Aizvadītajā sestdienā Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs jau no pulksten 10 plūda dažādu paaudžu interesenti, lai ieskatītos un novērtētu piedāvājumu spēlēt galda spēles.
Tas izvērtās par piepildītu attiecību laiku, jo nav jau daudz veidu, kā bērni ar vecākiem var kopā pavadīt brīvdienu un rast kopīgu valodu. Spēles tādā ziņā ir ļoti piemērotas kopīgai klātbūtnei, izziņai un vienotai valodai. Patīkams process, nepiespiesta atmosfēra, dažāda vecuma cilvēku interese un sadarbība. Muzejā laiku pavadīja arī pieaugušie vieni, novērtējot gan izstādes, gan azartisko spēles prieku. Dienas gaitā te pulcējās vairāk nekā 130 interesentu.
– Esmu ieradusies kopā ar audžubērniem Adriānu un Loretu, – „Staram" atklāja Irīda Mizuka no Liezēres pagasta. – Man kā mammai būs jādodas uz nodarbību atbalsta grupā, bērni varēs mierīgi izspēlēties. Mājās galda spēles spēlējam regulāri: gan „Cirku", gan Lotes spēli, tāpat dambreti, riču-raču un „Uno". Pašai bērni ir izauguši (dēlam ir 38 gadi), ir jau mazbērni, bet visi dzīvo Anglijā. Tā kā māja palika tukša, meklēju iespēju pieņemt audžubērnus. Gribas pilnvērtīgi izdzīvot vecāsmammas posmu, ar savējiem tiekos vien pāris reižu gadā, ar to likās par maz. Audžubērni ir mans lielais dzinējspēks – visur jāiet, jādara, jātur līdzi viņu ritmam. Tā kā esmu sabiedriska, man patīk iet cilvēkos, būt sabiedrībā kopā ar viņiem.
– Esam no Jēkabpils (pirms pusgada pārcēlāmies no Rīgas), izdomājām, ka šodien mums būs Madonas diena, – vēstīja Ilona un Kaspars Dilāni. – Iepriekš izpētījām piedāvājumu, ieraudzījām, ka muzejā plānota spēļu diena, nolēmām atbraukt. Pie viena apskatīsim izstādes, bet galvenais, ka mums patīk galda spēles. Tās spēlējam arī mājās – mums ir gan „Latvija", gan „Alias", patīk uzspēlēt spēli „Ģeniāli", „Saderēsim", „Bum-bum". Kolīdz savācamies kopā ar draugiem, tā spēlējam dažādas galda spēles. Arī dodoties ekskursijās, līdzi ņemam dažas no spēlēm, piemēram, „Uno". Tas ir labs laika kavēklis un pie viena azarts.
Jēkabpilieši priecājās par muzejā izbaudīto neparasto galda spēli „Koridors": – To gatavojis muzeja darbinieks, un šī spēle mums bija kas jauns. Vēl pārsteidza vietējā priestera uzmeistarotā šaha spēle – roku darbs, kas izveidots ar brīnišķīgu izdomu.
– Madonā ierados, lai piedalītos ziemas orientēšanās sacensībās ar slēpēm, – „Staru" informēja rīdzinieks, 6. klases skolnieks Edvards. – Gāja labi, ieguvu 4. vietu, un priekšā aizgāja vien latvietis un divi igauņi. Ikdienā trenējos Rīgas sporta skolā, piedalos slēpošanā un orientēšanās sportā.
– Muzejā esmu kopā ar māsu Emīliju, kas vēl iet bērnudārzā. Galda spēles mūs abus interesē, un redzu, ka arī citiem tās patīk, – aizdomājās Edvards.
Muzeja apmeklētāji dienas gaitā secināja, ka spēles ļauj iepazīt cita cilvēka reakciju, mācīties veidot kompromisus, iejusties otra ādā. Tās palīdz uzzināt, kā cilvēki reaģē stresa situācijās, kā runā par zaudējumu vai uzvaru.
– Mēs esam no Meirāniem, atbraucām, lai bērniem parādītu senās rotaļlietas, jo muzejā šobrīd ir rotaļlietu izstāde, – atklāja Agita Semjonova. – Pie reizes uzspēlējam galda spēles. Mājās dēli labprāt spēlē „Monopolu", kārtis, „Cirku", dambreti, „Scrabble", kuras laikā rodas dažādi jaunvārdi. Šodien pēcpusdienā dosimies slēpot – uz Meirāniem no Lubānas atbrauks sporta organizators Māris, dosimies svaigā gaisā. Rīt ir doma braukt uz kalnu. Ārā ir jāiet, tāpat jādomā, kā bērniem aizstāt telefonu ar ko citu, citādi viņi izvēlas vienkāršāko.
Skolotāja Ārija Fārte uz muzeju bija atnākusi kopā ar mazdēlu. Viņa neslēpa, ka galda spēles puikam ļoti iet pie sirds – gan „Uno", gan „Pupas", arī kārtis un „Cirks".
– Mums atkal patīk spēles, kuras jau zinām, – vēstīja madonietes Alise un Undīne. – Ja varētu uzspēlēt galda spēles, uz muzeju nāktu biežāk. Mājās mums arī ir daudz spēļu, tai skaitā „Saderēsim", „Cirks", riču raču, „Natana". Ir divi brāļi un māsa, ar viņiem arī spēlējam.
– Šodien visas ir mūsu darbinieku atnestās spēles, – informēja muzeja speciāliste Līga Irbe. – Ir galda, arī grīdas spēles, esam izlikuši nelielu ekspozīciju no muzeja krājumā esošajām spēlēm, kaut gan tādu ir maz. Doma bija rosināt cilvēkus veidot pašiem spēles, piemēram, galda dambreti no vaskadrānas un koka ripām izveidojusi konkrēta ģimene. Ne vienmēr jātērē liela nauda, lai tiktu pie jaunas, interesantas spēles. Turklāt šodien uz muzeju ir atnākuši arī cilvēki, kuri nekad iepriekš te nav bijuši. Arī tas ir vērtīgi, ka esam varējuši piesaistīt muzejam jaunus apmeklētājus. Reizi mēnesī – sestdienā – turpināsim aizsākto, un 16. februārī muzejā būs Mīklu sestdiena, martā būs Mūzikas sestdiena. Katrā no tām izmantosim muzeja krājumu, izliksim priekšmetus, kuru nosaukumus varēs minēt. Daudzus no tiem mūsdienu cilvēks vairs neatpazīst, tāpēc būs sagatavotas mīklas, kas palīdzēs atminēt, kam konkrētais priekšmets ir domāts, kas tas ir. Mūzikas sestdienā savukārt ļausim dažus no pašu darbinieku privātajiem mūzikas instrumentiem uzspēlēt. Būs arī meistardarbnīca, kurā vienu mūzikas instrumentu katrs apmeklētājs varēs pagatavot pats un uz mājām doties ar mūzikas instrumentu kabatā.
29.01.2019.