Madonas novada Uzņēmēju parādē patīkamu pārsteigumu madoniešiem sagādāja Marika Peilāne, kas sevi sāk apliecināt pavisam jaunā nozarē – keramikā. Marikas rokās Latvijas sarkanais māls pārtapis par daudziem skaistiem un saimniecībā noderīgiem traukiem, bļodām, ko var likt uz galda goda vietā.
Iepazīstoties ar virpotajām keramikas bļodām, podiņiem un podiem, traukiem, šķīvjiem, kas glazēti ar dzīvām, priecīgām krāsām, var ne tikai gūt vizuālu prieku acīm, bet arī katram priekšmetam ir savs pielietojums. Ir tikai jāizvēlas savs podiņš, kas vairāk uzrunā.
Marikai patīk podiņi ar vāciņiem, un tādu komplektiņu viņai netrūkst. Formas ir apaļīgas, sievišķīgas un domātas dažādam pielietojumam – augļiem, medum, cukuram, konfektēm, cepumiem, garšaugiem – iekšā var likt, ko vien vēlas. Domājot gan par praktisko pielietojumu, gan par formu, viņa izgatavojusi arī dažāda lieluma māla bļodas. Trauki ir glazēti, izmantojot zili zaļos, sarkanīgos, arī dzeltenos toņus.
– Man laikam ir pavērusies iedvesma, kas atnākusi gluži negaidīti. Uzrakstīju vēstuli keramiķim Jānim Seikstam, ka gribu iemācīties taisīt podus. Viņš mani uzaicināja uz savām mājām, uz savu darbnīcu, kur daudz runājām par mālu, par keramiķa darbu. Viņš brīdināja, ka tas, ko vēlos uzsākt, nebūs nekas viegls, bet es biju neatlaidīga, sakot, ka tāpat gribu pamēģināt. Sāku braukt uz Kusas pamatskolu, kur Jānis Seiksts vadīja skolēniem keramikas pulciņu. Mācījos gan tur, gan arī vēl pie keramiķa mājās.
Kad sākās skolēnu vasaras brīvlaiks, vaicāju, ko darīt, ja man tiks atņemts vaļasprieks, un keramika sākumā arī bija tikai vaļasprieks. Jānis Seiksts beigu beigās vienu virpu man pārdeva, sakot, ka man ir talants. Vīram Raimondam viņš teica to pašu, un, ja mājās nokļuva virpa ar meistara auru, tas nozīmē, ka man ar mālu ir jāstrādā. Keramikas darbnīciņu palīdzēja izveidot vīrs mūsu mājā Madonā. Pati brīnos, kur man tā pavērusies interese par keramikas priekšmetu gatavošanu, podiem. Tas nav īsti saprotams, bet mani atbalsta ģimene, arī bērni Rūta un Markuss ir pamēģinājuši, ko var izgatavot no māla, – atklāja Marika.
Marikas Peilānes ikdiena ir saistīta ar citu sfēru – darba drošību uzņēmumā "Baltic Block", taču vaļaspriekam viņa nododas piektdienās. – Vienmēr esmu ko vēlējusies pagatavot savām rokām. Keramikas pulciņā iepriekš biju padarbojusies tikai nedaudz skolas laikā, kad kaut ko knibināju, bet nopietna interese nebija radusies. Taču keramikā pamatus man ierādīja keramiķis Jānis Seiksts, ar kura svētību tagad strādāju, savā mazajā darbnīciņā praktizēju, veidoju tādus podus, kādi man patīk. Seiksts man par virpošanu teica, ka prasmes iegūšana ir tikai laika jautājums un tas, cik bieži es to darīšu. Tā arī ir – jo vairāk daru, jo liekas, ka labāk sanāk. Taču par podiem lai spriež citi.
Keramikas darbnīciņa ir jauna, izveidota pagājušajā vasarā. Tas arī veicināja nopietnāku darbošanos ar mālu, un Marika var daudz stāstīt, kā viņu aizrauj darbs pie meistara virpas.
Kad vaicāju par otru mākslu – glazēšanu, Marika dalījās atziņā: – Manuprāt, glazūras ir gaumes jautājums. Gatavos māla priekšmetus glazēju tādās kāsās, kādas man patīk, un izvēlos spilgtas krāsas. Man nav raksturīga melnā keramika. Par cepli, kur notiek trauku apdedzināšana, kalpo speciāla elektriskā krāsns.
Pagājušā gada nogalē viņa, ģimenes atbalstīta, piedalījās Madonas novada Uzņēmēju parādē. – Tas ir mans pirmais iznāciens Madonā, ceru, ka košie podiņi keramikas mīļotājus uzrunāja. Kam tad gatavo māla traukus? Ne jau putekļu krāšanai, bet lietošanai. Ar keramikas podiem esmu bijusi tirdziņos Valmierā, Rīgā, – stāstīja keramiķe.
Kopš pagājušā gada decembra viņa vietnē facebook piedāvā arī vadīt individuālas meistarklases, kad interesenti pēc pieteikuma var izmēģināt izvirpot kādu māla podu un noglazēt savus darbus.
11.01.2019.