Tuvojoties Eiropas vēlēšanām, kas Latvijā notiks 25. maijā, Eiropas Parlamenta birojs Latvijā tradicionāli jau ceturto reizi mūsu valstī veicis „Vēlētāju gaidu" pētījumu.
Pētījums veikts laikā no 2018. gada 28. novembra līdz 2019. gada 5. janvārim padziļinātās intervijās. Tas īstenots 35 pilsētās (tai skaitā, Madonā) ar 250 dažādu interešu grupu pārstāvjiem. Rezultātā ir noskaidrotas „vēlētāju gaidas" Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotājiem būtiskākajās jomās: ES nākotne, vide un klimata pārmaiņas, migrācija, patērētāju aizsardzība, drošība, sociālā aizsardzība, cilvēktiesības un izaugsme.
Pētījuma rezultāti atklāj arī respondentu viedokli par dalību gaidāmajās Eiropas vēlēšanās, runā par galvenajiem uzdevumiem nākamajam – 9. – Eiropas Parlamenta sasaukumam tā piecu darba gadu laikā, kā arī atklāj ceļavārdus EP kandidātiem no Latvijas.
Patriotisms un ieguvumi
Interviju gaitā respondentiem tika lūgts novērtēt ar atzīmi no -5 (pilnībā negatīvs) līdz +5 (pilnībā pozitīvs) to, cik lielā mērā sevi uzskata par Latvijas/Eiropas Savienības (ES)/savas pilsētas vai novada patriotu. Biežāk minētās atzīmes kritērijam „ES patriotisms" ir +3 (53 respondenti) un +2 (45 respondenti), kritērijam „Latvijas patriotisms" +3 (65 respondenti), +4 (61 respondents) un +5 (54 respondenti), bet kritērijs „sava novada patriotisms" visbiežāk novērtēts ar +4 (64 respondenti) un +5 (52 respondenti). 24 respondenti patriotismu attiecībā pret ES novērtējuši ar negatīvu atzīmi. Patriotismu pret Latviju negatīvi vērtē 14 respondenti, bet patriotismu pret savu novadu/pilsētu – 11 respondenti (pārsvarā rīdzinieki).
Vairāki respondenti norādījuši, ka viņu vērtējums attiecībā pret ES mainītos uz negatīvo pusi, ja to piemeklētu korupcijas skandāli, imigrācijas palielināšanās un Latvijas interešu ignorēšana, vēlēšanu solījumu nepildīšana. Vairākās intervijās parādās bailes no kara tuvuma, satraukums, vai ES spēs ar to tikt galā. ES patriotisma jūtas arī mainītos uz slikto pusi, ja būtu ES sabrukšanas draudi; vēl kādas valsts „exit" risks; tiktu slēgtas robežas; ierobežota ceļošanas brīvība; izteiktāk uzplauktu nacionālisms vai populisms; tiktu pārstāvētas tikai lielo valstu intereses; pastiprinātos birokrātija, nevis tiktu pieņemti lēmumi, kas ir vērsti uz iedzīvotāju vajadzībām; būtu genocīds, rasu naids un izdabāšana Krievijas interesēm utt.
Galvenie ieguvumi, ko minējuši respondenti: pieredzes apmaiņas programmas, stipendijas, stažēšanās iespējas, ceļošanas brīvība, ES finansējums dažādu ēku, piemēram, skolu, slimnīcu, ceļu atjaunošanai, atbalsts laukiem, platību maksājumi, eiro ieviešana, iespēja strādāt ārzemēs, brīva preču kustība, plašāks preču klāsts, eksporta-importa iespējas, jūtas pasargāti no Krievijas.
Vide un klimata pārmaiņas
Vaicāti, vai un kā cīņa ar plastmasas atkritumiem ir mainījusi ikdienas paradumus, daudzi respondenti norādījuši, ka tik tiešām mainījuši savus ikdienas paradumus: no 250 respondentiem ar atbildi JĀ atbildējusi piektā daļa respondentu (20% jeb 51), atbildi DAĻĒJI minējuši 38% jeb 94 respondenti, bet vairāk nekā trešdaļa (36% jeb 89) norādījuši, ka paradumus nav mainījuši.
Galvenokārt paradumu maiņa izpaužas kā atkritumu šķirošana, samazināts plastmasas pudeļu, trauku, galda piederumu, salmiņu un iepirkumu maisiņu patēriņš, kā arī piedomāšana par pareizāku rīcību dažādās sadzīves situācijās, piemēram, suņu fekāliju savākšanai izmantojot salvetes, nevis maisiņus.
Vairāki respondenti norādījuši, ka pasākumos cenšas lietot ekoloģiski draudzīgus vienreizējos traukus vai atsākuši lietot stikla traukus.
Problēmas, uz ko interviju gaitā norādījuši respondenti šī jautājuma kontekstā: aizliegumi nedarbojas, jo ātri var pielāgoties un apiet likumu; pašvaldībās ir ierobežota iespēja šķirot atkritumus, nav šādu iespēju dzīvesvietas tuvumā vai arī piedāvātās iespējas nav racionālas; lielus plastikāta apjomus rada pārtikas veikali, kas piedāvā gatavo ēdienu līdzņemšanai (100 g salātu atsevišķā trauciņā), kā arī augļu svēršana (1 banāns maisiņā), tāpat lielus atkritumu apjomus rada apģērbu industrija; pašlaik valsts iepirkumos netiek izteikti mudināts veicināt atkritumu pārstrādi; netiek runāts par to, ka arī vienreizēji lietojamās plastikāta atslēgas kartītes viesnīcās, biļetes autostāvvietās ir tipisks vides piesārņotājs; eksistē bažas, ka zaļākas domāšanas rezultātā produkti un pakalpojumi varētu kļūt dārgāki, jo palielinātos izmaksas dažādos piegāžu posmos; ēdināšana sabiedriskajās iestādēs un lielās kopienās joprojām rada atkritumu kalnus, netiek domāts par atlikumu utilizāciju un iepakojumiem; zaļā domāšana sabiedrībai tiek iemācīta teorētiski (skolās, ar preses publikācijām), bet praktiski to nevar veikt, jo darbvietās, skolās, pašvaldībās trūkst pilnvērtīgu šķirošanas mehānismu; rūpējoties par zīdaiņiem, vajadzētu pārdomātāk lietot dažādas higiēnas preces (salvetes, izlietoto autiņbiksīšu kalni, to iepakojumi, vienreiz lietojamie paladziņi) – tām jābūt tādām, kas viegli sadalās; paustas bažas, ka plastmasas vietā parādās jauni, kaitīgi materiāli.
Patērētāju aizsardzība
Uz jautājumu „Vai esat kādreiz izjutis apdraudējumu digitālajā vidē?" saņemtas šādas atbildes: no 250 respondentiem trešdaļa (35% jeb 87) NEKAD nav izjutuši apdraudējumu digitālajā vidē, nedaudz mazāk nekā trešdaļa (30% jeb 74) apdraudējumu ir izjutuši VIENREIZ, ar 17% jeb 42 respondentiem tas noticis DAŽREIZ, bet 11% jeb 29 respondenti apdraudējumu izjutuši BIEŽI. Galvenokārt apdraudējums izpaudies dažādu nevēlamu un krāpniecisku vēstuļu veidā (piemēram, e-pasts no „Nigērijas prinčiem"); vīrusu formā; nozagtas paroles; ticis uzlauzts sociālo tīklu konts vai bankas konts; nav saņemta internetā pasūtītā prece; pēc meklējuma Google sākas agresīvas tematiskās reklāmas; notikuši mēģinājumi izspiest naudu; tika rakstīti draudīgi komentāri. Norādīts arī, ka pusaudži „čatojot" mainās ar foto un sākas ņirgāšanās vai arī partneri pēc šķiršanās atriebjas, nopludinot par otru kompromitējošu informāciju.
Intervētos satrauc: prasība ievadīt personas kodu vai bankas kartes datus lapās, par ko nav pārliecības, ka tās ir drošas; mājaslapām nav „3D security"; masveida e-pasta izsūtītāji, t. sk. valsts iestāžu darbinieki aizmirst ievietot adresātus BCC; nedrošība saistībā ar e-maksājumiem; uzmācīgi zvanītāji, kas ieguvuši personas datus; interneta pārrāvumu iespēja kā terorisma forma un tās radītās sekas uz sabiedrības/pilsētas funkcionēšanu; dažādas viltīgas naudas izspiešanas formas no lētticīgiem ļaudīm; kļūdīšanās ar viedtālruni, nejauši publicējot bildes sociālajos tīklos; zvani no numuriem, kas zog naudu, – nav vēlēšanās atbildēt uz svešu numuru zvaniem, tomēr ir risks, ka svarīgs zvanītājs tādējādi tiks ignorēts; viedierīču ietekme uz sabiedrību kopumā. Stāja, socializēšanās trūkums, uztveres maiņa, informācijas pārbagātība, datu zādzības un tamlīdzīgi.
20.02.2019.