Latvijas simtgades gads iezīmējās gan ar dažādiem svētkiem un dzīrēm, gan to, ka pasaulē arvien vairāk cilvēku, lēmumu pieņēmēju un politiķu saprot, ka ekosistēmu saglabāšana un dabas aizsardzība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem ikvienai valstij un planētai kopumā.
Klimata pārmaiņas un dabas iznīcināšana ir novedusi planētu līdz tās izturības robežai, un to izjūtam ne vairs kādā abstraktā nākotnē, bet uz savas ādas – dzirdam par dabas katastrofām un arī Latvijā vērojam neparastus laikapstākļus.
2018. gadā dabas tēma ir biežāk parādījusies Latvijas politiskajā retorikā. Dabas skaitīšanā apsekoti vairāk nekā 500 tūkstoši hektāru, atrasts rekordliels skaits mazā ērgļa ligzdu, notikušas kaislīgas diskusijas par „Braku" mežiem.
Gada nogalē notika Apvienoto Nāciju klimata izmaiņu konference COP 24, kur Katovicē valstu līderi pieņēma kopējas vadlīnijas Parīzes vienošanās ieviešanai. Lielākais darbs tagad jāpaveic katram savā valstī, lai nākamo 12 gadu laikā uz pusi samazinātu oglekļa emisijas. Decembrī sperti arī citi videi nozīmīgi soļi – Latvijā Saeimas Tautsaimniecības komisija vienojās aicināt parlamentu turpināt darbu pie grozījumiem iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Tas nozīmē, ka mums varbūt būs iespēja nodot izmantoto iepakojumu – kā to dara citās Eiropas valstīs. Savukārt Eiropas Savienībā panākta vienošanās par plastmasas direktīvu, kas paredz vairāku gadu laikā aizliegt vienreizējos plastmasas iepakojumus un paplašināt ražotāju atbildību.
Akcentējot atcerēšanās vērtus notikumus saistībā ar dabas aizsardzību, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa pievērš uzmanību arī problēmām.
Lauku attīstības nākotne
2018. gada vasarā Eiropas Komisija publicēja regulas piedāvājumu, kas noteiks lauksaimniecībai un lauku attīstībai plānotās naudas izmantošanu pēc 2020. gada. Salīdzinājumā ar iepriekš pieredzētajām Kopējās lauksaimniecības politikas reformas reizēm, šoreiz Eiropas Komisijas piedāvājumu nevar saukt par kardinālu soli videi un dabas daudzveidībai labvēlīgā virzienā. Lai gan virsrakstu līmenī viss šķiet kārtībā, tomēr jāatceras, ka šis ir tikai sarunu sākumposms un līdzšinējā pieredze rāda – pēc sarunām ar Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu zaļās ieceres kļūst daudz nemanāmākas.
Tomēr izšķirīga nozīme Latvijas lauku politikas, reģionālās attīstības un dabas aizsardzības ieviešanā būs tam, kādus pasākumus mūsu Lauku attīstības programmā (kas nākotnē pārtaps par Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu) paredzēs Zemkopības ministrija. EK ir spērusi pirmos soļus Lauku attīstības programmas plānošanā, un, cerams, Zemkopības ministrija šogad uzsāks atvērtu diskusiju ar sabiedrību par Latvijai aktuālajiem lauku attīstības un vides mērķiem saistībā ar Kopējo lauksaimniecības politiku. Jācer, ka rezultāts būs kas vairāk nekā tikai ielāps zemnieku maciņiem, lai risinātu zemo tiešmaksājumu līmeni salīdzinājumā ar citām ES valstīm.
Gada dzīvotne – dižkoks
Ja vajadzētu izvēlēties vienu dabas elementu, kas simbolizē 2018. gadu, tas noteikti būtu liels, vecs koks. Pagājušā gada sākumā Latvijas Dabas fonds par Gada dzīvotni pasludināja dižkoku, apzinoties, ka tieši lielie koki ir tie, kas klātienē piedzīvojuši mūsu valsts dibināšanu un ir saikne gan ar pagātni, gan nākotni. Lielajiem kokiem ir arī milzīga nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā, jo katrs no tiem ir mājvieta daudzām citām sugām – putniem, kukaiņiem, sūnām, ķērpjiem. Ir daudzas sugas, kuras var dzīvot tikai un vienīgi vecos kokos, tāpēc lielo un veco koku (ne tikai dižkoku) saglabāšana, kopšana un saudzēšana ir tas, ko katrs iedzīvotājs var izdarīt, lai palīdzētu dabai.
Dabiskās pļavas ir glābjamas
Tas, ka sugu izmiršana uz Latviju neattiecas, ir samērā maldīgs priekšstats. Arī pie mums strauji samazinās atsevišķu dzīvotņu īpatsvars, un līdz ar to zūd mājas daudzām sugām. Viena no apdraudētajām dzīvotnēm ir bioloģiski vērtīgie zālāji jeb dabiskās pļavas. Pērnā gada dabas skaitīšanas rezultāti apliecināja, ka šīs platības sarūk, un galvenais iemesls – neapsaimniekošana vai nepareiza apsaimniekošana. Latvijas Dabas fonds 2018. gadā īpaši pievērsās dabiskajām pļavām – sākts vērienīgs projekts GrassLIFE, kas veltīts dabisko pļavu atjaunošanai. Lai pievērstu lielāku uzmanību dabiskajām pļavām, kuras šobrīd aizņem tikai 0,7% no Latvijas teritorijas, taču bioloģiskās daudzveidības ziņā var pārspēt pat tropiskos mežus, sākta informatīva kampaņa par dabisko zālāju nozīmi un vērtību. Savukārt zālāju atjaunošanai projekta ietvaros sākts eksperiments – izveidots mobilais ganāmpulks, ar kura palīdzību dažādās Latvijas vietās noganīti vairāk nekā 200 ha dabisko pļavu. Darbs turpināsies arī 2019. gadā.
Mikroliegumi – mazi, bet svarīgi
Diskusijās par dabas aizsardzību un tās ietekmi uz saimniecisko darbību viens no bieži piesauktajiem jēdzieniem ir mikroliegums. Mikroliegumi ir precīzi mērķēts instruments, kas visbiežāk tiek lietots mežos ligzdojošo lielo putnu ligzdvietu aizsardzības nodrošināšanai. Lielākā daļa no Latvijas mikroliegumiem Latvijā atrodas valsts mežos (saskaņā ar Valsts meža dienesta 2016. gada datiem to ir 2307), un tikai aptuveni 4% – privātajos, tomēr laiku pa laikam izskan privāto īpašnieku iebildumi pret to veidošanu. Lai gan dabas aizsardzības ziņā sabiedrības intereses tiek noliktas augstāk par privātajām, ir saprotams, ka šī iemesla dēļ ieviestie saimnieciskās darbības ierobežojumi ir adekvāti jākompensē. Tādēļ fonds ir rosinājis atbildīgās valsts iestādes pārskatīt kompensāciju sistēmu, papildinot to ar iespēju saņemt vienreizēju atlīdzību par negūtajiem ienākumiem.
Pagaidām šis jautājums ir iekustējies tikai sarunu līmenī.
„Braku" meža mācība
Ērgļu iedzīvotāji šogad visai Latvijai atgādināja par izcilo rakstnieku Rūdolfu Blaumani un viņa dzimtajiem „Brakiem", taču iemesls šoreiz nebija literārais mantojums, bet Ērgļu novada pašvaldības plāns pārdot „Brakiem" piegulošos mežus, tai skaitā daļu no tiem izciršanai kailcirtē. Pašvaldība argumentēja, ka mežs ir miris, nekopts un pašvaldībai nepieciešama nauda muzeja uzturēšanai, tāpēc jāveic kailcirte. Vietējie iedzīvotāji iestājās par ainavas un kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu, un diskusijā iesaistījās gan Latvijas viedokļu līderi, gan meža nozare un dabas organizācijas, skaidri norādot – ir iespējami citi meža apsaimniekošanas veidi, kas tik ļoti neizmainītu „Brakiem" līdzās esošo ainavu. Arī Latvijas Dabas fonda eksperti devās apsekot strīdīgos meža nogabalus, atrodot tur pietiekami nozīmīgas dabas vērtības un secinot, ka „Braku" gadījums norāda arī uz dziļāku problēmu. Pieņemot lēmumus par meža izciršanu ārpus valsts mežiem, nav procesa, kas ļautu izvērtēt dabas, kultūrvēstures un ainaviskās vērtības konkrētajā teritorijā, un lēmumi šobrīd tiek pieņemti, balstoties vienkāršotā skatījumā tikai uz meža koksnes vērtību.
Dabas skaitīšanas otrā sezona
Nenoliedzami nozīmīgākais notikums dabas aizsardzībā Latvijā ir notiekošā dabas skaitīšana jeb Eiropas Savienības nozīmes biotopu inventarizācija un to kvalitātes izvērtēšana. Kopumā dabas skaitīšanas otrajā sezonā 250 eksperti apsekoja 500 tūkstošus hektāru sauszemes, 32 tūkstošus hektāru ezeru, kā arī upes teju 10 tūkstošu kilometru garumā. Anketās atzīmēti 60 000 vērtīgu floras atradumu, tai skaitā jaunas atradnes retiem un aizsargājamiem augiem. Tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde, analizējot pirmā gada datus, atzinusi, ka ir ļoti maz izcilas kvalitātes meža biotopu, turklāt tie ir ļoti izkaisīti un sadrumstaloti, un tās daudzām no šiem biotopiem atkarīgām sugām ir sliktas ziņas. Nākamajā gadā dabas skaitīšana noslēgsies, un lielākais izaicinājums būs izdarīt secinājumus un iezīmēt dabas aizsardzības nākotni Latvijā.
Mazā ērgļa ligzdu uzskaite
Latvijas Dabas fonds Latvijas mežos apzina mazo ērgļu ligzdas. Aptuveni 45% no visas Eiropas Savienības mazajiem ērgļiem ligzdo Latvijā, tāpēc mūsu zemei ir svarīga loma to aizsargāšanā. Pērn atrasts rekordliels skaits ligzdu – 177, taču līdzīgi kā iepriekšējā gadā aptuveni 10% no visām neaizsargātajām ligzdām apdraud mežizstrāde – tā notiek ligzdu tiešā tuvumā, nerēķinoties ar putnu klātbūtni, ligzdas koki ir iezīmēti nociršanai, vai arī mežs ir nocirsts līdz pat ligzdai. Reģistrēti arī gadījumi, kad ligzdas koks ir nocirsts vai ligzda nogāzta. Tas ir vēl viens rādītājs, kas liecina, ka nepieciešams uzlabot mikroliegumu kompensācijas sistēmu, lai mazais ērglis meža īpašumā būtu nevis meža vērtību pazeminošs faktors, bet gan īpaša dabas vērtība, ar ko lepoties.
09.01.2019.