēkiem ierobežojam savu ekonomisko izaugsmi. Vai cits piemērs: šobrīd ES aktīvi tiek veicināta atjaunojamās enerģijas politika, bet līdzās šādai informācijai parādās ziņa, ka, ja tā rīkosimies, nevarēsim konkurēt ar tiem, kas dedzina lētās ogles. Šādu materiālu un kampaņu dēļ, kas cilvēku personīgajās facebook lentēs vai citos sociālajos tīklos parādās paralēli nopietnu mediju ziņām, pazūd skaidrība un atšķirība, kur tad ir medijs, kas ir uzticams, un kur ir ziņa kā izspēlēts joks vai meli.
Valentīna dienā savā facebook lapā Andris ieraudzīja bildi, kur sirds formā uz ceļa nofotografēta milzu bedre, un tas bija ielikts kā sveiciens no Rīgas domes: – Ar šo ziņu cilvēki dalījās, tā pārlidoja sociālo tīklu visplašāko auditoriju, un vēsts, ko nesa šī ziņa, bija viena – Latvija ir neizdevusies valsts. Bet iedziļinoties ātri varēja atklāt, ka šī bilde nemaz nav fotografēta Latvijā, tā jau izmantota daudzās valstīs līdzīgās kampaņās, un to darījis viens un tas pats avots. Protams, nacionālo mediju pārstāvji, tāpat kā žurnālisti no reģioniem iet uz vietējo pašvaldību sēdēm, bet liels informācijas avots arī mums ir internets…
Viltus ziņu atpazīšanā referents minēja vairākas iezīmes: – Viltus ziņas bieži ir kļūdainas, tajās vārdiem trūkst burtu. Latvijā slavenais gadījums ar Niku Endziņu, kas līdz šim ir vienīgais viltus ziņu izgatavotājs un izplatītājs, kurš tika apcietināts un sodīts, – arī viņa tekstos bija daudz kļūdu. Otrs, kam jāpievērš uzmanība, – vai, ierakstot konkrētā medija nosaukumu google, neparādās, ka tas ir humora medijs. Svarīgi ir avoti, uz ko medijs atsaucas, vai vispār šim medijam var uzticēties. Vēl jāpievērš uzmanība datumam, šai ziņā tāpat var parādīties savdabīga viltus ziņa. „Delfi", piemēram, dažkārt tiek apsūdzēti viltus ziņu izplatīšanā (ka miris kāds cilvēks). Bet pirms vairākiem gadiem šāda ziņa ir publicēta, un pēkšņi kāds to atkal ir iemetis twitter, un to nošēro tūkstošiem cilvēku.
Saistībā ar vēlēšanām Andris Kārkluvalks atgādināja vēl kādu tipisku parādību – pirms vēlēšanām politiķi aicina žurnālistus ciemos: rāda māju, cep pīrādziņus, izrāda savus sunīšus… Tā viņi slēptā veidā vēlas kļūt atpazīstami, iegūt balsis. EP deputāti no Latvijas šobrīd gan tā nerīkojas, bet daudzi pastiprināti sūta savus viedokļus par visdažādākajām tēmām. Portāla redaktors tad izvērtē, vai šie viedokļi tiešām ir aktuāli, un, ja tā ir, tos publicē, bet lielākā daļa publicēti netiek.
22.02.2019.