Kad pagājušā gada decembrī viesojos Strasbūrā, galvenais brauciena nolūks bija apmeklēt Eiropas Parlamenta sesiju un tikties ar vairākiem šī parlamenta deputātiem no Latvijas.
Tomēr brīvajā laikā bija iespēja tvert pilsētas skatus un iegriezties arī Modernās un laikmetīgās mākslas muzejā.
Jaunās muzeja ēkas, kas Illas upes krastā tika atklāta 1998. gadā, autors ir Parīzes arhitekts Adriens Fainsilbers. Arhitektūrā galvenais uzsvars likts uz caurspīdību un telpas atvērtību, piedāvājot katedrāles cienīgus apjomus – interjera garums ir 104 metri, bet augstums – 22 metri. Uz ēkas jumta novietota četrus metrus augsta zirga skulptūra Hortus conclusus, ko veidojis itāļu mākslinieks Mimmo Paladīno. Plašajās ēkas telpās ir gan vairākas izstāžu zāles, gan pastāvīgā ekspozīcija un grafikas un fotogrāfijas ekspozīcijas, gan bibliotēka, zāle koncertiem un izrādēm, izglītības centrs, grāmatnīca un restorāns.
Muzeja kolekciju veido trīs daļas: vizuālā māksla, grafika un fotogrāfija, hronoloģiski aptverot laiku no 1870. gada līdz mūsdienām. Kolekcijas veidošanā liela nozīme bijusi pilsētas muzeju direktoram Hansam Haugam, kas jau agri sāka iepirkt modernisma mākslu – 1923. gadā viņš iegādājās Braka kluso dabu, kas kļuva par pirmo kubisma darbu publiskā kolekcijā. Šobrīd muzejā ir nozīmīgs tādu avangarda virzienu kā Arte Povera, Fluxus un neoekspresionisms darbu krājums.
Visnotaļ plaši pārstāvēta arī franču laikmetīgā māksla – no Alēna Sešā, Kloda Leveka milzu instalācijām līdz Daniela Rihtera, Marka Degranšāna un Džonatana Mīsa gleznām.
Plašā grafiskās mākslas kolekcija iedalāma trīs lielās sērijās: Gistava Dorē kolekcija, iespaidīga Belle Epoque laika plakātu kolekcija un vācu grafikas kolekcija, kur pārstāvēti dažādi virzieni, sākot no simbolisma līdz ekspresionismam. Fotomākslas krājumā reprezentēta gan starpkaru perioda fotogrāfija, gan tādi mūsdienu klasiķi kā Vitkins, Maibridžs, Meipltorps, Sodeks un Molinjē.
Muzejā regulāri tiek rīkotas tematiskas un laikmetīgās mākslas izstādes.
Skatot muzeja ekspozīcijas, biju pārsteigta par senā teiciena – māksla neiet līdzi laikam, tā iet pa priekšu, to apsteidzot un paredzot – iemiesošanos. Viena no tobrīd eksponētajām instalācijām šai muzejā attēloja automašīnu, kas burtiski nosēta ar automātiem, bet iekšā tādi pūkaini un lielām acīm blisinājās mīksto rotaļmantu dzīvnieciņi. Asociatīvi tas bija gluži tas pats, kas tobrīd notika Strasbūrā, kad viens marokāņu izcelsmes terorists apšaudes laikā nogalināja vairākus cilvēkus, daudzus ievainoja, bet pats aizbēga un trīs dienas psiholoģiskā terorā turēja strasburdziešus un pilsētas viesus. „Ars longa, vita brevis est."
08.01.2019.